17. septembrī Neatkarīgajā tika publicēts raksts „Vakcinācija ir politisks jautājums? Gaidām atbildi no Pavļuta”, uz kuru Veselības ministrija sniedza atbildes.
-Vai zvanīšana uz nejaušiem telefona numuriem ir viens no veidiem, kā pierunāt sabiedrību vakcinēties? Tā ir Vakcinācijas biroja ideja?
Jau sākot no š.g. maija (pilotprojekts Jelgavā), bet aktīvāk no pirmsjāņu laika informatīvā tālruņa 8989 operators "TET" operators veic iedzīvotāju apzvanīšanu NVD uzdevumā, pamatojoties uz 12.05.2021. līgumu ar SIA “TET” par vienotā tālruņa zvanu un klientu apkalpošanas centra darbības nodrošināšanu. Līgums nosaka pienākumu izpildītājam “izejošo zvanu veikšanu un īsziņu izsūtīšanu pēc Pasūtītāja pieprasījuma”.
Līgums paredz SIA “Tet” atbildību par fiziskas personu datu aizsardzību regulējošu normatīvo aktu izpildi, tajā skaitā, bet ne tikai:
Izpildītājs: veic personas datu apstrādi vienīgi tādā apjomā, kas nodrošina Līguma izpildi;
sniedzot pakalpojumu, nodrošina normatīvajos aktos noteikto fizisko personu datu aizsardzības obligāto tehnisko un organizatorisko prasību izpildi;
uzņemas atbildību par Līguma izpildes ietvaros fizisko personu datu apstrādei izmantoto tehnisko resursu (darbstacijas, serverus utt.) atbilstību visām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz fizisko personu datu apstrādes drošību;
Līguma izpildes laikā un pēc Līguma termiņa beigām neizpauž trešajām personām nekādu Līguma izpildes laikā iegūto fizisko personu datus saturošo informāciju, ņemot vērā, ka šis noteikums attiecas uz arī uz Līguma izpildē Izpildītāja iesaistītajām personām;
nodrošina, ka katra Līguma izpildē Izpildītāja iesaistītā persona paraksta attiecīgu saistību rakstu par šajā Līgumā noteikto personas datu aizsardzības prasību izpildi;
pēc Līguma saistību izpildes, tajā skaitā izbeidzot Līgumu pirms termiņa, kā arī pēc NVD norādījuma, nekavējoties dzēš saņemto fizisko personu datus saturošo informāciju un tās kopijas no saviem fizisko personu datu apstrādē izmantotajiem tehniskajiem resursiem;
atbild par fiziskas personas datu aizsardzības pārkāpuma rezultātā personai nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzības segšanu.
Normatīvā bāze, kas atļauj veikt šo personisko uzrunāšanu:
Ministru kabineta 09.06.2020. noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 62.34 punkts nosaka, ka “Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības apstrādāt šo noteikumu 62.26 1.1., 62.26 1.2., 62.26 1.3. un 62.26 1.4. apakšpunktā minētos datus un pieprasīt no ārstniecības iestādēm šo noteikumu 62.26 1.8.1. un 62.26 1.8.2. apakšpunktā minēto informāciju, ja tāda nav vakcinācijas informācijas sistēmā pieejama, lai informētu personas par iespēju saņemt vakcīnu pret Covid-19”. Šādi dienests iegūst nepieciešamo informāciju zvanu veikšanai, kas tiek nodota SIA “Tet”.
MK 360 62.24 punkts nosaka, ka “Nacionālais veselības dienests efektīvai vakcinācijas norisei nodrošina zvanu un klientu apkalpošanas centra darbību un uzturēšanu, paredzot, ka personas izmanto vienoto tālruņa numuru 8989, lai pieteiktos vakcinācijai, un zvanu centrs pa minēto tālruni un elektronisko pastu informē un konsultē attiecīgās personas”. Minētais punkts ir tiesiskais pamats personu apzvanīšanai, ko uz līguma pamata NVD ir deleģējis SIA “Tet”.
Jūsu atsūtītais gadījums ir izskatīts, NVD ir pieprasījis paskaidrojumu pakalpojuma sniedzējam, jo šajā procesā ir ļoti būtiska šī pakalpojuma sniegšanas kvalitāte, kas šoreiz nebija apmierinoša un kvalitātes standartiem atbilstoša.
Jāatzīmē, ka šāda prakse - personiska uzrunāšana ir sastopama arī citviet pasaulē.
- Kādā veidā un kas tiek skaidrots tiem cilvēkiem, kuriem ir atklātas indikācijas pret vakcinēšanos, piemēram, trombozes gadījumos?
Saskaņā ar vakcinācijas rokasgrāmatu (pieejama ŠEIT), kurā minētas šādas kontrindikācijas vakcinācijai pret Covid-19:
Absolūtas kontrindikācijas, kas attiecas uz VISĀM vakcīnām:
Papildu kontrindikācijas vīrusa vektora tehnoloģijas vakcīnām (Vaxzevria, Covid-19 Vaccine Janssen):
Papildu kontrindikācija vakcīnai Vaxzevria (otrajai vai papildu devai):
Ar mRNS (Pfizer/BioNTech un Moderna) vakcīnām vakcināciju neveic, ja:
Bijusi smaga alerģiska reakcija vai anafilakse pēc polietilēnglikolu (PEG) vai citu
pegilētu molekulu saturošu produktu lietošanas.
mRNS vakcīnu lietošana jāizvērtē ļoti vecu un ārkārtīgi trauslā veselības stāvoklī esošu pacientu gadījumā, ja to paredzētā dzīvildze nav garāka par 3 mēnešiem.
Personām, kurām iepriekš veiktas injekcijas ar dermāliem filleriem, pēc mRNS vakcīnu saņemšanas var attīstīties īslaicīga sejas tūska un apsārtums.
Ir jāievēro piesardzība, bet vakcīna nav kontrindicēta, ja ir bijusi jebkāda tūlītēja alerģiska reakcija pēc jebkuru vakcīnu vai injekciju (intramuskulāru, subkutānu vai intravenozu) saņemšanas. Šīm personām medicīnas personālam jāveic riska izvērtējums, lai novērtētu alerģiskas reakcijas veidu un smaguma pakāpi, un izvērtētu iespējamo ieguvumu un risku vakcinācijai. Pēc vakcinācijas šo pacientu grupu būtu jānovēro vakcīnas saņemšanas vietā 30 min.
Ja personai konstatēta nopietna alerģiska reakcija pēc Covid-19 vakcīnas 1. devas ievadīšanas un neraugoties uz to, šī persona tomēr vēlas saņemt arī 2. vakcīnas devu, lūdzam pacientu novirzīt uz stacionāru vakcinācijas kabinetiem, kur pieejama tūlītēja stacionārā palīdzība un pastiprināta medicīniskā uzraudzība. Slimnīcu kontaktinformācija atrodama vakcinācijas kabinetu kartē.
- Kādas ir iespējas šādiem cilvēkiem iegūt „sadarbspējīgu sertifikātu”? Vai arī viņiem vienmēr būs jāpaliek „aiz sētas”? Vai Vakcinācijas birojs ir veicis uzskaiti par gadījumiem, kad cilvēki nedrīkst vakcinēties medicīnisku indikāciju dēļ? Vai sabiedrība ir informēta par šiem gadījumiem?
Personām, kuras nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēļ, arī turpmāk tiks saglabāta iespēja veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu.
- Vakcinācija ir politisks vai medicīnisks jautājums?
Vakcinācija pret jebkuru slimību, t.sk. pret Covid-19 ir medicīnisks jautājums, bet pandēmijas laikā ir būtiska visu sabiedrības locekļu iesaiste izpratnes par vakcināciju veicināšanā. Spilgts piemērs Latvijas vēsturē ir Jāņa Cimzes raksts 1873.gadā par potēšanos pret holēru, kas jau ceturto reizi plosījās Latvijas teritorijā. Krievijas imperators bija izsludinājis obligāto potēšanos. Par tās mērķi arī izplatījās dažādas baumas. Viena bija saistīta ar paredzamajiem armijas manevriem, kā rezultātā tiktu nopostīti zemnieku lauki. Tas laiks bija arī tā saucamais “mērnieku laiks”.* Ar to bija saistīta otra no baumām, kas izplatījās tautā saistībā ar potēšanos. Muižnieki, esot izdomājuši saglabāt savas zemes, lai tās netiktu zemniekiem. J.Cimze rakstīja: "Kad dundurs astē, tad lops sāk bizot. Citi lopi to redzēdami, bizo pakaļ. Uzreiz visi bizo. Dundurs paliek, kur bijis, nabagi lopiņi noskrienas par velti, paliek neēduši /../ Lops ir lops, un dundurs paliek dundurs. Tā tas bijis, tā tas būs, kamēr lopu dumjība pastāvēs. Bet, Dievam žēl, bizošana ne vien pie lopiem, arī pie cilvēkiem atrodama.....
....Mīļi latvieši, mīļi Vidzemnieki! Jūs esat man savu dārgāko mantu, savus dēlus uzticējuši, viņu miesu un dvēseli manā rokā nododami. Vai kāds var sūdzēties, ka ir pievilts, ka dēls ir nogalināts? Vai iekš 34 amata gadiem nebūšu Jūsu uzticības pelnījis?
Šo ziemu pat seminārī visi tika otru reizi potēti, pie kā tas vēl nebija mājā izdarīts. Vai kāds ir miris? Vai kāds ir vājš palicis ? Neviens! Visi nupat aizgāja spirgti un veseli uz svētkiem mājā.
Tādēļ lūdzu: Neklausat dunduram! Liekat potēt visus, kas vēl nav potēti! Liekat otrreiz potēt visus, kas tik vienreiz potēti! No 200 pirmo reizi potētiem viens dabū niknās vātis; bet no otru reiz potētiem tikai no 2000 vienam šī slimība pielīpot. Un ja nu viens pats dakteris tīšām ar ģipti potēdams tavu bērnu nonāvētu, tad nāc, un ņem manu dzīvību, lai iet zobs pret zobu, acs pret aci.
Bet dundurs var būt sacīs: Neticiet viņam! Viņš stāv lielu kungu skolā un runā viņiem pa prātam. Uz to tik vien atbildēšu: kalpot kalpoju savu mūžu lieliem kungiem un latviešiem; bet pa prātam dzīvot, darīt un runāt es dzenos tikai - Dievam.
Tādēļ iedrošinājos beidzot lūgdams lūgt: Neklausiet dunduram, bet steidzaties pie potēšanas! Steidzaties - pirmo un otro reiz! Dakteri nav blēži, nedz slepkavas; bet dundurs ir lielais blēdis. Kas viņam tic, tas grēko pret savu un sava tuvāka dzīvību un parāda, ka viņš niekiem un bezdievīgai valodai ticēdams ir nožēlojams muļķis.
-Kas, jūsuprāt, ir par iemeslu tam, ka vēl pavasarī cilvēki izteikti vēlējās vakcinēties, bet tagad tādu gribētāju paliek arvien mazāk?
Rekordīsā laikā uz kājām esam uzlikuši nacionāla mēroga pārnozaru projektu visas sabiedrības vakcinācijai, kuram nav vēsturiska analoga. Kopīgiem spēkiem esam panākuši, ka pret Covid-19 ir pasargāts 46,6% Latvijas iedzīvotāju. Diemžēl ne vienmēr apjaušam, ka, salīdzinot ar situāciju citviet pasaulē, Latvijā krīzē esam spējuši attīstīt retu privilēģiju - iespēju ērti un bez maksas pasargāt savu veselību un dzīvību un vakcinēties pret Covid-19.
Iedzīvotāji, kuriem bija vēlme vakcinēties pret Covid19, to izdarīja, tiklīdz bija šāda iespēja. Šobrīd galvenais darbības fokuss vērsts uz šaubīgajiem, tiem, kas vēlas atlikt vakcināciju uz vēlaku laiku utt.
Ieskatam SKDS veiktās socioloģiskās aptaujas janvārī un augustā:
š.g. janvārī - Tikai puse no Latvijas iedzīvotājiem vakcinētos pret Covid-19 (avots)
š.g. augusta SKDS aptaujas dati atrodami ŠEIT.
- Ko jūs domājat darīt, lai paplašinātu vakcinācijas „aptveri”? Vai turpināsit ar veco, labo paņēmienu - iebiedēšanu?
Vakcinācijas projekta nodaļas sabiedrības informēšanas darba vadmotīvi dažādos kanālos ir:
Vakcinācijas aptveres paplašināšanai rudenī tiks izmantota gan plašāka ģimenes ārstu iesaiste (Ģimenes ārstu iesaiste ir ievērojami palielinājusies no 1248 nodrošina 82.5 %, 724 pašas vakcinē, 306 prakses nosūta uz ārstniecības iestādēm. Līdz 1. oktobrim ir 218 praksēm jānoslēdz līgums ar NVD par vakcinācijas pakalpojuma sniegšanu vai jāuzrāda apliecinājums par sadarbību ar ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetiem jānoslēdz), gan intensīva izbraukuma vakcinācija apdzīvotajās vietās, kur ir zema vakcinācijas aptvere un iedzīvotājiem līdz tuvākajam vakcinācijas punktam vai savam ģimenes ārstam jāmēro lieli attālumi, gan izbraukuma vakcinācija Rīgas apkaimēs, gan aktīvāka sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem (jau šobrīd kā piemēru varam minēt Daugavpils novada sociālā dienesta iesaisti) u.c. aktivitātes.
*avots: Valkas muzejs
