PVN samazināšana pārtiku padarītu par 13% lētāku

LĒTĀKA PĀRTIKA. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā pārtikai, izņemot Latvijai raksturīgos augļus, ogas un dārzeņus, tiek piemērota PVN pamatlikme. Ieviešot samazināto PVN, pārtikas cenām arī veikalos vajadzētu samazināties © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pilsonisko iniciatīvu platformā “ManaBalss” uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Samazinām PVN pārtikas produktiem”, kas paredz noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā pārtikas produktiem ‒ svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Pirmajās četrās stundās pēc iniciatīvas publicēšanas par šo ieceri bija parakstījušies 126 cilvēki. Savācot 10 tūkstošus parakstu, šī iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

Pēc iniciatīvas iesniedzēju domām, PVN samazināšana pārtikai uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos un nodrošinās mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu.

Pēc Neatkarīgās aplēsēm, samazinot PVN likmi līdz 5 procentiem, pārtikas produktu cenai veikalu plauktos būtu jāsarūk par aptuveni 13 procentiem pie nosacījuma, ka nemainās to pamatcena. Naudas izteiksmē cenu samazinājums lielāks būtu, protams, dārgajiem produktiem, piemēram, sviestam, sieram, gaļai, zivīm, kur uz kilogramu pircējiem izdotos ietaupīt aptuveni vienu līdz 2 eiro. Lētajiem produktiem, kas šobrīd nemaksā vairāk par 1 eiro, cenas samazinājums būtu mērāms centos. Taču arī tas ir ieguvums, ja produkti tiek pirkti bieži.

Šobrīd, ekonomiskās krīzes apstākļos, ir vēl svarīgāk nekā jebkad, pirmkārt, sniegt atbalstu mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai, samazinot cenas, un, otrkārt, saglabāt darba vietas un atbalstīt vietējos lauksaimniekus un ražotājus, lai veicinātu ekonomikas atkopšanos, teikts iniciatīvā.

Turklāt nepieciešamība izvērtēt “iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem” ir iekļauta Valdības deklarācijā (70. punkts).

Pozitīva pieredze

Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem samazinātais PVN tika ieviests 2018. gadā, un saskaņā ar lauksaimnieku un tirgotāju vērtējumu tas ir nesis pozitīvas pārmaiņas.

“Tas ir devis lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Tāpat ir arī mazinājusies ēnu ekonomika šajā sektorā. Lai arī pārtikas produktu pieprasījuma svārstības parasti ir nebūtiskas, šī iniciatīva ir palielinājusi svaigu augļu un dārzeņu patēriņu pat par 14%. Tas parāda, ka sabiedrība reaģēja uz cenu samazinājumu, un tai ir jādod iespēja spert nākamo soli veselīga un kvalitatīva uztura virzienā, samazinot PVN likmi līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Mēs uz to pamazām varam virzīties,” pauž biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Arī biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes loceklis Guntis Gūtmanis uzskata, ka pozitīvais efekts ir acīmredzams.

“PVN samazināšanai ir pozitīva ietekme ne tikai uz gala cenu pircējiem, bet arī vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem. Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem Latvijā jau ir parādījis, ka tas ir efektīvs veids, kā mazināt ēnu ekonomiku un tādējādi veicināt mūsu zemnieku konkurētspēju. Šajos ārkārtas apstākļos tas nodrošinātu darba vietu saglabāšanu un līdz ar to arī ekonomikas atkopšanos. Aicinām saglabāt samazināto PVN augļiem un dārzeņiem un neatlikt šī risinājuma ieviešanu pārējām svaigo produktu grupām, pieliekot visas pūles šī mērķa sasniegšanai,” uzsver G. Gūtmanis.

Iniciatīvas virzītāji

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” sadarbībā ar vadošajām lauksaimnieku organizācijām - biedrību “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) un biedrību “Zemnieku saeima” (ZSA), cerot, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

Iniciatīvas iesniedzēji uzskata, ka vienlaikus ir būtiski nodrošināt godīgu un caurspīdīgu PVN samazināšanu, lai ieguvējs būtu gala patērētājs. Tādēļ tirgotāji tiek aicināti īstenot visaptverošu iniciatīvu “Godīgs PVN samazinātājs”.

“Ik dienu mūsu veikalos visā Latvijā iepērkas 300 000 cilvēki un no «Top 10» pirktākajiem produktiem aptuveni 70% veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus uz pārtiku, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur. Priecē, ka kopā ar tādu nozīmīgu partneru līdzdalību kā “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” varam uzsākt šāda projekta virzību visas Latvijas mērogā,” stāsta “Maxima Latvija” korporatīvais vadītājs Jānis Vanags.

Cik maksā iniciatīvas iesniegšana?

Gadījumos, kad iniciatīvu vietnē “ManaBalss” iesniedz politiskās partijas, uzņēmumi un biznesa lobiji, iesniedzējam par to ir jāmaksā. Bez maksas iniciatīvas platformā var iesniegt privātpersonas, kā arī politiski neitrālas biedrības, nodibinājumi un asociācijas, kas darbojas sabiedrības labā. Uzņēmumiem atkarībā no lieluma maksa par iniciatīvas iesniegšanu svārstās no 1000 līdz 4900 eiro, politiskām partijām - no 2000 līdz 4900 eiro.

“Viens no iemesliem diferencētajiem maksas pakalpojumam ir uzņēmumu, biznesa asociāciju un arī politisko partiju daudz lielākais administratīvais un finanšu resurss attiecībā pret vienkāršajiem pilsoņiem, kuriem visi “ManaBalss” pakalpojumi ir bez maksas, vēsta vietne “ManaBalss”.

Protams, gluži bez maksas “ManaBalss” darbība nav iespējama - platformas operacionālos izdevumus sedz tās lietotāju pastāvīgie mikroziedojumi. Populārākais ziedojumu diapazons ir no 50 centiem līdz pieciem eiro. “ManaBalss” ir ļoti pateicīga tiem 24 000 ziedotāju, kas atbalstīja platformas darbu 2019. gadā un turpina to darīt arī šogad.

Ikvienai “ManaBalss” publicētai idejai ir jābūt sabiedriski nozīmīgai. Tomēr neatkarīgi no tā cits iemesls maksas pakalpojumam, ko piemērojam kompānijām, biznesa asociācijām un politiskajām partijām, ir iespēja šādu savu sociāli nozīmīgu iniciatīvu izmantot kompānijas, industrijas vai partijas mārketingā un tēla veidošanā. “Dažādu nozaru kompānijām un industriju asociācijām ir padziļināta izpratne savas darbības jomas problemātiskajos aspektos un risinājumos, no kuriem ieguvums ir gan industrijai, gan arī sabiedrībai kopumā. Tiesa, arī lēmumiem ar plašu sabiedrisko labumu ir nepieciešama mērķtiecīga virzība. Tāpēc ir apsveicami, ka šai gadījumā to uzņemas “Maxima Latvija”, turklāt izvēloties “ManaBalss” platformu kā veidu, lai šo lobiju veiktu atklāti, visiem uzskatāmi un ar visplašākās sabiedrības iesaisti. “ManaBalss” vērtējumā tas ir korporatīvi un sociāli atbildīgs lēmums. Ir prieks, ka Latvijā tādu kļūst aizvien vairāk,” norāda “ManaBalss.lv” satura redaktors Didzis Meļķis.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.