"Balticovo" uzbūvētas modernas putnu novietnes bez sprostiem

IZAUGSME. AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps: “Šobrīd “Balticovo” piedzīvo vienu no straujākajām izaugsmēm pēdējo 10 gadu laikā.” © Publicitātes foto

Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē arvien pieprasītākas kļūst ārpus sprosta turētu vistu olas. Šodien lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā ar vairāk nekā 45 gadu nozares pieredzi ‒ AS “Balticovo” ‒ atklāj Baltijā vērienīgāko ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu. AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka “Balticovo”, neskatoties uz krīzi, turpina ieguldīt uzņēmuma attīstībā un realizē investīciju projektus.

Paradoksāli, taču tieši šobrīd “Balticovo” piedzīvo vienu no straujākām izaugsmēm pēdējo 10 gadu laikā. Sniedzot ieguldījumu dzīvnieku labturības uzlabošanā, šodien atklāsim Baltijā vērienīgāko ārpus sprosta turētu dējējvistu ražošanas kompleksu, nodrošinot pajumti 400 000 dējējvistu, kurām būs iespēja brīvi pārvietoties pa kūti. Kompleksā katra novietne izbūvēta trijos stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Investējot uzņēmuma attīstībā un kļūstot arvien prasīgākiem pašiem pret sevi, AS “Balticovo” turpina virzīties uz dzīvniekiem un dabai draudzīgāku ražošanu. Pērn atklājām pirmo lielizmēra brīvās turēšanas novietni Madonā. Tur vienā kūtī ir 20 000 dējējvistu, un tām nodrošinātas 8 hektāru lielas ganību platības. Esam nupat uzstādījuši arī jaunu “TetraPak” mazlitrāžas šķidro olu produktu līniju mūsu jaunizveidotajiem “Eva” zīmola produktiem (pankūku mīkla, olu baltums un olu kultenis), un šī gada maijā atklājām modernu un daudzfunkcionālu taras noliktavu.

Tāpat šogad turpinām ieguldīt atbildīgā darbībā, investējot gan bioloģiskajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, gan jaunputnu novietnes izveidē.

Kāda ir situācija olu tirgū kopumā?

Covid-19 ierobežojuma laikā izteikti izjutām pieprasījuma samazinājumu šķidrajiem un vārītajiem olu produktiem, it īpaši izteikts kritums bija vērojams eksporta tirgos. Šķidrie un vārītie olu produkti galvenokārt tiek izmantoti viesmīlības nozarēs (gan viesnīcās, gan uz kruīza kuģiem), un tieši šīs nozares burtiski iesaldēja darbību, līdz ar to mēs piedzīvojām teju 90% pieprasījuma kritumu olu produktiem ar pievienoto vērtību. Savukārt šķirotām un iepakotām olām novērojām nelielu, 5‒7% pieprasījuma pieaugumu, jo cilvēki vairāk gatavoja mājās paši.

Vai krīzes dēļ ir bijis apgrūtināts eksports, un kāda situācija ir eksporta tirgos?

“Balticovo” ir orientēts uz darbību Latvijas un starptautiskos tirgos un eksportē aptuveni 70% no saražotās produkcijas. Eksporta apgrūtinājumu izjutām izteikti, jo īpaši ierobežojumu pirmajās nedēļās. Visiem šī situācija bija pārsteigums, un līdz ar to visi rīkojās piesardzīgi. Pieprasījums strauji kritās, un bija apgrūtinātas preču piegādes, jo arī robežsardzei nebija pieredzes šādos apstākļos un kravu piegāde aizņēma ilgāku laiku. Taču jau maija sākumā bija vērojama tirgus atlabšana, un par 80‒90% esam atjaunojuši piegādes visos tirgos.

Izmantojot ikvienu sauso un saulaino dienu, šobrīd tiek vākta labība. Vai “ Balticovo” jau ir sācis graudu iepirkumu?

Kā katru gadu priecājamies iepirkt graudus no vietējiem zemniekiem mūsu vistu barības pagatavošanai, un pašlaik pilnā sparā notiek graudu iepirkums. Ik dienu vērojama vietējo zemnieku kravu plūsma pie mūsu fabrikas vārtiem. Lai arī viena vista dienā apēd tikai 120 gramu barības, gadā kopā visi putni notiesā teju 100 000 tonnu pašu gatavotas barības. Šosezon graudu raža un kvalitāte ir laba, tomēr vietām ir grūtības ar ražas novākšanu lietavu un veldres dēļ. Cenas graudiem ir atbilstošas pēdējo divu gadu līmenim. Cenas pamatā nosaka starptautiskās graudu biržas.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais