PVN augļiem un dārzeņiem – deputātu rokās

© Vladislavs Proškins/F64

Patlaban likumā noteikts, ka samazinātā PVN likme (5% apmērā) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiek piemērota tikai līdz šā gada beigām. Līdz ar to no nākamā gada svaigie augļi, ogas un dārzeņi būs jāapliek ar PVN standartlikmi – 21%. Neatkarīgā jau rakstīja: ja Saeima negrozīs likumu, tad, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, šie produkti veikalos maksās dārgāk. Izskatās, ka 40 Saeimas deputāti tieši to arī vēlas.

Saeimas deputāti ar balsu vairākumu (45 - par, 40 ‒ pret) vakar nolēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas un citu opozīcijas parlamentāriešu sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai arī pēc gadu mijas varētu piemērot samazināto 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Pret balsoja JV, AP!, JKP, KPV LV deputāti.

ZZS Saeimas frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola skaidroja, ka 2018. gadā ieviestā samazinātā PVN likme ir sevi attaisnojusi: samazinājusies ēnu ekonomikas daļa augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā, palielinājusies legālajā tirgū strādājošo komersantu konkurētspēja.

Nora Krevņeva/F64

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki kopš 2017. gada decembra veikuši cenu monitoringu, un līdz 2019. gada nogalei redzams būtisks cenu samazinājums. Augļu, ogu un dārzeņu cenas minētajā periodā ir bijušas starp zemākajām Baltijas valstīs. ZZS uzskata, ka, saglabājot samazināto PVN likmi, iegūs gan tautsaimniecība, gan sabiedrība, īpaši mazāk turīgie iedzīvotāji.

Vāc parakstus par PVN samazināšanu svaigai pārtikai

Vienlaikus Latvijā turpinās parakstu vākšana par PVN samazināšanu visai svaigai pārtikai. Vietnē mana balss līdz šim par šo iniciatīvu ir parakstījušies 3886 iedzīvotāji. Lai šo iniciatīvu iesniegtu likumdevējam, nepieciešamas vēl vismaz 6114 balsis.

Pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) aprēķiniem, samazinātās 5% PVN likmes ieviešana piena produktiem padarītu tos par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu piena produktu noietu.

Viena mājsaimniecība (divi pieaugušie un viens bērns) gadā piena produktu iegādē vidēji tērē 508,80 eiro, no kuriem 65,50 eiro varētu ietaupīt, ja piena produktiem tiktu samazināta PVN likme līdz 5%.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram Jānim Reiram organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Neatkarīgā

“Iniciatīvas vadmotīvs pēc būtības ir ‒ “mazinot barjeras, mēs stimulējam ekonomiku”. Proti, samazinot PVN Latvijā plaši patērētiem, tradicionāliem un ‒ tas nav mazsvarīgi ‒ veselīgiem pārtikas produktiem, mēs padarām tos pieejamākus vietējam patērētājam, jo īpaši mazāk nodrošinātām mājsaimniecībām. Vienlaikus veicinām lielāku piena produktu noietu, kas piena nozarei nozīmētu vairāk darba, bet sabiedrībai kopumā ļautu caur konkrētiem Latvijas valdības darbiem, ne tikai vārdiem, sevi apzināt kā pilnvērtīgi attīstītu ES valsti, kurā izdevumi par pārtiku neaizņem nesamērīgi lielu proporciju ikmēneša tēriņos. Novērtējot pozitīvos efektus, kādus ir devusi PVN likmes samazināšana Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, un arī veicot aprēķinus, kādus potenciālos pozitīvos efektus dotu samazinātā PVN likme piena produktiem visos līmeņos ‒ iedzīvotājiem, nozarei un sabiedrības labklājībai [sīkāk skatiet pielikumā pievienoto prezentāciju], mēs redzam šo kā visaptverošu ekonomikas stimulēšanas pasākumu sociāli taisnīgā veidā,” teic LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Ekonomika

24,8 tūkstošu eiro finanšu institūcijas “Altum” naudas ar 6% gada likmi uzņēmēji labprāt redzētu sadalām tautsaimniecībai tiešā veidā, nevis caur mezanīna aizdevumu fondu, tomēr “Altum” īpašniekiem un varasvīriem ir cits viedoklis – ilgtermiņā ekonomikai var izrādīties vērtīgāka vienradžu radīšana tieši ar augsta riska investīcijām – labāk lai “Altum” miljoni kalpo kā sēklas nauda apjomīgāka riska kapitāla groza veidošanai nekā tiešai naudas izdāļāšanai kredītos.

Svarīgākais