Dīkstāves pabalstu saņems arī nodokļu parādnieki

KRĪZEI GATAVI. Šoreiz “Lido” ciet nevērsies, bet piedāvās ēdienus līdzi ņemšanai © F64

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzes dēļ dīkstāvē nonākušiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus no 330 eiro līdz 1000 eiro mēnesī. Turklāt šis atbalsts pienākas arī uzņēmumiem ar nodokļa parādu. Tai pašā laikā attiecībā uz pašnodarbinātiem valsts ir daudz stingrāka, proti, dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie nevarēs saņemt, ja nodokļu parāds būs lielāks nekā 1000 eiro.

Valdības aptipinātie Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos nosaka, ka atbalsts būs pieejams 89 nozaru uzņēmumiem un pašnodarbinātājiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota saistībā ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu augustā, septembrī un oktobrī. Dīkstāves pabalsta piešķiršanas periods ir noteikts no šā gada 9. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Dīkstāves pabalsts uzņēmumos strādājošajiem ir paredzēts 70% apmērā, mikrouzņēmuma darbiniekam ‒ 50% apmērā no trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) algas, bet ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī. Tāpat paredzēta piemaksa 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, ja par to tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Vienlaikus iekļauts nosacījums, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas.

Dīkstāves pabalstu saņems arī uzņēmumi ar nodokļa parādu, taču ne maksātnespējas procesā esoši uzņēmumi.

Dīkstāves pabalsts pienākas arī pašnodarbinātajām personām vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā un autoratlīdzības saņēmējiem, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji. Dīkstāves pabalsta apmērs šādiem nodokļu maksātājiem ir noteikts 75% no vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības, bet ne vairāk kā 1000 eiro. Pašnodarbinātās personas, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, varēs pretendēt uz 50% no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par 2020. gada trešo ceturksni, bet arī ne vairāk kā 1000 eiro. Patentmaksas maksātājiem dīkstāves pabalsts ir plānots 330 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Taču atšķirībā no uzņēmumos strādājošiem, pašnodarbinātajai personai ar nodokļu parādu (virs 1000 eiro) dīkstāves pabalstu nepiešķirs, izņemot gadījumus, ja ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai arī ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, EM aprēķinājusi, ka dīkstāves kritērijiem atbilst 111 679 uzņēmumi, kuri nodarbina 134 119 darbiniekus. Dīkstāves pabalsti kopumā valstij varētu izmaksāt 65,71 miljonu eiro.

Lido” ciet nevērsies

Pavasara krīzē AS “Lido” uz laiku aizvērās un pieteicās dīkstāves pabalstam, ko arī saņēma. Šobrīd, neskatoties uz izsludināto ārkārtējo stāvokli valstī, kas liedz baudīt maltītes ēdināšanas iestādēs, “Lido” turpinās darbu pilnā mērā, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus.

““Lido” ir Latvijas vizītkarte, kas ar gardo, veselīgo un pilnvērtīgo augstākās kvalitātes ēdienu, kā arī ar teicamo apkalpošanas kultūru un īpašo restorānu interjeru ir visiem zināms kvalitātes standarts, un daudzi mūsu klienti nespēj iztēloties savu ikdienu bez “Lido”. Šajā laikā, kad baudīt ēdienu mūsu restorānos uz vietas nav iespējams, mums jāspēj mainīties un būt tuvākiem saviem klientiem nekā jebkad agrāk, nodrošinot tikpat augstu kvalitāti arī citā formātā. Proti, jau laikus paredzot krīzes otro vilni, strādājām pie piegādes tīkla attīstības, lai saviem klientiem nodrošinātu gardas maltītes arī krīzes laikā. Mūsu uzmanības fokusā turpinās būt nemainīgi augsta kvalitāte ne tikai ēdieniem, bet arī piegādes pakalpojumiem,” stāsta AS “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais