Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.
Centrālas statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Savukārt mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%, īpaši pieaugot ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Četru mēnešu laikā, tas ir no pērnā gada novembra līdz šā gada februārim, kad valsts dzīvoja stingru ierobežojumu jūgā, degviela ir sadārdzinājusies par 6 līdz 16 procentiem. Ieviestie tirdzniecības ierobežojumi un mājsēde svētku laikā cenu kāpumu nav apturējusi. Šajā grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,1%. Degviela kļuva dārgāka par 5,1%, tai skaitā dīzeļdegviela - par 5,7%, benzīns - par 4,4% un auto gāze - par 3,8%.
“SEB Bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka naftas cenas turpina kāpumu un šogad sasniegušas jaunas virsotnes - 70 ASV dolārus par barelu. “Pasauli ir pārsteigusi OPEC pozīcija - cena vispirms, tad apjoms. Respektīvi, ņemt, kamēr var, turklāt, ja iespējams. Tādējādi OPEC atgūst zaudējumus, ko valstis uzkrāja 2020. gadā, kad “Brent” cena vidēji bija 43 ASV dolāri,” skaidroja D. Gašpuitis.
Pērn aprīlī un maijā - pirmajā Covid-19 vilnī - dīzeļdegvielas cena bija noslīdējusi zem 1 eiro par litru. Maijā vidējā dīzeļdegvielas cena bija 0,93 eiro litrā. Tik zema cena pēdējoreiz dīzeļdegvielai bija 2016. gadā.
95. markas benzīna vidējā cena pērn maijā bija 1 eiro litrā, lai gan atsevišķās dienās arī šo degvielu pērn varēja nopirkt lētāk. Neliels cenu kāpums atsākās vasarā, bet novembrī degvielas cenas uz īsu brīdi bija noslīdējušas. Taču pēc tam degviela ar katru mēnesi kļuva arvien dārgāka, un ekonomisti ir pārliecināti - cenu kāpums nav apstājies.
“Pazīmes, ka vismaz īstermiņa inflācijas tendences kļūst pārliecinošākas, nostiprinās. Pasaulē pieaug inflācijas gaidas, kas balstās cerībās uz situācijas normalizēšanos un milzīgajos ekonomiskajos stimulos. To ietekmi vēl pagaidām izjūtam minimāli. Gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības ir uzkrājušas milzīgus apjomus, kas, ekonomikai atveroties, ātri atgriezīsies patēriņā. Bailes no inflācijas var steidzināt tēriņus un iegriezt inflāciju. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas pieaug. Tas, cik sinhroni pasaule un arī Latvija atvērsies, noteiks cenu kāpuma straujumu. Ja pakalpojumu atgūšanās atsāksies spēji, samazināsies preču cenu pieauguma risks, jo var mazināties preču pieprasījums. Tomēr uzņēmumu vēlme kompensēt krīzes sekas var būt spēcīgāka, nekā tas bijis citos atkopšanās posmos. Neierastās krīzes rakstura dēļ,” pieļauj D. Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, nākotnē sadārdzināsies arī pārtika.
Februārī pārtikas cenas bija kāpušas par 0,7%. Pēc Ekonomikas ministrijas skaidrotā, pārtikas cenas pasaulē kāpj jau devīto mēnesi pēc kārtas. Februārī, salīdzinot ar janvāri, tās pieauga par 2,4%.
Arī “Citadeles bankas” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka gaidāms cenu kāpums. “Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā kļūs straujāka, un tas pamatā būs saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš 2020. gada pavasara pārtikas cenas pasaulē ir palielinājušās par aptuveni 20%, naftas par 40%, un atsevišķu metālu cenas par vairāk nekā 50%. Vienlaikus patēriņa struktūras maiņa no pakalpojumiem uz precēm, kā arī ražošanas pārrāvumi pērnā gada pavasarī ir radījuši cenu spiedienus pasaules transporta un ražošanas sistēmās. To jau tuvākajos mēnešos redzēsim arī Latvijā, un, pēc manām prognozēm, patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 1,5-2,0% robežās,” prognozēja Mārtiņš Āboliņš.
Arī “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne pieļauj, ka vidējais patēriņa cenu līmeņa pieaugums 2021. gadā kopumā sasniegs 1,5%. Šomēnes darbu atsākušie frizieri un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, pēc viņas domām, veicinās vidējā cenu līmeņa augšupeju. Savukārt akcīzes nodokļa palielināšanās alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, kas stājās spēkā 1. martā, izraisīs vidējā cenu līmeņa palielināšanos tabakas izstrādājumu kategorijā.
