Aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais pēdējo 20 gadu laikā. Eksperti ir vienisprātis, ka pārtikas cenu kāpums nebūt nav apstājies.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka aprīlī inflāciju lielākoties virzīja pārtikas produktu cenu kāpums, kas gada griezumā sasniedza 18%. Piena produkti sadārdzinājās par 25,7%, graudaugu produkti - par 18,3%, gaļa un gaļas produkti - par 11,7%.
Bankas “Luminor” ekonomista Pētera Strautiņa vērtējumā cenu kāpums gada laikā bijis lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē. “Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies. Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos,” uzsvēra P. Strautiņš.
CSP datos redzams, ka, piemēram, vistu stilbiņu vidējā cena kopš pagājušā gada aprīļa pieaugusi no 2,22 eiro/kg līdz 2,91 eiro/kg, cūkgaļas cena no 5,29 eiro/kg līdz 5,79 eiro/kg, vārītas desas cenas no 6,97 eiro/kg līdz 7,22 eiro/kg.
Vienlaikus P. Strautiņš vērš uzmanību, ka nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50%. Viņaprāt, tas nenotiks. “Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas. Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski,” brīdina P. Strautiņš.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne teic, ka papildu spiedienu uz pārtikas cenām tuvākajā nākotnē radīs ne tikai Ukrainas zemnieku ierobežotā iespēja iesēt graudus, novākt un transportēt ražu, bet arī eksporta aizliegumi no Ukrainas un citām valstīm. “Bailēs par pārtikas drošību Indonēzija ierobežojusi palmu eļļas eksporta apjomus, bet Turcija - sviesta, kukurūzas, gaļas un dažādu eļļu eksportu, radot papildu spiedienu uz pasaules pārtikas cenām. No jau tā augstā līmeņa vēl vairāk kāpušas arī mēslojuma cenas,” sacīja L. Orleāne.
Arī saskaņā ar SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša prognozēm, attiecībā uz inflāciju tuvāko mēnešu laikā labu ziņu nebūs. “Lai gan inflācija visā eirozonā ir paplašinājusies, to joprojām galvenokārt virza enerģija, pārtika un citas preces. Turklāt aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais jebkurā mēnesī pēdējo 20 gadu laikā. Latvijā pārtikas cenu kāpums aprīlī gada laikā sasniedza 3,8%. Nedaudz zemāks kāpums ar attiecīgi 3,7% un 3,6% bija vērojams 2007. gada oktobrī un novembrī. Visas pazīmes liecina, ka pārtikas dārdzības pieaugums sevi nav izsmēlis, jo tajā vēl izpaudīsies Ukrainas kara radītās sekas. Grūti novērtēt arī enerģijas un preču cenu pieauguma blakusefektus. Tādējādi inflācijas kontekstā dominēs augšupvērsti riski,” skaidro D. Gašpuitis.
Tāpat bankas “Citadele” ekonomista Mārtiņa Āboliņa vērtējumā, diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā.
D. Gašpuitis brīdina, ka augtā inflācija arvien nopietnāk sāk apdraudēt mājsaimniecību pirktspēju. Īpaši smags sitiens ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tādēļ neizbēgami būšot nepieciešama limitēta valsts iejaukšanās, lai mīkstinātu enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu.
“Ģeopolitiskās situācijas dēļ energoresursu cenas saglabāsies paaugstinātas. Saspringtākais laiks solās būt gada beigas, kad enerģijas patēriņš pasaulē ir visaugstākais. Ilgtermiņā nav lielas atšķirības, vai par dārgo enerģiju maksā valsts vai iedzīvotāji. Tā kā esam enerģijas importētājvalsts, tuvākajos gados paralēli jaunu jaudu izveidei pastiprinātai uzmanībai ir jābūt efektīvai energotaupības un energoefektivitātes jautājumu risināšanai. Tikmēr mājsaimniecības patēriņa nodrošināšanai pievērsīsies uzkrājumiem. Tad sekos lielāku pirkumu pārskatīšana un atlikšana. Paaugstinātai inflācijai turpinoties, nonāksim situācijā, kad cilvēki samazinās citu preču patēriņu, sabremzējot ekonomisko aktivitāti. Tomēr inflācijai nākamgad vajadzētu sākt palēnināties, enerģijas un pārtikas cenām ir jāstabilizējas,” uzsvēra D. Gašpuitis.
Ari M. Āboliņš uzskata, ka straujais cenu kāpums šobrīd ir liels risks ekonomikas izaugsmei gan tiešā veidā, jo tas samazina iedzīvotāju pirktspēju, gan netiešā veidā, liekot centrālajām bankām celt procentu likmes un bremzēt ekonomikas izaugsmi. “Šobrīd cenas aug ātrāk nekā ienākumi, patērētāju noskaņojums ir tuvu recesijas līmenim, un signālu par recesijas tuvošanos netrūkst arī pasaules ekonomikā. Manuprāt, recesijas riski Latvijā ir augsti, tādēļ uzņēmējiem ir jārēķinās ar klientu pirktspējas mazināšanos, jo, ceļot cenas pārāk strauji, būs risks zaudēt pārdošanas apjomus,” norāda M. Āboliņš.
D. Gašpuitis atzīmēja, ka ir atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka inflācijas kāpums eirozonā varētu sākt stabilizēties. “2021. gada sākumā bija lieli cenu pieaugumi, kas pamazām izzudīs no 12 mēnešu rādītājiem. 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā šādi bāzes efekti veicinās izteiktu inflācijas palēnināšanos, kas nākamā gada vasarā var nozīmēt inflācijas sarukšanu eirozonā līdz aptuveni 2%. Latvijā tā varētu saglabāties augstāka, jo šeit būs straujāks darbaspēka izmaksu kāpums,” skaidroja D. Gašpuitis.
Pēc M. Āboliņa prognozēm, gada otrajā pusē inflācijas temps Latvijā sāks mazināties, taču tas nozīmē lēnāku cenu kāpumu, nevis cenu kritumu, un arī nākamgad inflācija varētu pārsniegt 5%. Nenoteiktība ir ļoti liela, un joprojām ir grūti prognozēt cenu dinamiku pat dažus mēnešus uz priekšu, piebilst M. Āboliņš.
P. Strautiņš ir pārliecināts, ka izejvielu cenu kāpumi vienmēr noved pie to kritumiem. “Šībrīža straujā inflācija dara praktiski neizbēgamu deflāciju kaut kad nākotnē. Varbūt tā pienāks 2023. gada beigās, varbūt 2024. gadā. Labā ziņa - siltums un gāze kaut kad atkal maksās mazāk. Sliktā ziņa - līdz tam vēl jānodzīvo,” teic P. Strautiņš.
