Latvijas Banka: Pēdējo divdesmit gadu laikā rīdzinieki kļuvuši teju trīs reizes bagātāki, bet joprojām starp Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotājiem – nabagākie

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.

“Tas gan neliecina par Rīgas ekonomikas stagnāciju - pēdējo divdesmit gadu laikā rīdzinieki kļuvuši teju trīs reizes bagātāki. Rīgas reģiona ekonomika augusi straujāk gan par Latvijas, gan par Eiropas Savienības vidējo rādītāju,” secina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Gadsimta sākumā vidējais ienākumu līmenis Rīgā bija tikai puse no vidējā rādītāja ES, bet šobrīd tas atpaliek tikai par dažiem procentiem. Taču Viļņa no līdzīga starta pārsniedza ES vidējo ienākumu līmeni jau pirms desmit gadiem un kopš tā laika kļuvusi tikai bagātāka. Rīgas un Tallinas attīstības tempi bijuši līdzīgi, taču Rīga gadsimta sākumā startēja ar zemāku ienākumu līmeni - konverģences procesa dēļ Rīgas ekonomikas izaugsmei bija jābūt par 0,5-0,7 procentu punktiem ātrākai nekā Tallinā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps (%; vidēji gadā; 2001.-2020. g. periodā)

Ekonomikas ikgadējie izaugsmes tempi Viļņā vidēji bijuši vien par 1-2 procentpunktiem lielāki nekā Tallinā vai Rīgā. Viena vai dažu gadu laikā tos varēja nepamanīt, norakstīt uz īstermiņa norisēm vai statistikas neprecizitātēm. Taču arī no šķietami nenozīmīgām pieauguma tempa atšķirībām ilgtermiņā uzkrājas ievērojama plaisa labklājības līmenī.

Vai Rīga var kļūt par bagātāko galvaspilsētu Baltijā?

Lai Rīga panāktu Viļņas un Tallinas ienākumu līmeni, tai jāattīstās straujāk par kaimiņiem, taču līdz šim Rīga attīstījusies nedaudz lēnāk. Lūk, O. Krasnopjorova secinājums - ar pašreizējo attīstības tempu Viļņas un Tallinas ienākumu līmeni Rīga nesasniegs nekad.

“Reizēm nākas dzirdēt apgalvojumu, ka Latvijas ekonomika attīstās nevienmērīgi, jo izaugsme Rīgā ir daudz straujāka nekā pārējā Latvijā. Taču Viļņas un Tallinas, abu kaimiņvalstu galvaspilsētu, atrāviens izaugsmē no pārējās tautsaimniecības valstī ir vēl izteiktāks. Galvaspilsētu ekonomikas visai bieži attīstās straujāk nekā citi reģioni, un Baltijas valstis šajā ziņā nav izņēmumi. Visās trijās Baltijas valstīs ekonomiskās izaugsmes temps galvaspilsētu reģionos bijis straujāks nekā pārējā valsts teritorijā. Lietuvas ekonomikai kopš gadsimta sākuma bijusi straujāka izaugsme nekā Igaunijai un Latvijai. Taču Viļņa pozitīvi izceļas pat uz Lietuvas labvēlīgās izaugsmes dinamikas,” secina O. Krasnopjorovs.

Baltijas valstu galvaspilsētu vidū tieši Viļņā pēdējo gadu laikā visstraujāk augusi gan iedzīvotāju pirktspēja, gan arī dzīves kvalitāte kopumā. Tas apstiprina, ka Viļņas (un Lietuvas) straujā ekonomiskā attīstība nav tikai teorētiska (un iepriekšējā raksta trešajā daļā aprakstītām iekšzemes kopprodukta statistiskās metodoloģijas atšķirībām varētu būt tikai neliela loma).

Iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju Rīgā, Tallinā un Viļņā (2000.-2020. gadā)

Piezīme: Rīgas IKP 2020. gadā nebija pieejams. Pieņemts, ka tas izmainījās līdzīgi Latvijas IKP. Turklāt IKP pieejams NUTS-3 reģionu, nevis pilsētu līmenī; tāpēc Rīga apzīmē Rīgu un Pierīgu; Viļņa - Vilniaus apskritis; Tallina - Põhja-Eesti reģionu.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.