Globālā ekonomiskā fona pasliktināšanās nav metusi līkumu arī Latvijai un izpaužas eksportējošo nozaru apgriezienu kritumā, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā. Šīs nozares produkcijas izlaide (rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atrēķinot inflācijas ietekmi) šā gada septembrī bija par 1,7% mazāka nekā pērn attiecīgajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sliktā ziņa ir tā, ka Latvijas ekonomikas galvenais vilcējspēks ir iekļuvis mīnusos, labā ziņa ir tā, ka kritums ir mazāks nekā augustā, kad kritums gada izteiksmē bija 3% apmērā. Tādējādi patlaban ir pamats priecāties, ka mīnusi nekļūst dziļāki, turklāt laikā, kad ekonomiskā situācija pasaulē pasliktinās. Tas arī var radīt cerību, ka Latvijas uzņēmumu un tādējādi iedzīvotāju ienākumi var nekristies pārāk strauji. Taču par to vairāk varēs spriest nākamajos mēnešos. Tikmēr aplūkošanas vērta situācija ir pašas nozares iekšienē, tajā skaitā ražošanas dinamika dažādās apakšnozarēs. Patlaban svarīgi ir tas, ka kritums nav viendabīgs un to nozaru skaits, kur apjomi samazinās, ir līdzvērtīgs skaitam, kur produkcijas izlaides apjoms palielinās.
Slikti ir tas, ka kritums ir pirmā trijnieka nozarēs - kokapstrādē, pārtikas ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Šeit apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri ir sarukuši attiecīgi par 5,7%, 2,3% un 10,1%. Kokapstrādi neapšaubāmi ietekmē pasaules ekonomiskās nedienas, kas izpaužas potenciāli mazākā pieprasījumā transporta līdzekļu ražošanā un būvniecībā. Taču šie secinājumi nav viennozīmīgi uz abām šīm nozarēm eksporta tirgos kopumā. Ar pirmo teorētiskā pretrunā nonāk 18,4% vērtais pieaugums automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, kur vieni no eksporta produkcijas elementiem ir automobiļu detaļas un komplektējošas daļas, savukārt attiecībā uz otro zināmas pretrunas iespaidu rada solīdais pieaugums ceturtajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - nemetālisko minerālu jeb, vienkārša cilvēka valodā runājot, būvmateriālu ražošanā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada devīto mēnesi šogad septembrī šajā apstrādes rūpniecības nozarē produkcijas izlaide kāpusi par 10,3%. Skaidrojumu var meklēt gan ražošanas bāzes apjomos, gan noieta tirgus valstīs, gan arī atšķirībās konkrētos noieta segmentos.
Runājot par pirmo - Latvijas kokrūpniecība ir vērtējama kā samērā liela nozare, līdz ar to, ja kopējā ekonomiskā situācija pasaulē strauji pasliktinās, tad kopējie ražošanas rādītāji var ļoti strauji kristies. Tikmēr automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā apjomi drīzāk ir vērtējami pretēji, un neliela nozare var elastīgāk pielāgoties un atrast noietu pasaulē. Turklāt svarīga ir arī iepriekšējā attīstības dinamika.
Piemēram, kokapstrāde visai strauju kāpumu atsāka jau laikā, kad Covid-19 ļoti jūtami ietekmēja pasaules kopējo rūpniecības attīstību. Tas tāpēc, ka dažādu ekonomikas stimulēšanas pasākumu ietvaros radās iespēja strauji augt būvniecībai, tajā skaitā privātmāju un dažādu cita mazizmēra celtņu būvniecībai. Turklāt ierobežotā pārvietošanās daudziem rietumeiropiešiem radīja naudas līdzekļu uzkrājumus, un tā vietā, lai dotos vasaras ceļojumā uz Itāliju, Horvātiju vai Spāniju, Vācijas iedzīvotājs pasūtīja saliekamo šķūnīti vai pirtiņu. Šie pasūtījumi Latvijā tika veikti tik lielā mērā, ka mūsu valsts iedzīvotājam līdzīgu iegribu izpildi nācās gaidīt pat vairākus mēnešus. Līdz ar to kopumā kokapstrādes apjomi strauji gāja augšup, gan cenu, gan apjomu ziņā strauji apsteidzot citas apstrādes rūpniecības nozares, un tagad, kad ekonomiskā situācija vēršas pretējā virzienā, kokapstrādes apjomi izrāda tendenci samazināties straujāk, nekā tas notiek citās nozarēs.
No pasaules kopējās ekonomiskās veselības atkarīga arī trešā lielākā apstrādes rūpniecības nozare - gatavo metālizstrādājumu ražošana. Tā ir kā “atslēgas nozare” pasaules ekonomiskajiem procesiem kopumā, jo līdzīgi kā kokapstrāde lielā mērā ir tendēta uz būvniecības un mašīnbūvniecības nozarēm.
Savukārt otrā lielākā rūpniecības nozare - pārtikas ražošana - ir pamatā orientēta uz vietējo tirgu, un tas atspoguļojas arī ražošanas datos. Pārtikas ražošanas eksporta īpatsvars veido vien apmēram trešdaļu no saražotā, un tā tas ir bijis gan pirms 2014. gadā, kad pret ES ražotājiem Krievija ieviesa eksporta ierobežojumus, gan arī pēdējos gados. Minētais gan zināmā mērā apliecina to, ka nozarei kopumā (neskaitot atsevišķus segmentus) tomēr ir izdevies pielāgoties jauniem noieta tirgiem, un, ja raugās no pašreizējās situācijas konteksta, tad šobrīd tas droši vien ir labi. Savukārt vietējais tirgus jau vairākus gadu desmitus izceļas ar sliktu demogrāfiju, kā rezultātā apstākļi nav labvēlīgi noieta pieaugumam. Noieta iespējas vietējā tirgū uzlabo kara dēļ Latvijā ieradušies Ukrainas iedzīvotāji, taču noturīgai izaugsmei nākotnē nāksies turpināt meklēt jaunas eksporta iespējas.
