Inflācija "uzdzen" mājokļu cenas

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Iepriekš augšupejošās ekonomikas inerce un izejmateriālu sadārdzināšanās centrālajām bankām stimulējot ekonomiku, kā arī Krievijas Ukrainā uzsāktais karš turpina kāpināt mājokļu cenas.

Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā mājokļu cenas pieauga par 13,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Tajā skaitā jauniem mājokļiem cenas kāpa par 12,5%, bet lietotiem mājokļiem - par 14%. Inflācijas dēļ notiekošais iedzīvotāju pirktspējas kritums, kā arī aizdevumu procentu likmju kāpums nav bijis par šķērsli tam, ka mājokļu cenas ir palielinājušās arī šā gada trešajā ceturksni pret otro ceturksni. Minētajā laika periodā cenas kopumā augušas par 1,3%. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 0,1%, un lietoti mājokļi kļuva par 1,5% dārgāki.

Neraugoties uz to, ka Latvijas ekonomika ir sākusi ieslīdēt lejupejas fāzē, ir pamats domāt, ka mājokļu cenas turpinās pieaugt. To lielā mērā varam saistīt ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas sākotnēji veicināja gan dažādu izejmateriālu, piemēram, metālu deficītu, gan likumsakarīgu cenu pieaugumu brūkot tradicionālajām piegādes ķēdēm. Vienlaikus strauji augošās energoresursu izmaksas ir sadārdzinājušas tādas energoietilpīgas nozares kā būvmateriālu ražošanas produkciju. Tāpat arī dažādu darba mašīnu un iekārtu ekspluatācija ir ķļuvusi dārgāka, kā rezultātā daudzi vēl iecerētie būvprojekti tuvākajā laikā var palikt nerealizēti, bet attiecībā uz tiem, kurus attīstītāji riskē un turpina, jārēķinās ar augstākām mājokļu cenām nekā domāts sākotnēji. Piemēram, oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada desmito mēnesi kopējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 19,6%, liecina CSP apkopotā informācija. Šis skaitlis pēdējos mēnešos ir tendēts sarukt, taču aizvien ir ļoti augsts un salīdzināms ar gadsimta sākuma “treknajiem gadiem”.

Tā vai citādi potenciālais mājokļu piedāvājums rūk, turklāt arī esošais jaunais piedāvājums kļūst dārgāks un tas jau patlaban izraisa cenu kāpumu mājokļu otrreizējā tirgū. Turklāt vēl ir jāņem vērā aspekts, ka lielais iedzīvotāju daļai iepriekšējos gados ir izdevies palielināt uzkrājumus un viņi vai nu cenšas tikt pie mājokļa pašu dzīvošanai, vai arī ar ieguldījumiem nekustamajā īpašumā cenšas pasargāt savus ietaupījumus no pirktspējas krituma augstās inflācijas dēļ. Tiesa šeit ir jāņem arī vērā, ka tāds dzīves dārdzības pieaugums kāds vērojams patlaban tradicionāli neturpinās ilgstoši un pašreizējās ekonomiskās recesijas turpinājumā inflācija ne tikai var strauji kristies, bet ievērojami sarukt naudas aprites ātrums ekonomikā, kas var izraisīt arī negatīvu cenu korekciju mājokļu tirgū. Tas nozīmē, ka arī tuvākajos ceturkšņos līdzšinējais mājokļu cenu kāpums var pierimt, neraugoties uz augstajām būvniecības izmaksām. Tiesa arī šīs izmaksas pakāpeniski var samazināties. No kokrūpniecības sfēras dzirdams par kokmateriālu cenu samazināšanos, tāpat arī izejvielu cenu kritums preču biržās, piemēram, naftai un atsevišķiem industriālajiem metāliem nākotnē nesīs savu pozitīvo artavu būvniecības izmaksu samazinājumam.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais