Līdzīgi kā globālā ekonomika kopumā, arī finanšu tirgi aizejošajā gadā nokļuva dažādu satricinājumu varā, un ieguldījumi finanšu aktīvos kļuva par īstenu izaicinājumu. Patiesībā finanšu tirgus ir tas, kas ievada norises reālajā ekonomikā, par ko varējām pārliecināties pēdējo triju gadu laikā, kopš pasaule uzzināja par Covid-19 esamību.
Ziņas par koronavīrusa atnākšanu un vienlaikus neziņa par to, kāda būs tā ietekme, pasaules finanšu tirgos sākotnēji izraisīja masveidīgu investīciju ziņā riskantāku finanšu aktīvu - akciju, izejvielu, zemāka investīciju reitinga parādu vērtspapīru un kriptovalūtu - izpārdošanu. Taču, sākotnējai panikai pierimstot un pasaules valdībām, kā arī centrālajām bankām noraidot signālus, ka ekonomikas “brīvais kritiens” netiks pieļauts un ekonomikai būs pieejams dažāda rakstura finanšu atbalsts, sākot no lētiem aizdevumiem līdz tiešām injekcijām un “helikopteru naudas” pārskaitījumiem, minētie finanšu tirgus segmenti vairāk nekā pusotru gadu piedzīvoja visai strauju cenu lēcienu. Tādējādi jau šā gada sākumā globālais riskanto aktīvu tirgus atgādināja pārkarsušu tvaika katlu. Tāpēc Krievijas karaspēka pulcināšana pie Ukrainas robežām un tālāk sekojošais iebrukums radīja visai nepievilcīgas konsekvences, dārgās izejvielas, piemēram, enerģētiskos resursus, padarot vēl dārgākas, bet vienlaikus gremdējot pasaules akciju tirgus. “Normālos apstākļos” šie tirgi kopumā virzās samērā līdzīgi, ekonomikai labos laikos, kad ļaudis, uzņēmumi un valstis tērē aizvien vairāk, aug gan izejvielu, gan akciju cenas, bet, tautsaimniecībai sarūkot, pieprasījums likumsakarīgi krītas, raujot lejup gan akciju, gan izejvielu cenas, gan visu, kas saistīts ar bažām par maksātnespējas iestāšanos.
Šoreiz pēc kara sākšanās neziņa par piegādēm daudzu izejvielu cenām lika sasniegt vēl nebijušus augstumus, neraugoties uz to, ka neizpalika bažas par krīzes iestāšanos pasaules ekonomikā. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnafta "Brent", kas kara priekšvakarā maksāja 96-97 ASV dolārus par barelu, tirgus lielākajā panikas brīdī marta sākumā spēja pārsniegt pat 139 ASV dolārus par barelu. Savukārt pasaules lielākās lauksaimniecības kultūras kviešu cena Čikāgas preču biržā laika posmā no 23. februāra līdz 7. martam piedzīvoja cenas kāpumu vairāk nekā par 60%. Šeit arī redzams, kā finanšu tirgi soļo pa priekšu reālajai ekonomikai, jo biržās notikušais cenu kāpums jau strauji uzlēkušo inflāciju padarīja vēl iespaidīgāku. Par laimi, gan naftas, gan kviešu cenas ir kritušās un maksā mazāk nekā pirms kara sākuma, to cenai esot līmenī, par kādu šīs izejvielas tika kotētas šā gada janvārī.
Naudas aizplūšana no riskantākajiem finanšu tirgus segmentiem kārtējo reizi apstiprināja, ka pie tiem pieder arī kriptovalūtas. Iepriekš daudzi tās jau sāka uzskatīt par alternatīvu tradicionālajām valūtām, un atsevišķu pasaules prominenču, piemēram, Īlona Maska, darbošanās šajā tirgū ne vienam vien šo sajūtu nostiprināja. Kriptovalūtas nereti tika minētas kā alternatīva tradicionālajai norēķinu sistēmai, un dažādi entuziasti jau ik pa laikam norādījuši uz tradicionālās naudas neizbēgamo bojāeju, jo tās vērtības esot centrālo banku un pasaules finanšu elites “uzpūstas”. Ja uz šo procesu mēs paraudzītos no tirgus tendenču viedokļa, tad secinātu, ka tieši kriptovalūtu vērtības bijušas uzpūstas un patiesībā tās var uzskatīt par veiksmīgu mārketinga projektu, kura rezultātā aizvien vairāk cilvēku ir pirkuši kaut ko, kam nav pilnīgi nekādas vērtības. Būtībā kriptovalūtas ir algoritms bez reāla seguma, un tās piedzīvo savas vērtības augšupeju nevis aizstājot parasto naudu, bet gan tad, kad tradicionālās naudas ir daudz un potenciālajiem pircējiem ir vairāk līdzekļu, ko novirzīt šo “pseidovalūtu” pirkšanai un tādējādi arī vērtības pieaugumam. Taču, tiklīdz finanšu tirgus riskantākie segmenti sāk ļodzīties, arī kriptovalūtu vērtība sāk krist. Tādējādi tā nekalpo kā aizsarglīdzeklis pret krīzēm atšķirībā no parastās naudas, kuru var likt lietā, ja krīzes laikā parādās kādas interesantas investīciju iespējas. Kopš kovida atnākšanas šādu kriptovalūtu ļodzīšanos esam piedzīvojuši vismaz trīs reizes. Pēdējā no tām, kad šā gada pavasarī tirgus sāka piedzīvot kritumu, populārākās kriptovalūtas biktkoina vērtība kritās vairāk nekā par 60%. Turklāt redzams, ka kriptovalūtu vērtība krītas straujāk nekā, piemēram, akciju tirgum, kas sevi arī ir pierādījis kā labu līdzekli, lai uzkrājumus aizsargātu pret inflāciju.
Akciju tirgiem bija iespēja šo gadu sākt vēl nebijušos augstumos, tomēr ekonomiskās problēmas pasaulē, kas sevi aizvien vairāk pieteica pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, biržas indeksu vērtībām lika jūtami samazināties. Piemēram, tā dēvētā ASV plašā tirgus indeksa “Standard & Poor’s 500” vērtība (S&P500) 23. decembra biržas slēgšanas brīdī bija par 19,3% mazāka nekā pagājušā gada beigās. Bez tā, ka izejvielu cenas bija uzskrējušas maksimumos un valdīja neziņa par pasaules ekonomikas nākotni, kā vēl viens tirgus krituma iemesls ir jāmin apstāklis, ka līdz šim pasaules akciju tirgus gandrīz bez nopietnām cenu korekcijām bija piedzīvojis augšupeju jau kopš 2009. gada marta. Tad tika sasniegts iepriekšējās finanšu krīzes zemākais punkts. Vienīgā pēdējā laikā ļoti pamanāmā tirgus korekcija notika 2020. gada februāra beigās - martā, taču pēc tās indeksu vērtības ne vien ātri atguvās, bet visai drīz sāka sasniegt aizvien jaunas vēsturiski augstākās virsotnes. Arī šā gada nogale biržās iezīmējas ar atgūšanos. Piemēram, jau minētā S&P500 indeksa vērtība kopš zemākā punkta oktobrī ir pieaugusi par 9-10%. Kāpums biržās ir noticis arī šaipus Atlantijas okeānam. Piemēram, Eiropas ekonomikas lokomotīves Vācijas biržas indekss DAX kopš septembra nogalē sasniegtajiem pēdējā laika minimumiem ir pakāpies apmēram par 18%. Šeit jāpiebilst, ka Eiropas indeksi, ņemot vērā reģiona lielāku atkarību no Krievijas izejvielu piegādēm, sākotnēji kritās ievērojami straujāk nekā, piemēram, Ziemeļamerikā. Taču tirdzniecības gaita aizvien vairāk rada sajūtu, ka bailes no Krievijas vismaz kaut kādā mērā ir pārvarētas, līdz ar to radot cerību par izaugsmes turpinājumu arī nākamajā gadā.
