Krišjāņa Kariņa vecā valdība atstājusi Kariņa jaunajai valdībai inflācijas dāvātu naudas kaudzi un tās pašas inflācijas sakāpinātas prasības pēc vēl lielākas naudas 2023. gada valsts budžetā.
Pirms visu 2022. gada rēķinu apmaksas Valsts kasē uzkrātās naudas kaudzes augstākas, bet parādu bedres seklākas nekā pērn. “Nodokļu ieņēmumu kāpums sekmēja pārpalikumu valsts speciālajā budžetā 349,5 miljonu eiro un pašvaldību budžetā 235,8 miljonu eiro apmērā, “ Finanšu ministrija (FM) informēja par pagājušā gada 11 mēnešu rezultātiem. Lai gan šie pārpalikumi neglābj no budžeta deficīta, šo deficītu iespējams pasniegt kā virtuālu naudu, kuras nozīme tāda, ka valstij tā nebūs jāizdod: “Tuvojoties gada izskaņai, Valsts kases dati 2022. gada vienpadsmit mēnešos uzrāda kopbudžeta bilances uzlabošanos teju uz pusi jeb par 432 miljoniem eiro, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, deficītam veidojot 600 miljonu eiro,” turpina FM.
Ieņēmumi kopbudžetā bija sasnieguši 12,9 miljardu eiro, par pusotru miljardu jeb 12,6% pārsniedzot ieņēmumus 2021.gada 11 mēnešos. Ieņēmumu pieaugumam nebija vajadzīgi nedz varoņdarbi Valsts Ieņēmumu dienestā, nedz zelta vai naftas ieguves uzsākšana Latvijā. Pietika ar inflāciju, jo valsts taču ņem savu daļu no katras legāla darījuma starp fiziskām un juridiskām personām, kas pierakstītas šai valstij. Jo cenas, tai skaitā algās izteiktā darba cena augstāka, jo vairāk valstij ieņēmumu. Tiktāl viss būtu labi, taču inflācija prasa no valsts arī lielākus izdevumus. Pirmkārt, valsts jeb tās valdība ir lielākā darba devēja valstī gan tiešā veidā pēc valsts kalpotāju skaita, gan ar pasūtījumiem privātiem uzņēmumiem. Otrkārt, valsts uzņēmusies garantēt vismaz iztikas minimumu tiem, kuri paši šo minimumu nopelnīt nespēj.
Lai gan Latvijā iegājies tā, ka decembrī valsts izdevumi līdzinās vairāku parasto mēnešu izdevumiem un pilnīga decembrī saņemto rēķinu apmaksa vēl kādu laiku turpināsies, 2022. gads valstij izskatīsies finansiāli veiksmīgāks nekā iepriekšējie, kurus raksturo budžeta deficīta padziļināšanās:
Šeit redzamo līkņu jēga tāda, ka pēdējos pāris iepriekšējos gados valdība bija pārkrāmējusi daudz naudas juridisko un fizisko personu banku kontos un kabatās. Toties pagājušajā gadā valsts iedarbināja inflācijas sūkni un daudz naudas atguva. Savukārt šajā gadā no valsts naudu prasīs daudz vairāk, skaļāk, uzstājīgāk. Pamatojums prasībām tāds, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi jau saredz galu saviem uzkrājumiem, ja tie turpinās dilt tagadējā tempā.
Par pārbaudes akmeni valsts tagadējai politikai der Rīgas Austrumu slimnīcā iekļautā Latvijas Onkoloģijas centra ārstu brīdinājums, ka divdesmit no viņiem varbūt darbu uzteiks un līdz ar to vēža ārstēšanu Latvijā gandrīz vai apstādinās.
Viņi, lūk, jūtas apdalīti ar to veidu, kā pērn tika sadalīti kopā 1,505 miljardi Veselības ministrijai piešķirto eiro. Pārāk uzkrītoši šo naudu grāba slimnīcu valdes, padomes un ap tā aplipušie ierēdņi, projektu vadītāji, auditori, juristi utt., vakcīnu piegādātāji, būvnieki un kas tik vēl ne. Visu to varēja segt ar kovidnaudu, kas tagad beidzas, kad inflācija pa īstam sākas. Līdz ar to visas šīs grupas brēc pēc inflācijas kompensācijām un katrai no tām ir argumenti, kāpēc tieši šīs grupas prasību apmierināšana būtu pareizākais veids, kā uzturēt valstī klusumu un kārtību.
Divdesmit ārstu prasības ir tikai piliens prasību okeānā, kam valdībai jātiek pāri ar 2023. gada valsts budžeta kuģi (vai laivu, vai plostu). Līdz ar valdības deklarāciju koalīcijas partija ir parakstījušas arī Fiskālās disciplīnas līgumu: “Veidosim pretciklisku fiskālo politiku, lai būtu iespējams mērķtiecīgi sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijā, un veikt ekonomikas transformāciju, nodrošinot straujāku eksporta un iekšzemes kopprodukta izaugsmi” utt. vēl pārdesmit teikumos.
Budžeta kuģim kursa rādīšanai dots tikai tāds cipars, ka “pakāpeniski samazināsim vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no IKP 2025.gadā un turpmāk to uzturēsim šajā līmenī.” Tūlīt pat izrādās, ka nekāda kursa tomēr nav. Pirmkārt, no 2023. gada janvāra līdz 2025. gadam vēl jānodzīvo ar neparedzamiem notikumiem piepildīts laiks. Otrkārt, ārpus šāda ierobežojuma “finansēsim aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugumu un vienreizējus izdevumus, kas saistīti ar Krievijas kara pret Ukrainu izraisītās krīzes seku mazināšanai un valsts enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanai”. Tātad - atļausim sev finansēt jebko, bet kas tas būs un kas tomēr nebūs?
Pirmais piegājiens atbilžu meklēšanai notika valdības speciāli 2023. gada budžeta sastādīšanai sasauktā ārkārtas sēdē pagājuša gada 22. decembrī. Tā notika slēgtā režīmā un no sēdes materiāliem tika atklāts tikai tik daudz, ka 14 ministrijas papildus pieprasījušas 2,23 miljardus eiro un 16 tā sauktās neatkarīgās institūcijas (Saeima, Valsts prezidenta kanceleja utt.; tiesu piramīda tādā gadījumā skaitīta kā viens naudas prasītājs) - 36,8 miljonus eiro. Pagaidām valdības kopējā nostāja ir visus, tajā skaitā ministrus pašiem sevi nokaunināt un likt padomāt, kā viņiem sadalīt reizes desmit mazāk līdzekļu tikai absolūti nepieciešamai izdevumu palielināšanai.
Tālākais darba grafiks tāds, ka pat pēc nokaunēšanās atstātie izdevumi Finanšu ministrijai jāpiesaka līdz 13. janvārim. Pēc tam tiks turpināta nemitīga apmaiņa ar dokumentiem un klātienē izteiktiem viedokļiem ar mērķi, lai valdība varētu 8. februāri parādīt budžeta projektu uzraugiem Briselē un 9. februārī nest budžeta projektu uz Saeimu.
