Donalds Tramps 2. aprīlī paziņoja, ka 183 valstīm noteiks 10% minimālo tarifu likmi ASV importētajām precēm. Piemērojot likmes diferencēti, Ķīnas preču importam tie būs 34%.
Ķīna aicināja ASV pārskatīt un atcelt “abpusējos tarifus”, izskanēja Ķīnas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāvja paziņojumā.
“ASV ieviesa papildu tarifus precēm, kas eksportētas no Ķīnas un citām valstīm, aizbildinoties ar “paritātes” principu. Tas pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus un grauj daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Ķīna vairākkārt uzsvērusi, ka tirdzniecības un tarifu karos uzvarētāju nebūs un protekcionisms nenodrošinās pozitīvus rezultātus. Šī ASV prakse neatbilst starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem, pārkāpj Ķīnas likumīgās tiesības un intereses, kas ir iebiedēšana vienpusējā kārtā. Vēsture pierāda, ka tarifu palielināšana neatrisinās ASV problēmas un ne tikai kaitēs tās interesēm, bet arī apdraudēs pasaules ekonomikas attīstību,” teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas paziņojumā. Ķīna iesniedza prasību PTO, reaģējot uz "vienpusējiem" ASV tarifiem.
"Nosakot tā sauktos savstarpējos tarifus, ASV nopietni pārkāpj PTO noteikumus, nopietni grauj PTO dalībvalstu likumīgās tiesības un intereses, kā arī nopietni kaitē uz noteikumiem balstītajai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un starptautiskajai ekonomikas un tirdzniecības kārtībai. Tā ir tipiska vienpusēja iebiedēšanas prakse, kas apdraud globālās ekonomikas un tirdzniecības kārtības stabilitāti, un Ķīna tam stingri iebilst. Mēs mudinām ASV pusi nekavējoties atcelt vienpusējos tarifu pasākumus," sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Ķīnas precēm papildus iepriekš noteiktajiem tarifiem D. Tramps piemēroja 10% bāzes tarifu februārī, summāri tie veido jau 54%, bet toreiz Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) atturējās no nekavējošiem simetriskiem atbildes pasākumiem. Pašlaik ĶTR Tirdzniecības ministrija ieviesusi jaunus ierobežojumus: 11 ASV uzņēmumi iekļauti "neuzticamo" organizāciju sarakstā par militāro sadarbību ar Taivānu, 16 uzņēmumi - eksporta kontroles sarakstā, lai izsekotu dažāda izmantojuma preču piegādes. Amerikas lauksaimniecības produktiem noteikti papildu tarifi 10-15% apmērā. Ķīna apturējusi atļauju sešu ASV uzņēmumu lauksaimniecības produktu importam, aizbildinoties ar to kvalitātes problēmām. “Pretpasākumi ir atbildes reakcija ASV lēmumam palielināt Ķīnas eksporta tarifus, pamatojot to ar cīņu pret nelegālo fentanila tirdzniecību,” norādīts ĶTR muitas pārvaldes paziņojumā. Lauksaimniecības produkti ir galvenā ASV eksportprece uz Ķīnu, 2024. gadā sasniedzot 40 miljardus ASV dolāru Tagad amerikāņu lauksaimniekiem būs jāmeklē jauni tirgi vai jāsamazina cenas, lai saglabātu konkurētspēju.
Kopējais ASV - Ķīnas tirdzniecības apgrozījums 2024. gada beigās sasniedza 688,28 miljardus ASV dolāru. ASV eksports uz Ķīnu - 163,62 miljardi ASV dolāru - gandrīz trīs reizes mazāks nekā Ķīnas eksports uz ASV. Ķīna no ASV importē lauksaimniecības produktus, mikroshēmas, inženiertehniskās iekārtas, ogļūdeņražus un metālus. ASV no Ķīnas iepērk viedtālruņus, datorus, litija-jonu akumulatorus, plastmasas izstrādājumus, sadzīves tehniku, apavus, bērnu rotaļlietas un daudz ko citu. ĶTR Tirdzniecības ministrija arī paziņojusi par antidempinga izmeklēšanu par importētajām ASV un Indijas izcelsmes medicīniskajām iekārtām. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja valstis neatradīs kompromisu, situācija var nonākt līdz pilna mēroga tirdzniecības konfliktam, kas negatīvi ietekmēs pasaules pārtikas tirgu un izraisīs cenu kāpumu. Vadošās pasaules ekonomikas nonākušas līdz atklātai konfrontācijai. Reaģējot uz Ķīnas pretpasākumiem, D. Tramps gatavs eskalācijai un pat sola jaunu tarifu paaugstināšanu Ķīnas precēm. Vecā pasaules ekonomika, pasaules tirgus brūk mūsu acu priekšā. Pēc tam, kad Donalds Tramps ieviesa jaunus, augstākus tarifus Ķīnas produktiem, ĶTR tirdzniecības kameras un nozares asociācijas, kā arī virkne Ķīnas politiķu asi kritizēja šo soli, uzskatot to par tirdzniecības spriedzes eskalāciju no ASV puses.
Lētās Ķīnas preces var pārpludināt pasaules tirgu pēc tam, kad Ķīnas galvenais tirdzniecības partneris ASV ir ieviesušas lielas tirdzniecības nodevas, raksta “The Wall Street Journal” (WSJ). ASV prezidenta Donalda Trampa vērienīgo tarifu iespējamās sekas - daļa no ASV ienākošās Ķīnas produkcijas nokļūs pasaules tirgū, kas "jau tagad ir pārpildīts ar Ķīnā ražotām precēm", atzina laikraksta intervētie ekonomisti. Šobrīd Ķīnas preces 400 miljardu dolāru vērtībā aktīvi meklē jaunus tirgus. Arī citas lielākās Āzijas eksportētājvalstis, piemēram, Japāna, Dienvidkoreja un Vjetnama, var saskarties ar pieaugošiem eksporta šķēršļiem, kamēr viens no galvenajiem D. Trampa tarifu politikas triecieniem bija vērsts tieši pret Ķīnā ražotajām precēm. Ekonomisti lēš, ka Baltais nams paaugstinās vidējo Ķīnas importa likmi līdz aptuveni 70%. Citām valstīm būs grūti “absorbēt” Ķīnas preces, kas parasti nonāk milzīgajā Amerikas tirgū, uzskata WSJ. Izdevums citē “Census Bureau” datus, saskaņā ar kuriem 2024. gadā ASV no Ķīnas importēja produktus aptuveni 440 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Tajā pašā laikā maz ticams, ka Ķīnas imports uz ASV nekavējoties samazināsies līdz nullei, jo liela daļa preču un to ražošanai paredzēto sastāvdaļu tiek ražotas Ķīnā. Straujais Ķīnas eksporta pieaugums jau ir izraisījis spriedzi attiecībās starp Ķīnu un lielo pasaules ekonomiku, kas var pastiprināties, ja eksportētāji mēģinās realizēt ASV tirgum paredzētās preces citur. Pēc ekonomistu domām, risinājums jāmeklē, audzējot Ķīnas iekšējo patēriņu, tai skaitā palielinot importu no citām valstīm.
“Bloomberg” vēsta: “Jauno Trampa tarifu dēļ Ķīna tagad varēs veidot attiecības ar ASV sabiedrotajiem daudz efektīvāk.” Ķīnas finanšu ministra vietnieks: "Protekcionisms nedarbojas - tas nav lēmums,” Franks Tsai, Šanhajas biznesa skolas ārštata profesors: “… tarifi izolē Ameriku no pārējās pasaules, mudinot citas valstis tirgoties nevis ar ASV, bet savā starpā. Ķīnai ir zelta kārts un iespēja uzvarēt Ameriku spēlē, ko tā pati uzsāka.”
Nandzjiņas universitātes Starptautisko studiju skolas direktors Čžu Fens: Ķīnas amatpersonas, visticamāk, nogaidīs, lai pārliecinātos par citu valstu atbildes reakciju. Jautājums Pekinā ir, “kā pasaule reaģēs”, “Ķīna nesteidzas ar atbildes pasākumiem.”
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aprīļa beigās dosies savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc Trampa atgriešanās prezidenta amatā. Tiek ziņots, ka Ķīnas līderis dosies uz Kambodžu un Vjetnamu - valstīm, kuras visvairāk skāruši Trampa tarifi, kā arī Malaiziju. Šīs valstis iepriekš bijušas samērā neitrāli piesardzīgas un izvairījās no iejaukšanās attiecību kārtošanā starp lielākajām pasaules ekonomikām. Pekinai būs rūpīgi jārīkojas jaunattīstības tirgos, jo dažas valstis joprojām ir nobažījušās, ka Ķīnas preces pārpludinās to ekonomiku. Bet, tā kā pasaules valstis cīnās ar ASV tirdzniecības karu, tām pašlaik ir mazāk stimulu jauniem ierobežojumiem pret Ķīnu.
Pasaules ekonomika piedzīvo unikālu lomu maiņu. Ķīna, ko vakar kritizēja par ekspansiju un agresīvu tirdzniecības politiku, pēkšņi kļūst par stabilitātes garantu. Ķīna aicina uz dialogu, sadarbību, piedāvā reformas, nevis vecās kārtības un attiecību iznīcināšanu. ASV, gluži pretēji, bārstās ar apsūdzībām, grauj attiecības un ievieš tarifus pret sabiedrotajiem.
Jeila universitātes profesors Stefans Ročs, viens no vadošiem Ķīnas speciālistiem, paziņojis: “Kopš Tramps sāka savu ekonomisko uzbrukumu, ASV vairs nav brīvās pasaules morālais līderis. Tagad ASV ir nestabilitātes avots, nevis tās antagonists.”
Uz šī diplomātisko attiecību saspīlējuma fona Pekina īsteno daudzvektoru ārpolitiku: komunicē ar Dienvidaustrumu Āziju, Āfriku un Latīņameriku, veidojot globālo partneru loku, no kuriem ASV arvien vairāk novēršas. Ķīnas stratēģija nav ārišķīga, bet konsekventa: mierīgi pārņemt visu, no kā Vašingtona atteicās.
Trampa paradokss: ASV “anti-Ķīnas stratēģija” darbojas Pekinas interesēs. ASV politika padarījusi Ķīnu pievilcīgu pat tuvākajiem ASV sabiedrotajiem. Pēc Austrijas Ekonomikas pētījumu institūta (WIFO) vadītāja Gabriela Felbermaiera teiktā, Pekina rīkojas ar aukstasinīgu aprēķinu. "Kamēr Tramps grauj pasaules tirdzniecību, Ķīna izmanto brīdi, lai stiprinātu saikni ar tiem, kas noguruši no amerikāņu neprognozējamības. Tas ir paradokss: pati Vašingtona atdod savus partnerus Pekinai."
Šis process īpaši pamanāms Āzijā: Japānā, Dienvidkorejā un Taivānā. Valstis, kas tradicionāli orientētas sadarbībai ar ASV, sāk stiprināt ekonomiskās saites ar Pekinu, vienkārši tāpēc, ka vairs neuzticas Vašingtonai.
ASV oponē, ka Trampa plāns ir “pavērt durvis jaunai globālai sadarbībai ar Ķīnu”. Neraugoties uz aso retoriku, Baltajā namā tiek skaidri norādīts: tarifi nav fināls. Vašingtona apspriež iespēju tikties ar Trampu un Sji septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā, lai vienotos par “globālu darījumu”. ASV vēlas Ķīnas tarifu samazināšanu ASV importam un investīcijām apmaiņā pret ASV tarifu mīkstināšanu Ķīnai. Tas raksturo situācijas paradoksa kulmināciju: Tramps, kurš uzsāka tarifu karu, galu galā var leģitimizēt ĶTR kā jaunu Rietumu ekonomikas partneri.
Iespējams, ka tāds ir Trampa plāns - savā biznesa stilā organizēt demonstratīvu konfliktu, lai pēc tam parakstītu “vēsturisku vienošanos”. Tomēr, pat ja šāds darījums notiek, maz ticams, ka ASV spēs saglabāt agrāko ārpolitisko ietekmi un atgriezties, lai uzņemtos pasaules arbitra lomu. Tiek veidots jauns ģeopolitiskais līdzsvars, kur Ķīna kļūs par vadošu spēlētāju. Ķīnas politika vismaz uz laiku var kļūt par stabilizējošu faktoru pasaulē.
