Kā jau “Neatkarīgās” slejās tika paredzēts, iepriekšējos mēnešos pasaules naftas tirgus konjunktūra ir vērsta uz cenas samazinājumu un šai tendencei neko daudz nespēj līdzēt arī aprīlī izskanējušie arābu valstu paziņojumi par ieguves apjomu samazināšanu. Tas cenu ziņā ir patērētājiem pozitīvi ietekmējis arī Latvijas degvielas tirgu, un izskatās, ka turpinās ietekmēt vēl, tiesa, vairs ne tik būtiski, kā tas notika iepriekš.
Tas, vai pašas valstis būs izrādījušās ieguvējas no samazinātiem piegāžu apjomiem, tirgū vēl ir visai diskutabls jautājums. Tika ziņots par ieguves apjomu samazinājumu par apmēram miljona barelu diennaktī, un tas sākotnēji izraisīja naftas cenas kāpumu vairāk nekā par 6%, līdz vairāk nekā 86 ASV dolāriem par barelu “Brent” jēlnaftas. Taču kopš aprīļa sākumā izskanējušā paziņojuma un tobrīd sasniegtā lokālā cenas augstākā punkta melnā zelta cena ir samazinājusies par 12-13% un 16. maijā pēcpusdienā svārstījās ap 75 dolāriem par barelu.
Līdz ar to varētu rasties jautājums, kur tad meklējams naftas eksportētāju ieguvums. Ticama atbilde uz šo jautājumu varētu saistīties ar pieņēmumu, ka bez minētā pirms vairāk nekā mēneša izskanējušā paziņojuma patlaban naftas cena varētu būt vēl zemāka. Vienlaikus tiem, kas naftu pērk, pēdējais mēnesis varētu būt radījis jaunas, patīkamas atskārsmes. Proti, diezin vai tuvākajā laikā dzirdēsim par jauniem apjomīgiem ieguves samazinājumiem, jo no iepriekšējiem nebija lielas jēgas. Ja tomēr šāds paziņojums sekotu, tad tas varētu samazināt ieņēmumu bāzi pašiem naftas ieguvējiem.
Te ir jānorāda, ka pretstatā “vecajiem laikiem”, kad naftas ieguvēji ar savu produkciju varēja dzīvot visai zaļi un bez parādiem, tagad situācija ir mainījusies. Pēdējos gados kopumā pat bagātās Arābijas pussalas valstis ir ievērojami kāpinājušas savu parādu slogu, rēķinot pret šo valstu ekonomikas apjomu. Turklāt patlaban pasaulē tiek piedzīvots visai straujš procentu likmju pieaugums. Par dolāros no jauna izlaistajiem parāda vērtspapīriem līdz ar to ir jāmaksā vairāk. Pat tad, ja aizņemšanās nenotiek ar publiska vērtspapīru tirgus starpniecību, šis procentu likmju kāpums vienalga ietekmē aizņemšanās nosacījumus. Tā nu ir sanācis, ka valstīm, kas ar naftas dolāru starpniecību centās diversificēt savu ekonomiku, ir nācies sadzīvot ar lielākām parādsaistībām, jo acīmredzami Rietumu labumi un dzīvesveids tā vai citādi tomēr aizvien vairāk iespiežas Tuvo Austrumu valstīs. Tādējādi šobrīd par jaunu aizņemšanos ir jāmaksā vairāk, bet par naftu var saņemt aizvien mazāk.
Kopš ASV slānekļa naftas uznāciena un Saūda Arābijas izbūvētā naftas vada no valsts austrumiem uz rietumiem, lai apietu Hormuza šaurumu, ir mazinājusies arī naftas cenā esošā “riska prēmija” saistībā ar ģeopolitisko sarežģījumu ietekmi attiecībā uz piegādēm pasaules tirgū. Minētais jūras šaurums cita starpā iepriekš saistījās ar riskiem, ka Saūda Arābijas lielākā sāncense un zināmā mērā ik pa laikam arī ienaidniece Irāna varētu bloķēt kuģu transportu no Persijas uz Omānas līci. Šādi draudi ik pa laikam ieguvuši jau reālas aprises, taču vismaz pēdējā laikā viss ir beidzies bez būtiskiem ekscesiem. Tiesa, potenciālie riski ir novērsti vien daļēji, jo gadījumā, ja Irāna gribētu sariebt Rietumiem, tā varētu izvērst konfliktu un kavēt arī citu Persijas līča valstu fosilā kurināmā piegādes.
Tomēr saistībā ar bruņojuma piegādēm Krievijai Irānas draugu loks pēdējā laikā diezin vai ir palielinājies, tāpēc domājams, ka tā tieksies situāciju saasināt vēl vairāk. Sevišķi vēl brīdī, kad naftas cenu virzība tirgū ir vairāk orientēta uz lejupslīdi, nevis augšupeju. Pat ja Irāna nonāk lielākā izolācijā, tā kļūst vēl atkarīgāka no sev it kā draudzīgās Ķīnas, bet pēdējā savukārt centīsies gūt labumu no zemākas naftas cenas. Līdz ar to var izteikt viedokli, ka saistībā ar piegādēm no Tuvajiem Austrumiem tieši politisku apsvērumu dēļ būtisks risku pieaugums nav redzams.
Daudz būtiskāka loma tālākajā naftas cenas virzībā drīzāk ir saistāma ar pasaules ekonomiskajām norisēm, un tās nemaz nav pārāk daudzsološas un vēsta par šogad gaidāmu stagnāciju. Inflācija aizvien ir augsta, un centrālās bankas, visticamāk, turpinās celt procentu likmes, kā ietekmē ekonomiskais pieprasījums varētu kristies, samazinoties vajadzībai pēc naftas produktiem. Turklāt procentu likmes pieaugums kāpina konkrētās valūtas vērtību pret citiem finanšu aktīviem, tajā skaitā pret preču biržā tirgoto naftu un degvielu. Līdz ar to vismaz eirozonā aizvien paredzamais procenta likmju kāpums būs stimulējošs eiro vērtības pieaugumam. Sevišķi vēl tad, ja ASV centrālā banka ieturēs mazāk agresīvu politiku uz tālāku procentu likmju celšanu. Vienlaikus procentu likmju kāpums ir veicinošs naudas aizplūšanai no riskantajiem aktīviem, tajā skaitā preču biržu izejvielām. Turklāt spekulatīvā ietekme cenu izmaiņas tikai pastiprina - iepriekšējos apmēram divus gadus jūtot, ka tirgus ir labvēlīgs kāpumam, spekulanti labprāt pirka enerģētisko izejvielu kontraktus, tādējādi šīs izejvielas sadārdzinot straujāk, nekā to darīja notikumi reālajā ekonomikā. Arī šobrīd viss var izvērsties līdzīgi, tikai cenu virzībai notiekot pretējā virzienā. Visa tikko minētā gala rezultātā diezin vai naftas eksporta lielvalstis varētu nākt klājā ar paziņojumiem par ieguves samazinājumiem. Daudz ticamāk, ka situācija tirgū varētu attīstīties pēc 2014.-2015. gada scenārija, kad eksportētājiem nelabvēlīgu tirgus apstākļu ietekmē valstu starpā sākās sacensība par tirgus pārdali un gala rezultātā cena 2016. gada sākumā uz īsu brīdi tika nodzīta pat zem 30 dolāriem par barelu. Apmēram pusotru gadu iepriekš - 2014. gada vasaras augstākajā punktā - tā bija ap 113-114 dolāriem par barelu.
Kā redzams, pasaules naftas tirgus norises ir ietekmējušas arī Latvijas degvielas tirgu un cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada pavasara maksimumiem atkarībā no degvielas veida spējušas kristies pat vairāk nekā par trešdaļu. Tiesa, tās nemitīgi mainās, taču, ja kopumā cenu līmenis, piemēram, dīzeļdegvielai ir spējis nokristies zem 1,40 eiro litrā, tad uz tikpat strauju cenas samazinājumu kā iepriekš vairs īsti nav pamata cerēt. Tas saistīts ar to, ka līdz ar iepriekšējo naftas cenas kritumu samazinājies šī resursa cenas īpatsvars kopējā degvielas tirgus vērtībā. Bez naftas cenas degvielas cenu veido arī pārstrādes, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, bet pats galvenais - nodokļi. Ir eksperti, kas ir nākuši klajā ar aplēsēm, ka saistībā ar akcīzes nodokļa apmēru, pat tad, ja naftas cena biržā nokristos līdz nullei, piemēram, 95. benzīna mazumtirdzniecības cena uzpildes stacijā vienalga varētu pārsniegt vienu eiro. Tā ka diezin vai atkal pieredzēsim līdzīgu brīdi kā 2020. gada 21. aprīlī, kad nafta biržā tika tirgota pat par negatīvu cenu. Šobrīd pat 1,30-1,40 eiro vērtā 95. benzīna cena litrā nešķiet drīz aizsniedzams sapnis.
