Lai gan pēdējā laikā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes skanējumā iezogas ne tikai pa kādai negatīvai notij, bet pat veselam sēru maršam, situācija ne visās jomās ir slikta. Gan no parasta iedzīvotāja, gan no tautsaimniecības veselības viedokļa esam saņēmuši pozitīvu informāciju attiecībā uz nodarbinātības attīstību un bezdarba līmeņa krišanos un šajā ziņā esam nonākuši pie pirmskovida laika rādītājiem.
Faktiski var teikt, ka nodarbinātības jomā valsts tautsaimniecībai ir izdevies spert platu soli lielākas iedzīvotāju labklājības virzienā, tiklīdz izdosies tikt galā ar Krievijas - Ukrainas kara un augstās inflācijas radītajām blaknēm. Par to var runāt kā par ievirzi tuvākajam gadam pusotram. Savukārt, ja vērtējam prognozējamos taustāmos labumus tuvākajiem mēnešiem, tad varam runāt arī par tālāku bezdarba līmeņa kritumu. Turklāt strādājošs iedzīvotājs ir labvēlīgs gan ekonomikai, gan pārējiem iedzīvotājiem. Viņam ir iespēja tērēt vairāk nekā nestrādājot, kas savukārt paver iespējas vairāk nopelnīt citiem darba tirgū iesaistītajiem.
Labā ziņa ir tā, ka bezdarba līmeņa kritums ir patiesi jūtams - aprīlī salīdzinājumā ar martu gan Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), gan Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētais bezdarba līmenis ir krities par 0,3 procentpunktiem un bija attiecīgi 5,8% un 5,7%. Tomēr labums slēpjas apstāklī, ka arī pēdējo 12 mēnešu laikā mums ne tikai nav jārunā par negatīvu dinamiku, bet gan par visai pamanāmiem uzlabojumiem. Tādējādi pilna mēroga karadarbības uzsākšana Ukrainā un tādējādi Krievijas pabojātā ekonomiskā vide mums nav nesusi līdzi tādu ekonomisko blakni kā pieprasījuma kritumu pēc strādājošajiem. Tas cita starpā ekonomiskas attīstībā būtu varējis iegriezt nākamo negatīvo riņķi, kas saistīts ar maksātspējas un patēriņa kritumu, kas seko mazākai nodarbinātībai.
Tomēr ir noticis tieši pretējais un faktiskais bezdarba līmenis ir krities no 6,8% pērn aprīlī līdz jau minētajiem 5,8% šā gada sulu mēnesī, bet reģistrētajam bezdarba līmenim kritums ir bijis attiecīgi no 6,5% līdz 5,7%. Ir diezgan ticams, ka šī tendence turpināsies, jo, sākoties siltajai sezonai, parasti pieaug pieprasījums pēc strādājošajiem tādās nozarēs kā lauksaimniecība, celtniecība, mazumtirdzniecība, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs. Līdz ar to var izteikt paredzējumu, ka bezdarba līmenis kritīsies vēl.
Šeit vēl ir jāpiebilst, ka Latvijas darba tirgu ir papildinājuši arī strādājošie no Ukrainas. Tādējādi darba tirgus progress nodarbinātības radīšanā patiesībā ir vēl lielāks un arī ekonomikai tas ir labāk, jo šie no vardarbības bēgošie ļaudis raduši ne tikai patvērumu, bet arī palīdz kāpināt Latvijas ekonomikas vērtību. Ja mēs šim jautājumam pieietu ar sausu statistiku, viņu pienesums Latvijas tautsaimniecībā pilnīgi noteikti ir vērtējams ar plusa zīmi. Turklāt nav runa par to, ka viņi masveidā atņem vai atņems darbu Latvijas iedzīvotājiem, jo, par spīti ekonomikas neskaidrībām un varbūtējām grūtībām, mūsu valstī vēl aizvien ir ļoti augsts neaizpildīto darba vietu skaits. Ja ņemam vērā uz vietas augošo patēriņu, tad pilnīgi noteikti varam teikt, ka atbraukušie Ukrainas iedzīvotāji palīdz padarīt mūsu tautsaimniecību dinamiskāku, ja runa ir par pozitīvu virzību.
Kā redzams no NVA statistikas, Latvija vēl aizvien turpina izjust visai lielu strādājošo deficītu, turklāt pēdējos mēnešos ir redzama tendence šim deficītam pieaugt. No iepriekšējo 12 mēnešu dinamikas bija redzams, ka kopš pagājušā gada marta gandrīz ar katru mēnesi neizpildīto vakanču skaits ir uzrādījis tendenci pakāpeniski samazināties, un sevišķi tas bija jūtams pagājuša gada rudenī. Taču kopš šī gada sākuma virzība ir pretēja. Janvārī trūkstošo strādājošo skaits bija virs 20 tūkstošiem, bet līdz martam šis skaitlis pieauga līdz 24 tūkstošiem. Vislielākais brīvo darba vietu skaits šā gada pirmajā ceturksnī bija būvniecībā - 4478, kas ir par 536 mazāk nekā pērn atbilstošā laika periodā. Tomēr salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni šeit brīvo darba vietu skaits ir audzis turpat par diviem tūkstošiem. Minēto var saistīt ar sezonālajiem faktoriem, proti, sākoties pavasarim, būvē aizvien vairāk. Tāpat jānorāda arī uz pašas būvniecības nozares aktivizēšanos pēc tam, kad tā vairākus ceturkšņus ir strādājusi ar kritumu.
Visai daudz vakanču bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī apstrādes rūpniecībā - attiecīgi 2749 un 2575. Jānorāda, ka abās no minētajām nozarēm salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni neaizpildīto vakanču skaits ir diezgan būtiski sarucis, apstrādes rūpniecībā pat apmēram uz pusi. Savukārt runājot par darba specifiku, lielākais neaizpildīto vakanču skaits ir bijis vienkāršajās profesijās - 8073, kā arī kvalificētu strādnieku un amatnieku grupā - 6472.
