Tuvākajās nedēļās aizvien aktuālāks kļūs jautājums, vai ASV likumdevējiem izdosies vienoties par valsts parāda griestu palielināšanu, kas palīdzētu novērst iespējamas valsts maksātnespējas iestāšanos. Protams, neviena no abām ASV vadošajām partijām nav ieinteresēta valsts maksātnespējā, un ir ļoti ticams, ka pēc ilgstošas stīvēšanās jautājums kārtējo reizi tiks atrisināts, kā tas bijis iepriekšējās 78 reizes kopš 1960. gada.
Tomēr ASV finanšu problēma ir kutelīga un tās potenciālās sekas ir vērts apsvērt pat tad, ja šis jautājums tiek atrisināts. Problēma ir tā, ka ASV tēriņiem, tajā skaitā iepriekšējo parāda saistību apkalpošanai, nepietiek vien ar nodokļu un nodevu ieņēmumiem vien, bet valstij papildus vēl nākas aizņemties. Aizņēmumiem tiek noteikti griesti, taču iepriekšējie tika sasniegti jau šā gada janvārī, un tagad valsts finansiālā situācija kļūst aizvien spiedīgāka. ASV likumdevēji šo jautājumu risināja jau kopš gada sākuma, tomēr atšķirīgo viedokļu dēļ sarunas aizvien ir strupceļā. Tikmēr laiks turpina iet un priekšu, un, ja jautājums drīzumā netiks atrisināts, sākotnēji “piespiedu bezalgas atvaļinājumā” varētu doties liels skaits dažādu mazāk svarīgu valdības iestāžu darbinieku, bet, problēmai uzņemot apgriezienus, varētu rasties jautājums, vai valsts ar pasaules lielāko ekonomiku spēj segt savas saistības pret kreditoriem. Tiesa, pagaidām vēl būtu pāragri runāt par pasaules finanšu apokalipsi.
Komentējot visai sarežģīto situāciju, “Swedbank” vecākā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija izsaka viedokli, ka gadījumā, ja ASV likumdevējiem neizdodas panākt risinājumu, tad viens variants būtu parāda griestus palielināt uz neilgu laiku, piemēram, līdz septembrim. “Šāda “bundžas pasperšana” uz priekšu ļaus nedaudz uzelpot, taču nozīmēs, ka līdzīgā saspīlētā situācijā atkal attapsimies rudenī,” skaidro ekonomiste. Alternatīvs variants esot, ka parāda griesti netiek palielināti, un ASV valdībai būs jāpieņem grūti lēmumi par to, kurus rēķinus apmaksāt. Finanšu pasaules stabilitātes nolūkos visdrīzāk tiks lemts, ka ar parādsaistībām saistītie maksājumi ir prioritāri. “Tas nozīmētu, ka uz laiku tiek slēgta virkne institūciju, netiek veikta samaksa piegādātajiem, darbinieki tiek atlaisti utt. Šajā gadījumā bezdarbs palielinātos, patēriņš un investīcijas saruktu un ekonomika, kura jau šobrīd būtiski sabremzējusies, ieslīdētu recesijā,” potenciālo scenāriju ieskicē L. Zorgenfreija.
Vēl viens varbūtējs scenārijs būtu ASV parādsaistību neizpilde. “Ja pēc X stundas pienākšanas ASV nemaksātu arī ar parādsaistībām saistītos maksājumus, tad visdrīzāk tiktu īslaicīgi pagarināts maksāšanas termiņš. Jūnija vidū ASV valsts kasē ieplūdīs jaunie nodokļu maksājumi, kas varētu īslaicīgi situāciju uzlabot. Krīzes gadījumā varētu iesaistīties arī Federālo rezervju banka, uzpērkot tos ASV parāda vērtspapīrus, kam jau iestājies tehniskais defolts,” iespējamos risinājumus izskata ekonomiste.
Pēc “Luminor” ekonomista Pētera Strautiņa domām, visbūtiskākā ietekme varētu rasties, ja tiktu izlemts nepildīt saistības pret obligāciju īpašniekiem vai nepildīt pārējās saistības. “Runājot par pārējām saistībām, ASV valdība varētu laikus neizmaksāt algas, pensijas, neapmaksāt medicīnas rēķinus, “lūgt” pagaidīt bruņojuma un citu preču piegādātājiem. Šādā gadījumā tiktu iedragāta ASV iedzīvotāju uzticēšanās valdībai, noteikti tiktu nelabvēlīgi ietekmēts privātais patēriņš, tātad ekonomika kopumā, kas galu galā samazinātu nodokļu ieņēmumus. Taču šādā gadījumā varbūt varētu izvairīties no vēsturē pirmā defolta pret valsts vērtspapīru turētājiem. Saistību nepildīšana pret investoriem, lai arī īslaicīga, varētu ilgāku laiku ietekmēt valdības aizņemšanās izmaksas. Iespējams, ka savlaicīga algu un pensiju izmaksa varētu radīt papildu spiedienu uz likumdevējiem beidzot paaugstināt parāda limitu. Tās tiešām ir ļoti nepatīkamas izvēles,” secina P. Strautiņš.
Pēc L. Zorgenfreijas domām, svarīgi saprast, ka defoltam pat nav jānotiek, lai pasaules finanšu sistēmā mēs redzētu būtiskas svārstības - pietiek vien ar datuma tuvošanos un skaidra progresa trūkumu parāda limita celšanas sarunās. Kā piemēru viņa min to, ka jau šobrīd finanšu tirgū parādās neierastas tendences - parāda vērtspapīri, ko izdevušas atsevišķas lielās korporācijas (“Microsoft” vai “Johnson & Johnson”), tiek cenoti kā drošāki nekā ASV valdības parāda vērtspapīri, kam būtu jābūt “bezriska” aktīviem. “Vēl viens svarīgs aspekts - pat ja šī drāma beidzas ar vienošanos, ASV kā pasaules finanšu tirgus balsta reputācija ir aptraipīta. Ja parāda griesti netiek laikus pacelti, protams, ASV uzticamība būtu būtiski iedragāta,” vērtē “Swedbank” eksperte.
Jautāts, vai tehniskā ziņā ASV saistību nepildīšana varētu izpausties līdzīgi kā Grieķijai pirms padsmit gadiem, P. Strautiņš atbild noliedzoši. Viņš skaidro, ka Grieķija nespēja pildīt parādsaistības tāpēc, ka bija aizņēmusies pārāk daudz valūtā, kuru tā pati nevar nodrukāt. Proti, eiro, ko drukā Eiropas Centrālā banka. Savukārt ASV gadījumā nav runa par valsts finansiālās situācijas radītu maksātnespēju, problēma ir politiskās sistēmas paralīze. “Valsts ieņēmumus un izdevumus apstiprina budžeta veidošanas procesā, bet aizņemšanās limitus nosaka atsevišķi. Šobrīd šie lēmumi ir nonākuši pretrunās. Pasaules svarīgākā finanšu aktīva, ASV valdības obligāciju tirgus krīze noteikti ietekmētu pasaules ekonomiku, taču tas būtu tik neparasts, bezprecedenta notikums, ka diez vai kāds var paredzēt tā sekas,” vērtē P. Strautiņš.
Pie ekspertu teiktā var piebilst, ka šeit ir ļoti būtiski tas, ka līdz ar ASV maksātnespējas iestāšanos un neuzticību gan ASV dolāram, gan ASV parāda vērtspapīriem finanšu tirgum zustu daudzi atskaites punkti. Savukārt, ja etalona tēls ir sagrauts, var sekot vispārējas jukas ar grūti paredzamām sekām. Šeit gan būtiski ir norādīt, ka dažādu maksātnespējas scenāriju gadījumā sekas būtu ļoti atšķirīgas - no gandrīz nekādām (reti vairs kurš atceras, ka pagājušās desmitgades vidū naudas tūkuma dēļ darbu īslaicīgi pārtrauca daļa ASV valsts sektora) līdz ļoti smagām - jo ASV vērtspapīri ir iekļauti daudzu centrālo banku valūtu rezervēs, kur kalpo par garantiju citu pasaules valūtu stabilitātei. Tāpat ASV vērtspapīri ir ļoti nozīmīgi pensiju fondiem, un to būtisks vērtības samazinājums varētu izraisīt daudzu pensiju fondu sabrukumu.
Jautāti par potenciālajām ASV maksātnespējas sekām Latvijai, eksperti sliecās teikt, ka tās būtu pastarpinātas, taču sajūtu stiprums būtu atkarīgs no tā, kurš no iepriekšējiem scenārijiem galu galā īstenotos, ja vienošanās par jauniem parādu griestiem netiktu panākta.
Par ASV finanšu nedienām, iespējams, varētu priecāties daudzi no tiem, kam ASV dominance pasaulē ir kā dadzis acī. Taču skaudrā realitāte ir tāda, ka pasaule darbojas pēc savienoto trauku principa, un mazāki trauki ir valstīm, kas dzīvo no izejvielu pārdošanas, piemēram, Krievija, un atrodas globālās tautsaimniecības barības ķēdes pašā apakšā. Ja sāktos jukas un ASV dolārs kļūtu par neuzticamu maksāšanas līdzekli, arī pašas ASV importētu mazāk, kas nozīmētu gan finansiālo sajukumu, gan pieprasījuma kritumu arī pēc izejvielām kopumā. Kam gan ir vajadzīgi metāli un nafta, ja neviens tos nepērk? Līdz ar to jau vērojamā labklājības krīze Krievijā tikai padziļinātos. ASV maksātnespēja neko labu nedotu arī citam ASV oponentam Ķīnai, kurai arī saruktu preču noieta tirgi, turklāt šīs valsts lielie dolāru uzkrājumi strauji zaudētu vērtību. Savukārt Ķīnai pašai aizvien ir pārāk maz spēka, lai pārņemtu pasaules vadības stafeti no ASV.
Uz zināmiem ieguvumiem varētu pretendēt kriptovalūtu spekulanti, taču šajā gadījumā arī nevaram runāt par kādām ilgtermiņa stratēģiskām pozīcijām. Iespējams, ka kriptovalūtu vērtība pret dolāru pieaugtu. Taču jautājums ir, cik ilgi tas varētu turpināties. Tas, ka dolāra krīzes dēļ tuvāko gadu desmitu laikā pasaule varētu būtiski lielākā mērā pārslēgties uz kripto maksājuma līdzekļiem, visticamāk, ir utopija. Atšķirībā no tradicionālajām valūtām tās kripto māsām vispār nav nekāda finansiāla seguma un tās aug vien tik ilgi, kamēr kāds tās pērk, bet krītas, tiklīdz tās vairs nepērk. Dienas laikā svārstību amplitūda var būt mērāma arī vairākos desmitos procentu, un tas galu galā apgrūtina gan preču un pakalpojumu cenu tāmēšanu, gan norēķinus vispār.
Tomēr dolāra nedienu gadījumā finanšu tirgū ieguvumus varam meklēt zelta tirgū, kur cenas var sākotnēji strauji “uzlēkt”, bet brīdī, kad ASV aizņemšanās jautājumi tiks sakāroti, tā cena atkal ievērojami varētu samazināties, investoriem pārdodot dzelteno metālu un investējot tobrīd jau visai ienesīgajās ASV valsts obligācijās.
