Bankas Latvijā ir vāji integrētas vietējās ekonomikas attīstībā – šis rādītājs mūsu valstī ir viens no zemākajiem Eiropā. Ir grūti saņemt aizdevumu bankā, lai gan pašas finanšu iestādes uzskata, ka tas saistīts ar iedzīvotāju zemo pieprasījumu un aizņēmēju kvalitāti.
Eiropā sākas recesija, un Latvija to var izmantot, lai aktivizētu investīcijas un kreditēšanu. Privātā sektora kreditēšanas rādītājs bankām (iekšzemes kredīti privātajam sektoram, rēķinot procentos no iekšzemes kopprodukta) mūsu valstī ir 31,1%. Šādus datus pēc 2021. gada rezultātu apkopošanas ir publicējusi Pasaules Banka Vairāk lasi te .
Labā ziņa ir tā, ka tas samazina slikto parādu risku Latvijas ekonomikā. Bet ir arī sliktā ziņa - Eirozonā šis rādītājs ir zemāks tikai Īrijā - 27,9%. No citām Eiropas valstīm zems banku kreditēšanas aktivitātes rādītājs ir arī Rumānijā - 26,6%. Šajā valstī pēdējo divdesmit gadu laikā augstākās inflācijas apstākļos banku regulators nemitīgi paaugstina bāzes procentu likmi, padarot aizdevumus nepieejamus lielākajai daļai iedzīvotāju.
Kredītportfeļa sarukumu Latvijā veicinājusi 2008.-2009. gada finanšu krīze. Tobrīd pasaulē valdīja finanšu nestabilitāte, ko izraisīja ASV hipotēku tirgus sabrukums. Bankrotēja desmitiem nozīmīgu banku, dažas no tām tika slēgtas vai arī tās pārņēma stabilāki partneri. Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam kreditēšana palēninājās vai būtiski stagnēja.
Taču, lai gan kopš 2010. gada daudzās valstīs kreditēšana ir atjaunojusies, Latvijā šajā jomā turpinās lejupslīde. Mūsu valsts banku sistēma ir samazinājusi aizdevumu apjomu no aptuveni 10 miljardiem eiro 2008. gadā līdz nedaudz vairāk kā 4 miljardiem 2022. gadā.
Latvijas privātajam sektoram izsniegto kredītu apjoms.
Autors: TRADINGECONOMICS.COM
Analītiķis Anatolijs Drobjazko uzskata, ka Latvijas kredītu tirgus atveseļošanos pēc 2008. gada kavēja divi notikumi. Pirmkārt, no 2015. līdz 2017. gadam pret Latvijas bankām veiktā starptautiskā izmeklēšana, kurā bija iesaistīts FIB un kuras rezultātā tika piemēroti vairāki naudas sodi. "Ar administratīviem pasākumiem tika slēgtas mazās bankas, un regulators noteica papildu prasības aktīvu darījumu rezervju nodrošināšanai un klientu finanšu uzraudzībai. Tas ietekmēja visu finanšu sistēmu kā atturošs faktors," stāsta A. Drobjazko. “Rezultātā bankas ir mācījušās no savas rūgtās pieredzes un nav gatavas uzņemties riskus.”
Otrs faktors ir aktīvās iedzīvotāju daļas migrācija uz ekonomiski attīstītākām valstīm. "Latvijai ir neliela ekonomika, kas eksportē darbaspēku uz citām Eiropas valstīm. Acīmredzot cilvēki, kas strādā Lielbritānijā, Vācijā vai Skandināvijā, ņem tur kredītus, turklāt procentu likmes tur varētu būt zemākas nekā Latvijā," saka A. Drobjazko. Pēc viņa teiktā, procentu likmes ietekmē inflācija. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Latvijā ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem Eirozonā Vairāk lasi te.
Latvijā lielākā banka “Swedbank” uzskata, ka tajā nepastāv problēmas ar aizdevumu saņemšanu, ko apliecina bankas kredītportfelis. Privātpersonām izsniegto kredītu portfelis pieauga no 1,8 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 2,2 miljardiem eiro 2022. gadā. Savukārt uzņēmumu kredītportfelis gan 2019., gan 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro. Lokdauna laikā 2020. un 2021. gadā tas sasniedza 1,6 miljardus eiro.
"Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi uzņēmumu vēlmi vai spēju aizņemties. Nenoteiktības apstākļos viņi nolemj apturēt investīciju plānus un sagaidīt drošākus laikus. Tikmēr privātpersonu segmentā vērojama spēcīga izaugsme, īpaši hipotekārajā kreditēšanā," uzsver “Swedbank” un atzīst: "Daļa klientu pret aizņemšanos ir skeptiski noskaņoti, ko ietekmē 2008. -2012. gada rūgtā pieredze.”
Arī “Luminor” bankas vadītāja Latvijā Kerli Varesa saka, ka 2020. gadā pandēmija radīja problēmas, kas palēnināja kreditēšanu. "”Luminor” banka turpina aktīvi atbalstīt gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus, nodrošinot finansējumu. Pagājušajā gadā “Luminor” sniedza finansiālu atbalstu gandrīz desmit tūkstošiem mājsaimniecību Baltijā jaunu mājokļu iegādei. Esam palielinājuši finansējumu dažādu nozaru uzņēmumiem Baltijas valstīs," saka K. Varesa. 2022. gadā bankas piešķirtais finansējums mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai sasniedza 165,27 miljonus eiro, kas ir par 43% vairāk nekā 2021. gadā.
Polijā iekšzemes kredīti privātajam sektoram (% no IKP) ir 46,4%, Igaunijā - 59,3% un Lietuvā - 37,5%. Vairumā ES valstu šis rādītājs pārsniedz 50%, piemēram, Austrijā tas ir 93,1%, un dažviet ir pat virs 100%, piemēram, Dānijā - 158,3% un Francijā - 121,1%. Tas liecina par to, cik aktīvi bankas šajās valstīs ar kreditēšanas palīdzību piedalās vietējās ekonomikas attīstībā. Kā redzams, starpība starp Latvijas un Dānijas bankām ir piecas reizes, un ne jau par labu Latvijai.
Līdzīga tendence kā Latvijā ir vērojama arī Igaunijā. Arī tur klienti nesteidzas ņemt aizdevumus, ņemot vērā lokdauna laikā gūto sarežģīto pieredzi un kara Ukrainā radīto nenoteiktību. Igaunijas kredītportfelis sāka samazināties 2008. gadā, sarūkot no aptuveni 7,5 miljardiem eiro līdz 6 miljardiem eiro 2013. gadā. Pēc tam atsākās salīdzinoši stabils pieaugums, kredītportfelim pārsniedzot 9 miljardus eiro. 2023. gada aprīlī aizdevumi reālajam sektoram pieauga līdz 9,3 miljardiem eiro.
Igaunijas bankas ekonomiste Gaili Grininga atzīst, ka Igaunijas uzņēmumi un mājsaimniecības priekšzīmīgi tiek galā ar aizdevumu atmaksu. "Tomēr ir daudz neskaidrību par ekonomikas rādītājiem nākotnē. Dzīves dārdzība arvien pieaug, un augstās procentu likmes ir daļēji ietekmējušas arī kredītu apkalpošanas izmaksas. Līdz ar to saglabājas risks, ka pasliktināsies spēja apkalpot aizdevumus un palielināsies kavēto aizdevumu skaits," uzskata eksperte.
Viņa norāda, ka neskaidro ekonomikas perspektīvu un strauji augošo cenu dēļ uzņēmumi un mājsaimniecības ir piesardzīgas, lemjot par investīcijām un aizņēmumiem. Tāpēc kredītportfeļa pieauguma temps palēninās.
Zīmīgi, ka lielākajās Eirozonas valstīs kopš 2008. gada gandrīz nav vērojama kredītportfeļu stagnācija. Piemēram, Vācijā pēc recesijas 90. gadu beigās banku kredītportfelis kopš 2000. gada ir vienmērīgi audzis ar nelielām svārstībām 200 miljardu eiro robežās, salīdzinot ar kopējo fonu. Vācijas banku izsniegto aizdevumu apjoms 2023. gada aprīlī pieauga līdz 1,8 triljoniem eiro.
Līdzīga situācija ir Francijā, kas, tāpat kā Vācija, veicot bezprecedenta pasākumus reālā sektora atbalstam 2008.-2009. gada krīzes un lokdauna laikā, kāpināja sava kredītportfeļa apjomu bez būtiskām svārstībām.
Lasi te . Šobrīd tas pārsniedz 3 triljonus eiro.
Visā Eirozonā kreditēšana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 4,6%, 2023. gada aprīlī sasniedzot 5,12 triljonus eiro. Tas ir zems pieauguma temps. To ierobežoja ekonomikas stagnācija un zems kredītu pieprasījums strauji augošo procentu likmju dēļ.
Pirms 2008. gada krīzes Eiropas Savienības ekonomika kopumā stabili un strauji auga, savukārt pēc 2008. gada tā uzrādīja samērā vienmērīgas svārstības no 4,2 triljoniem eiro līdz 5,1 triljonam eiro.
Latvijas Banka “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka jau vairākus gadus konsekventi īsteno kreditēšanas palielināšanas politiku. "Mēs redzam gan nepieciešamību, gan iespēju komercbankām, īpaši lielajām, darīt vairāk Latvijas tautsaimniecības labā," norādīja Latvijas Bankas preses dienests. Pēc banku regulatora domām, lēnā aizņemto līdzekļu mobilizācija pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski palēninājusi uzņēmumu investīciju aktivitāti un līdz ar to arī tautsaimniecības izaugsmes tempus. "Tas ir veicinājis ekonomisko plaisu starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm, kā arī kavējis tuvošanos ES vidējam ienākumu līmenim," norāda Latvijas Banka.
Šā gada martā Finanšu ministrija, Finanšu nozares asociācija, komercbankas un Latvijas Banka vienojās par pasākumiem finanšu sektora stiprināšanai un kreditēšanas veicināšanai.
Savukārt bankas norāda, ka, lai veicinātu kreditēšanu, tautsaimniecībā ir jāmaina vairākas lietas, sākot ar uzņēmumu struktūru pārskatāmību un beidzot ar individuālo kredītņēmēju, kuri nav droši par nākotni, uzvedību.
"Finanšu ministrija un Latvijas Banka gaida aktīvāku finansēšanu, taču jāņem vērā vairāki faktori. Piemēram, šobrīd redzam, ka potenciālie aizņēmēji ir nogaidoši," atzīst banka “Citadele”.
“Citadele” norāda, ka 2022. gada beigās tā parakstīja vienošanos ar EIB grupu par kreditēšanas paplašināšanu Baltijas valstu uzņēmumiem. "Līgums nodrošinās zemākas prasības pret bankas kapitālu un ļaus turpmāko trīs gadu laikā izsniegt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumu un līzinga veidā uzņēmumiem Baltijas valstīs," sola banka. Kā potenciālie klienti tiek minēti energoefektivitātes projekti, kas saistīti ar ēku siltināšanu, un citi zaļie projekti.
“Luminor” kā vēlamākās kreditēšanas nozares min lauksaimniecību, mežsaimniecību, kokrūpniecību, nekustamos īpašumus, kā arī transportu un loģistiku. "Augsts pieprasījums ir arī pēc investīcijām atjaunojamās enerģijas projektos," norāda banka.
““Swedbank” un Finanšu nozares asociācija ir vairākkārt aicinājušas politiķus apsvērt strukturālas izmaiņas, lai uzlabotu sniegtā finansējuma efektivitāti. Līdz šim viens no lielākajiem kreditēšanu kavējošajiem faktoriem ir bijis ēnu ekonomikas īpatsvars, jo “Swedbank” finansē tikai tos klientus, kuriem ir oficiāli un saprotami ienākumi," norāda banka.
Turklāt grūtības radot arī nelīdzsvarotā reģionālā attīstība. "Lietuvā un Igaunijā ir vairākas valsts nozīmes pilsētas, kurās attīstās gan nekustamā īpašuma, gan uzņēmējdarbības finansēšanas tirgus. Latvijā diemžēl ļoti daudz šādu darījumu koncentrējas tikai galvaspilsētā Rīgā," norāda “Swedbank”.
“Neatkarīgā” uzskata, ka, ņemot vērā karu Ukrainā, Eiropas ekonomika saņem atbalstu daudzu militāro pasūtījumu veidā. Latvijai, kas ir viena no galvenajām konsekventajām Ukrainas sabiedrotajām šajā karā, acīmredzot ir jāizmanto šī izdevīgā iespēja. Protams, lai to realizētu, Latvijas uzņēmumiem būs vajadzīgs gan valdības, gan banku atbalsts. Tas varētu būt viens no risinājumiem, kas radīs labvēlīgus apstākļus kreditēšanai un ekonomikas attīstībai, veicinot reģionālo attīstību un palielinot iedzīvotāju oficiālos ienākumus.