Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikai šā gada pirmajā ceturksnī bija izdevies izvairīties no krituma un pat varēja rasties samērā optimistiski priekšstati par norisēm arī tālākajos ceturkšņos, nule kā publicētie dati par rūpniecības attīstību maijā liek domāt, ka gada otrajā ceturksnī izaugsmes izpalikusi un valsts tautsaimniecība dodas lejupslīdē. Tiesa gan, krituma apmēri pagaidām varētu būt nelieli un nav pamata piesaukt tūlītēju krīzes atnākšanu.
Jau kopš pagājušās desmitgades vidus Latvijas ražošanas sektoru varam uzskatīt par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Pateicoties tam, mūsu valsts eksporta un kopējo ekonomikas attīstību nespēja ietekmēt ne 2014. gadā Krievijas noteiktās sankcijas Rietumu pārtikas produktiem, ne ES fondu apguves pārrāvums 2016. gadā, arī ne daudz apspriestais, taču šķietami visai pamatotais (lai gan ne bez negatīvām blaknēm) finanšu sektora “kapitālais remonts” pagājušās desmitgades beigās. Tāpat arī kovidlaika problēmas Latvijas ekonomikā izdevās samērā strauji pārvarēt, pateicoties apstrādes rūpniecības vilktspējai. Šī nozare ir lielākā Latvijas tautsaimniecībā un šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 13,9% no valsts ekonomikā radītās vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt visa rūpniecība, kur bez apstrādes rūpniecības ir ietverta arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kā arī elektroenerģijas un gāzes piegāde u.c. komunālās sfēras radītā vērtība, valsts tautsaimniecībā pirmajā ceturksnī bija 19,7%. Turklāt vēl līdz šā gada sākumam rūpniecības nozīmei kopējā valsts ekonomikā bija tendence palielināties, līdz ar to, ja šai “atslēgas nozarei” sākas kaut kādas problēmas, tad tas rada plašu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību kopumā. Kopējās rūpniecības apjoms šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi saruka par 8,8%, bet apstrādes rūpniecībā kritums gada izteiksmē bija 7,7% vērts. Ņemot vērā, ka apstrādes rūpniecība pamatā ir orientēta uz eksportu, tās veiksmes vai neveiksmes ir indikators globālajā tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem, kas agri vai vēlu neizbēgami ietekmēs vai katru “Neatkarīgās” lasītāju. Tā kā ražošanas apjomi jau vairākus mēnešus pēc kārtas iet mazumā, šā raksta autoram saviem lasītājiem ir vairāk slikto ziņu nekā labo. Proti, bieži vien publiskajā telpā izskanošas sadzīviskās nedienas, visticamāk, ir vien priekšvēstnesis vai pats sākums plašākām ekonomikas problēmām.
Rūpniecības datos galvenā sliktā ziņa gan Latvijas, gan globālajai tautsaimniecībai ir apjomu kritums kokapstrādē. Nozares, kas tiek klasificēta kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, apjomi šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada piekto mēnesi (salīdzināmajās cenās, tātad noņemot vērā produkcijas cenu pārmaiņas) ir kritušies par 13,7%, bet gada piecos mēnešos pret šo periodu pērn par 13%. Tātad maija rādītājs ir pat nedaudz sliktāks par vidējo, tādējādi neliecina par uzlabojumiem. Par pasaules ekonomiku minētais liecina, ka samazinās patērētāju aktivitāte un gatavība novirzīt līdzekļus, tātad arī ņemt kredītus ilgtermiņa lieliem pirkumiem, kas saistīti ar mājokli vai transporta līdzekļu iegādi. Kokmateriālu lielākie noņēmēji ir būvniecība, transporta līdzekļu ražošana, kā arī mēbeļu rūpniecība. Visas šīs sfēras ir saistītas ar gatavību tērēt. Taču, ja kokmateriālu pieprasījumā ir kritums, tad ir redzams, ka gatavība tērēt ir gājusi mazumā, un tas liecina par vispārēju pasaules tautsaimniecības pieauguma kritumu. Cita starpā maijā, rēķinot gada izteiksmē, Latvijas mēbeļu rūpniecība ir kritusies par iespaidīgiem 23,5%, kas ir sliktāks rādītājs par gada piecu mēnešu vidēji 15,1% vērto kritumu. Tāpat maijā samērā strauji - par 17,8% - kritusies produkcijas izlaide nemetālisko minerālu ražošanā, ko vienkāršā ļaužu valodā var saukt arī par būvmateriālu rūpniecību. Arī šī sfēra darbojas pamatā uz eksportu, norādot uz būvniecības apsīkumu Eiropā. Tā apkalpo arī vietējos klientus, taču arī šeit situācija nešķiet īpaši daudzsološa, ja ņem vērā celtniecības nozares uzņēmēju sliktos noskaņojuma rādītājus. Arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes kritums maijā par 7,9% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn ir indikators problēmām būvniecības un būvmateriālu ražošanas sfērā.
Izlasot iepriekš minēto, varētu rasties iespaids, ka esam lielas krīzes priekšvakarā. Šo hipotēzi nevar ne noteikti apstiprināt, ne noliegt. Arī pašā rūpniecībā ir vairākas samērā lielas apakšnozares, kuras turpina attīstīties, cita starpā vismaz pāris sfērās diezgan dinamiski. To vidū noteikti var pieminēt datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, kur produkcijas izlaide šā gada maijā bija par 32,6% lielāka nekā pirms gada, tajā skaitā gada piecos mēnešos kāpums sasniedza 41,9%. Arī mašīnbūvē notiek šis tas visnotaļ pozitīvs, elektrisko iekārtu ražošanai maijā gada izteiksmē palielinoties par 6,5%, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanai - par 14,8%. Arī otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare - pārtikas ražošana - pēc stagnēšanas iepriekš sāk izskatīties aizvien labāk un gada laikā augusi par 3,4%. Tātad viss nav pilnīgi slikti, turklāt ar lielākiem kāpumiem izceļas tieši sfēras, kas saistītas ar lielākas vērtības radīšanu. Tās ekonomikai ir labas ziņas, jo norāda uz iespējām atgūties, ja būtisks kritums tautsaimniecībā patiešām tiks piedzīvots. Iepriekš minētais par kokapstrādi un ar būvniecību un labiekārtošanu saistītajām nozarēm ir diezgan drošs priekšvēstnesis, ka ekonomiskais kritums būs un, iespējams, jau ir sācies, bet pilnās lielveikalu autostāvvietas ir tikai iepriekšējās inerces radīts vizuāls atribūts. Ja ņem vērā iespaidīgos ilglietošanas preču pirkšanas pasaules apjomus kovidlaikā, strauji pieaugušo parādu nastu un grūtības finansēt aizdevumu apmaksu saistībā ar procentu likmēm, tad var uzskatīt, ka pasaules ekonomiku gaida problēmas. Tas nozīmē, ka arī Latvijā ieplūdīs mazāk naudas, kas var veicināt ekonomikas sarukšanu un bezdarba līmeņa pieaugumu gan šajā, gan nākamajā gadā. Šobrīd nav skaidrs vien par krituma apjomiem, jo nezināmo ir pārāk daudz.
