Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.
Faktam, cik ilgi Latvijā dzīvo seniori un īpaši - vīrieši, sabiedrība pievērš uzmanību. “Kāpēc gan man maksāt nodokļus, ja pensiju tāpat nesagaidīšu,” pa pusei jokojoties, pa pusei nopietni ir izteicies ne viens vien vīrietis. Patiešām Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, taču tas nenozīmē, ka cilvēki nenodzīvo līdz pensijai vai pavada pensijā tikai dažus gadus.
Jāatgādina, ka vidējais mūža ilgums un vidējais mūža ilgums, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir divi dažādi rādītāji. “Neatkarīgā” pavisam nesen jau vērsa lasītāju uzmanību uz satraucošiem datiem par iedzīvotāju vidējo mūža ilgumu Latvijā. Vidējais paredzamais mūža ilgums ir demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs. Faktiski līdz Covid-19 pandēmijai vidējais mūža ilgums Latvijā palielinājās, augstāko rādītāju sasniedzot 2019. gadā - 75,6 gadus (sievietēm 79,9, vīriešiem - 70,8 gadus), taču pēdējos divus gadus tas samazinās. 2021. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 73,1 gads, vīriešiem - 68,2 gadi, sievietēm - 77,9 gadi. Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras iedzīvotājiem dažādos Latvijas reģionos. Vīriešiem un sievietēm visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošajiem (attiecīgi 70,7 un 79,2 gadi), visīsākais Latgalē - attiecīgi vīriešiem 64,3 gadi un sievietēm 75,5 gadi. Tātad paredzamā mūža ilguma starpība starp Pierīgas un Latgales reģionos dzīvojošiem vīriešiem ir 6,4 gadi, bet sievietēm - 3,7 gadi.
Šo vidējo paredzamo mūža ilgumu faktiski nevar izmantot, lai raksturotu, cik ilgi nodzīvos cilvēki, kas būs sasnieguši pensionēšanās vecumu. Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas metodoloģijas daļas speciāliste Ance Ceriņa norāda, ka “vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot” ir vispārējs sabiedrības veselības rādītājs, kurā tiek ietverta zīdaiņu un agrīnā mirstība, kā arī mirstība darbspējas gados līdz pensijai, kas nekādā veidā neattiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuri būs nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. “Iedzīvotājiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši,” saka Ance Ceriņa.
Maldīgi uzskatīt, ka Latvijas vīrieši un sievietes nenodzīvo līdz pensionēšanās vecumam vai arī pensijā pavada tikai dažus gadus. Protams, kā jau redzam no vidējā paredzamā mūža ilguma, iedzīvotāji Latvijā nomirst arī līdz 18 gadu sasniegšanai, trīsdesmit un četrdesmit gadu vecumā un tā tālāk, un katrā vecuma grupā ir noteikti nāves cēloņi, piemēram, bojāgājušie ceļu satiksmes negadījumos (arī šis rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem) vai pašnāvībās. Tomēr Latvijā turpat pusmiljons iedzīvotāju saņem vecuma pensiju, kas liecina - pensionāri dzīvo. Cits jautājums - kāda ir senioru dzīves kvalitāte, veselības stāvoklis un kāda vecuma pensija, lai ne tikai izdzīvotu, bet dzīvotu.
“2022. gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl 14 gadus, bet sievietes - 19,” turpina Ance Ceriņa. Saskaņā ar starptautiski salīdzināmiem jaunākajiem pieejamajiem datiem (2021. gads), Lihtenšteinā, Islandē, Šveicē, Japānā, Norvēģijā un citās attīstītās valstīs vīriešiem pēc 65 gadu sasniegšanas vidēji paredzams nodzīvot vēl aptuveni 20 gadus, kas ir par sešiem gadiem vairāk nekā Latvijā. Savukārt sievietēm 65 gadu vecumā visgarākais atlikušais mūžs prognozēts Japānā - vēl 25 gadi, Dienvidkorejā, Lihtenšteinā un Spānijā vēl 24 gadi, kas ir par pieciem sešiem gadiem vairāk nekā Latvijā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka Latvijā pašlaik vecuma pensiju saņem 433 213 pensionāri. Pensijas saņēmēju skaits pēdējos gados sarucis. Centrālās statistikas pārvaldes dati savukārt liecina, ka šāgada sākumā Latvijā dzīvoja 395 000 senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir gandrīz katrs piektais jeb 21 procents no Latvijas iedzīvotājiem. No tiem trešā daļa vīriešu un divas trešās - sievietes. Dati rāda arī vīriešu un sieviešu skaitu dažādā vecumā, piemēram, 62 gadu vecumā Latvijā ir gandrīz 12 000 vīriešu un vairāk nekā 15 000 sieviešu, bet 75 gadu vecumā ir 5575 vīrieši un 10 661 sieviete. Latvijā ir arī 205 iedzīvotāji virs simt gadu vecuma - te sieviešu skaits ir būtiski lielāks - 179 sievietes un 26 vīrieši.
