Pēdējā gada laikā krītoties izejvielu cenām biržā, ekonomikai aizvien vairāk stūrējot deflācijas virzienā un samazinoties pircēju aktivitātei nekustamā īpašuma tirgū, ir paredzama būvniecības izmaksu samazināšanās. Pagaidām gan izmaksu izmaiņas ir visai nebūtiskas, taču ir paredzams, ka jau rudenī tās varētu ievērojami kristies.
Turklāt kristies nevis mēneša izteiksmē, kā tas ir vērojams patlaban, bet, visticamāk, varēsim teikt, ka būvniecība kļūst lētāka, arī salīdzinot ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.
Varam teikt, ka jau šobrīd celtniecības nozare Latvijā atrodas uz deflācijas robežas. Trijos no sešiem šī gada mēnešiem, par kuriem ir pieejami būvniecības izmaksu izmaiņu dati, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi šīs izmaksas ir kritušās. Tiesa, visai pieticīgi - divos no mēnešiem par 0,1 procentu, bet vienā - jūnijā - kritums salīdzinājumā ar maiju sasniedza 0,2%. Protams, šāds izmaksas kritums pasūtītājam faktiski ir nemanāms, tomēr tā ir norāde uz paredzamo tendenci jau tuvākajā laikā, kad straujo celtniecības sadārdzināšanos varēsim uzskatīt par pagātni. Ja aplūko izmaksu izmaiņas pa objektu grupām, tad var teikt, ka tās ir samērā vienmērīgas gan dzīvojamajām, gan nedzīvojamajām ēkām, kur izmaksas pret iepriekšējo mēnesi ir kritušās par 0,1%. Lielāks kritums ir inženierbūvju segmentā - par 0,3%, tajā skaitā transporta objektu celtniecība mēneša laikā caurmērā kļuvusi par 0,4% lētāka. Vienlaikus temps, kādā samazinās būvniecības izmaksu pieaugums pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā, gan ir visnotaļ dinamisks. Pagājušā gada jūnijā pret 2021. gada sesto mēnesi būvniecības izmaksas bija pieaugušas par 21,9%, bet šā gada jūnijā pret pērnā gada sesto mēnesi pieauguma temps bija vien 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienkāršā valodā runājot, “trekno gadu” cienīgais izmaksu pieauguma temps ir pārvērties ļoti mērenā, un ekonomiskā ievirze ļauj izvirzīt hipotēzi, ka šis mērenais pieaugums gada izteiksmē drīz izvērtīsies kritumā.
Arī gada griezumā izmaksu izmaiņu temps ir bijis visai vienmērīgs. Dzīvojamajām ēkām izmaksu pieaugums ir bijis straujāks nekā nedzīvojamajām. Šajos segmentos celtniecība sadārdzinājusies attiecīgi par 4,9% un 3,3%.
To, ka celtniecības nozare ir jaunu pavērsienu priekšā, liecina gan izmaksu izmaiņu struktūra, gan arī kopējās ekonomiskās norises valstī un eirozonā kopumā. Runājot par pirmo, ir redzams, ka divi no trim galvenajiem būvniecības izmaksu komponentiem pagājušajā mēnesī bija vērsti uz samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,1%. Vienīgais komponents, kur tika piedzīvota izaugsme, bija strādnieku darba samaksa, kas mēneša laikā palielinājās par 0,1%.
Apskatot sīkāk izmaksu komponentes, ir vērts pievērst uzmanību energoresursu cenu samazinājumam. Pēdējā gada laikā ir kritusies gan gāzes, gan naftas cena. Tas nozīmē, ka lētākai jākļūst gan mašīnu un mehānismu ekspluatācijai, gan arī ar būvmateriālu ražošanu un transportēšanu saistītajām lietām pirms to nonākšanas būvlaukumā. Gāzes cenu kritums ir gards kumoss būvmateriālu ražotājiem, un tas cita starpā strauji velk uz leju arī elektrības cenas. Tā rezultātā energoietilpīgās ražošanas izmaksu līmenim būtu būtiski jāmazinās, padarot lētākus arī būvmateriālus. Vēl ir kāda nianse - kaimiņos esošā Zviedrija piedzīvojusi nekustamā īpašuma tirgus krīzi, kas savukārt mazina pieprasījumu pēc būvmateriāliem, līdz ar to ir pamats domāt, ka tiem vajadzētu kļūt lētākiem. Arī situācija koksnes tirgū atstāj būtisku artavu būvniecības izmaksās. Tieši zāģmateriāli un cita koksnes produkcija patlaban ir viena no lielākajiem būvmateriālu cenu krituma veicinātājiem.
Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kuru vairāk nekā citas var ietekmēt centrālās bankas monetārā politika, kura tradicionāli ir vērsta uz “skrūvju piegriešanu” laikā, kad inflācija ir augsta un nepieciešams samazināt pieprasījumu, lai patēriņa cenu skrējienu apslāpētu. Pēdējā laikā attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto politiku nemitīgi izskan lamas, jo inflācijas slāpēšana notiek ar tādām metodēm, kas nodara lielāku kaitējumu mājsaimniecībām, bet krietni mazāk bremzē inflāciju. Proti, ECB darbība ir orientēta uz aizdevuma procentu likmju sadārdzināšanu, kas ievērojami kāpina maksājumus gan potenciāli jaunajiem, gan jau izsniegtajiem kredītiem.
Tomēr attiecībā uz būvniecības izmaksu samazinājumu ECB politika varētu nostrādāt. Viens ir pārdevēja nosauktā nekustamā īpašuma cena, savukārt pavisam cita aina paveras, ja palūkojas uz to, cik šis īpašums izmaksā tad, ja ņem aizdevumu ar paaugstinātām procentu likmēm. Turklāt patlaban neviens nezina, kur ECB apstāsies savā likmju celšanas kampaņā. Iespējams, ka arī pati centrālā banka nē. Līdz ar to loģiska ir piesardzība aizdevumu ņemšanā, lai iegādātos īpašumu. Tas, protams, ir veicinošs faktors tam, lai nekustamā īpašuma tirgus kļūtu gausāks, līdz ar to pamazām virzoties uz leju arī cenām, kas saistītas ar būvēšanu. Proti, ja tirgus kļūs aizvien gausāks, arī celtnieki savas maržas būs spiesti samazināt, un komplektā ar energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu kopējam izmaksu līmenim vajadzētu samazināties. To vajadzētu veicināt arī kopējam šobrīd vērojamajam valsts ekonomikas bremzēšanās procesam, kas var apturēt ienākumu pieaugumu, un līdz ar to būvniecības izmaksas iegūst vēl vienu faktoru par labu tam, lai samazinātos.
Visticamāk, visu augstāk minēto faktoru tandēms jūtamāku ietekmi varētu parādīt tuvākā pusgada lakā, iespējams, jau šā gada rudenī, kad arī celtniecības izmaksām vajadzētu sākt demonstrēt jūtamāku kritumu.
