Ekonomiskās konjunktūra pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dažādās tautsaimniecības nozarēs ir bijusi visai atšķirīga, taču tās visas ir bijušas spiestas saskarties ar pasaulē notiekošo dzīves dārdzības pieaugumu. Dārgākas preces un pakalpojumi tik ilgi, kamēr nospiedošais vairums patērētāju tos var nopirkt, nozīmē arī lielāku uzņēmumu apgrozījumu. Taču lielai daļai uzņēmumu tas nozīmē arī rentablāku darbību un strādāšanu ar lielāku peļņu.
Iespēju ieskatīties atsevišķu ekonomikas nozaru uzņēmumu kopējā makā piedāvā arī “Neatkarīgā”.
No nule kā publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem izriet, ka šā gada otrais ceturksnis Latvijas uzņēmumiem peļņas gūšanas ziņā ir bijis mazāk veiksmīgs nekā iepriekšējā gada atbilstošais laika posms. Taču arī pagājušā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu 2021. gadā kompāniju peļņa visai būtiski mazinājusies. Kopumā mūsu valsts nefinanšu sektora uzņēmumi šā gada otrajā ceturksnī ir nopelnījuši 619,6 miljonus eiro. Salīdzinājumam - pērn attiecīgajā laika posmā tika strādāts ar 791,2 miljonu, bet vēl gadu iepriekš - ar nedaudz vairāk kā 1,3 miljardu eiro peļņu. Kritums varētu šķist visai dramatisks, tomēr vienlaikus ir jāņem vērā, ka 2021. gads, ekonomikai piedzīvojot pirmos atjauninājumus pēc pandēmijas, bija vienkārši izcils. Savukārt pērn otrajā ceturksnī pasaules tautsaimniecība bija jau nonākusi diezgan nepatīkamas nenoteiktības virpulī, kad straujā izejvielu cenu kāpuma dēļ tika apgrūtināta dažādu preču un pakalpojumu tāmēšana un daudzu izejmateriālu trūka vispār, un neskaidrība valdīja arī attiecībā uz dažādu investīciju projektu realizāciju. Taču jau pagājušā gada trešajā ceturksnī ekonomiskā situācija normalizējās un augstā inflācija palīdzēja uzlabot uzņēmumu finanšu rādītājus. Savukārt patlaban inflācija būtiski samazinās, kas lielā mērā ir par iemeslu uzņēmumu peļņas rādītāju pasliktinājumam. Taču vienlaikus ir tautsaimniecībā visai bieži pieminētās ekonomiskās sfēras, kurām finanšu rādītāji ir ievērojami uzlabojušies.
Lai arī pieņemts uzskatīt, ka līdz ar ekonomiskās pretstāves sākšanos ar Krieviju Latvijas transporta nozare ir tuvu miršanai, salīdzinošie peļņas rādītāji šā gada otrajā ceturksnī un atbilstošā laika periodā pērn norāda uz kaut ko pretēju. Protams, mums ir mazāk kravu uz dzelzceļa un līdz ar to ir būtiski samazinājies tranzīta kravu apjoms ostās, tomēr vienlaikus ir citas transporta jomas, tādas kā aviopārvadājumi vai autopārvadājumi, kuriem situācija pat varētu būt uzlabojusies kaut vai saistībā ar to, ka degviela šobrīd ir ievērojami lētāka nekā pirms gada. Tikmēr tirdzniecība ar Eiropu mums aizvien ir ļoti dzīvīga un ļaudis labprāt dodas ārzemju ceļojumos. Piemēram, pērn gada otrajā ceturksnī gaisa transporta nozare Latvijā bija strādājusi ar 25,9 miljonu eiro zaudējumiem, bet šogad attiecīgajā laikā posmā tai bija 25,46 miljonu eiro peļņa. Tā vai citādi, taču kopumā transporta un uzglabāšanas sfēra šā gada otrajā ceturksnī strādāja ar 51,8 miljonu eiro peļņu, kamēr gadu iepriekš šis skaitlis sasniedza 21,25 miljonus eiro.
Salīdzinoši lielāko ekonomikas nozaru vidū ar būtisku finanšu rādītāju uzlabošanos sevi piesaka būvniecība. Salīdzinājumā ar pirms gada fiksētajiem 294,9 tūkstošu eiro zaudējumiem šogad celtnieki ir strādājuši ar 23,4 miljonu eiro peļņu. Lielo ienesīgumu pamatā nodrošinājusi ēku būvniecība. Šogad otrajā ceturksnī tur gūta 19,55 miljonu eiro peļņa pretstatā nepilniem 845 tūkstošiem eiro pagājušā gada attiecīgajā laika posmā. Jāpiebilst, ka arī specializētie būvdarbi iepriekšējā ceturksnī ir ļāvuši nopelnīt turpat sešus miljonus eiro salīdzinājumā ar 1,9 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.
Abu sfēru sniegums zināmā mērā sniedz ieskatu arī Latvijas tautsaimniecībā notiekošajā. Piemēram, to, ka lielai iedzīvotāju daļai ir ko tērēt, bet arī uzņēmumi ir gatavi paplašināties un ieguldīt komercīpašumos. Turklāt minētais notiek pie ļoti strauja aizdevuma procenta likmju kāpuma, kas, piemēram, potenciāli pērkamo mājokli ievērojami sadārdzina.
To, ka viss nepārprotami “neiet” uz pilnīgu izsīkšanu, tautsaimniecībā vedina domāt arī peļņas dati no viesmīlības nozares. Piemēram, ēdināšanas pakalpojumu industrijas peļņa gada laikā ir dubultojusies, sasniedzot gandrīz 6,5 miljonus eiro. Tikmēr izmitināšanas pakalpojumiem izdevies tikt pie nepilnu 2,2 miljonu eiro peļņas salīdzinājumā ar aptuveni līdzīgiem zaudējumiem pagājušā gada otrajā ceturksnī. To, ka ekonomiskās iespējas, ja ne te uz vietas, tad vismaz ārvalstīs, apliecina arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sfēras peļņas apjoma pieaugums no 18,2 līdz 30,2 miljoniem eiro gada laikā.
Ja runājam par lielajām ekonomikas sfērām, tad droši vien lielākie peļņas zaudētāji pēdējā gada laikā ir rūpnieki. Latvijas ekonomikas lielākās nozares - apstrādes rūpniecības - uzņēmumi šā gada otrajā ceturksnī nopelnījuši nedaudz vairāk kā 170 miljonus eiro, kas ir apmēram par 80 miljoniem eiro mazāk nekā atbilstošā laika periodā pagājušajā gadā.
Taču ne visas apakšnozares, vērtējot to datus kopumā, ir zaudētājas. Piemēram, pārtikas ražotājiem šogad otrajā ceturksnī ir izdevies tikt pie gandrīz 8,1 miljona eiro peļņas salīdzinājumā ar vairāk nekā 7,2 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tikmēr lielākā apakšnozare - kokrūpniecība - nopelnījusi gandrīz 40 miljonus eiro, kas ir ievērojami mazāk par pērn gūto vairāk nekā 129 miljonu eiro peļņu.
Labā ziņa ir tā, ka, neraugoties uz dažādām klizmām eksporta tirgos, kokapstrāde turpina pelnīt, turklāt fantastiska peļņa tika gūta iepriekšējos gados, līdz ar to nozarei ir iespēja sevi saglabāt arī tad, ja pasaules ekonomika turpinās šķobīties. Tikmēr atsevišķiem rūpniecības sfēras flagmaņiem ir pat izdevies tikt pie peļņas kāpuma. Piemēram, būvmateriālu jeb nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana gada laikā savu peļņu kāpinājusi apmēram par 50%, nopelnot turpat 18 miljonus eiro. Procentuālā izteiksmē mazāks, taču absolūtos skaitļos ievērojami lielāks ir datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas sniegums, gada laikā kāpinot peļņu no 24,5 līdz 34,1 miljonam eiro. Jāpiebilst, ka no piecām lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm trim gada laikā peļņa ir kāpusi. Bet peļņas samazinājums piemeklējis arī gatavo metālizstrādājumu ražošanu, kur peļņa sarukusi no 18,9 miljoniem līdz nepilniem 10,4 miljoniem eiro. Savukārt no ekonomikā pamanāmākajām nozarēm lielākais peļņas kritums ir bijis vairumtirdzniecībā, kur šogad nopelnīti 5,6 miljoni eiro salīdzinājumā ar 103,4 miljoniem gadu iepriekš.