Deviņi šķēršļi Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Ir problēmas, kuras jau gadiem netiek risinātas

© Depositphoto

Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskā konferencē pasaules līmeņa eksperti iezīmējuši kļūdas, no kurām valstij būtu jāizvairās, ar nosacījumu, ja tā tiecas uz ekonomikas izaugsmi.

Konferencē gūtās atziņas un runātāju citātus portālam kontekst.lv un nra.lv pierakstīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

1. Dzīvot bez valsts ilgtermiņa attīstības koncepcijas

Latvija ir uzkrājusi kaudzēm stratēģisko dokumentu par tautsaimniecības attīstību, taču līdz šim neviena iniciatīva nav īstenota pilnībā, sacīja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens.

"Gadiem ilgi mēs atkal un atkal diskutējam par vienām un tām pašām problēmām. Piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās jau trīs desmitgades, bet aicinājumi palielināt dzimstību un īstenot gudru imigrācijas politiku ir palikuši uz papīra. Jau vairākus gadus izskan aicinājumi uzlabot izglītības un veselības aprūpes kvalitāti, bet cik liels progress ir panākts?" jautāja eksperts.

Viņš minēja piemēru: pirms desmit gadiem Latvijas augstskolām tika nosprausts mērķis iekļūt “Times Higher Education” pasaules reitinga pirmajā simtniekā. Taču desmit gadu laikā Latvijas augstskolas šajā reitingā ir nokritušas zemāk, nekā tās bija. Turklāt rodas jautājums: vai šis mērķis vispār bija reāls?

"Kamēr ar studentiem auditorijās strādās tie paši cilvēki par to pašu atalgojumu, tikmēr nekas nemainīsies - neatkarīgi no tā, cik daudz skaistu stratēģisko dokumentu parakstīs "sarkanās lentītes griezēji”," secināja M. Hansens.

2. Atbalstīt nabadzīgos tikai ar sociālajiem pabalstiem

Sociālie pabalsti būtu jāpievieno objektīvas darbnespējas gadījumos vai īstermiņa atbalstam - lai palīdzētu personai, kura uz laiku ir palikusi bez iztikas līdzekļiem. Tomēr pārmērīgi lieli sociālie pabalsti kaitē pašam cilvēkam, mazinot viņa motivāciju attīstīties un sasniegt vairāk, uzskata zviedru politiķis un bijušais Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs, kurš tagad ir uzņēmējs.

"Ne velti saka, ka labākais veids, kā celt sociālo līmeni, ir kvalitatīva izglītība. Izglītības kvalitātes latiņas paaugstināšana ir tas, kas palīdzēs cilvēkiem strādāt produktīvāk un līdz ar to arī vairāk nopelnīt," atzīmēja investors un uzņēmējs.

3. Censties radīt pēc iespējas vairāk darba vietu

Saskaņā ar visiem scenārijiem Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Līdz ar to neatgriezeniski samazināsies arī kopējais darba vietu skaits. Lai ražotu vairāk preču un pakalpojumu ar mazāku darbinieku skaitu, Latvijai ir jāveicina darbaspēku taupošas tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts un digitalizācija, uzskata M. Hansens.

Mortens Hansens, Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā / MN

Ja tiek radītas mazkvalificētas darba vietas, viss notiek pilnīgi otrādi: trūkstošais ražošanas faktors (darbaspēks) tiek izšķiests reģionos, kuros nav iespējams ne ekonomiskais izrāviens, ne augsta dzīves kvalitāte.

"Uzdevums radīt maksimāli daudz darba vietu, kas būtu vēlamas ļoti augsta bezdarba vai ievērojama iedzīvotāju skaita pieauguma apstākļos, Latvijai un arī Eiropai kopumā šobrīd nav aktuāls," uzsvēra Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs.

Viņaprāt, Latvijā joprojām ir iekšēja darbaspēka rezerve. Taču, lai to aktivizētu, nepieciešams ne vien palielināt darba vietu skaitu, bet arī uzlabot izglītības un veselības aprūpes kvalitāti. Nepieciešams arī mērķtiecīgs darbs ar bezdarba riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

4. Stimulēt dzimstību, nesamazinot mirstību

Bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā atbilst Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim. Nevienā citā ES valstī tas nav pat tuvu 2,1 - līmenim, kas nepieciešams, lai nākamā paaudze būtu tikpat daudzskaitlīga kā pašreizējā. Zema dzimstība jau ir kopēja ES problēma, un neviena ES valsts nav spējusi to atrisināt. Maz ticams, ka Latvijai vienai izdosies pārspēt 2,1 līmeni.

Daudz lielāks potenciāls demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā ir meklējams priekšlaicīgas mirstības izskaušanā, uzskata M. Hansens. Piemēram, 60 gadus veca vīrieša nāves varbūtība Latvijā ir divreiz augstāka nekā vidēji ES, un vidēja vecuma vīriešu veselības stāvoklis un veselīga mūža ilgums Latvijā ir ārkārtīgi zems, norāda eksperti.

5. Sniegt valsts atbalstu “vakardienas” ekonomikai, saucot to par “rūpniecības politiku”

Valstij jānodrošina labvēlīga vide un vienlīdzīgas iespējas visiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, teica bijušais Īrijas Bankas vadītājs Filips Leins. Ir nepareizi noteikt uzvarētājus, kuri saņem īpašu valsts atbalstu uz visu pārējo uzņēmumu rēķina. Ja tā sauktā rūpniecības politika tiek īstenota šādi, valsts atbalsta sadali var noteikt korupcija un neformāli sakari, uzskata M. Hansens. Atbalstot uzņēmumus, kas ir sasnieguši labus rezultātus, mēs riskējam subsidēt vakardienas ekonomikas struktūru, kurai var nebūt nekāda sakara ar tās nākotnes potenciālu, brīdināja Eiropas Centrālās bankas pārstāvis Klauss Masuhs.

Vēja ģeneratoru parku būvniecība Rīgas līcī, iespējams, būtu bijusi riskanta, taču valsts garantiju sniegšana būtu ļāvusi projektu realizēt, ir pārliecināts A. Borgs. Tādā veidā tiktu uzlabota drošība un nodrošināta pietiekama elektroenerģijas ražošana, kā arī samazināta tās cena, prognozēja eksperts. Tomēr arī šādā gadījumā nav pieļaujams īstenot publiskā un privātā sektora partnerību izkropļotā formā, kad privātais investors patur visu peļņu, bet valsts kapitalizē zaudējumus.

"Uzņēmējdarbības jomā valstij ir jānosaka spēles noteikumi, kā arī jāpilda regulatora, uzrauga loma, jānodrošina ar informāciju, jāatbalsta fundamentālie pētījumi un cilvēkkapitāla apmācība. Piemēram, pašreizējā nenoteiktība enerģētikas un ilgtspējas politikas jomā samazina biznesa investīcijas šajā nozarē, bet kavēšanās tikai radīs vēl vairāk problēmu un sadārdzinās risinājumus," skaidro Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks / MN

6. Tērēt valsts naudu bez ierobežojumiem

Makroekonomiskā stabilitāte valstī joprojām ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei. Liels valsts budžeta deficīts un lielāks valsts parāds ir pieļaujams tikai akūtos krīzes brīžos, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, lai novērstu uzņēmumu bankrotu ķēdi. Līdzīgi 2022.-2023. gadā bija nepieciešams valsts atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai apmaksātu elektroenerģijas rēķinus.

Taču tagad valdības budžeta deficīts jāsamazina, jo valstīs ar pārāk lielu valdības parādu ekonomikas izaugsme pavājinās, sacīja ECB pārstāvis. Tādējādi jebkurai valdībai nepieciešama politiski spēcīga finanšu ministrija, kas kontrolē citu ministriju izdevumus. Jāizvairās arī no liela tekošā konta deficīta (imports nedrīkst būtiski pārsniegt eksportu), lai darba ražīgums varētu augt līdz ar algām, kā arī jānodrošina cenu stabilitāte, kas nozīmē zemu un prognozējamu inflāciju.

7. Rūpēties tikai par nacionālām interesēm

Viens no iemesliem lēnākai ES attīstībai salīdzinājumā ar ASV ir integrācijas trūkums, tostarp banku un kapitāla tirgu jomā. Trūkst arī sadarbības starp Eiropas universitātēm. Ciešāku akadēmisko aprindu un universitāšu sadarbību varētu veicināt digitalizācija, uzskata bijušais Īrijas Bankas vadītājs F. Leins.

ES nav vienota tirgus, jo īpaši pakalpojumu jomā, kur trūkst sinhronizēta tiesiskā regulējuma. Dažās ES valstīs, tostarp Latvijā, iekšējā tirgus apjoms ir nepietiekams, savukārt ciešāka integrācija ES var nodrošināt pozitīvu atdevi no mēroga, uzskata Latvijas Bankas vadītājs.

No globalizācijas nevajadzētu baidīties, bet gan izmantot tās radītās iespējas, uzskata F. Leins. Bijušais baņķieris prognozēja, ka, pieaugot algām Ķīnā, daļa ražošanas varētu atgriezties Eiropā. Turklāt ienākumu līmeņa pieaugums Ķīnā nozīmē arī lielāku pieprasījumu pēc Eiropā ražotiem produktiem.

Piegādes ķēdes traucējumu dēļ produktu ražošana nākotnē var notikt tuvāk gala patērētājam. Tas dažkārt nozīmē, ka produkti kļūs dārgāki. Tomēr tas paver daudz iespēju ražošanas attīstībai Latvijā, sacīja M. Kazāks. Turklāt nozīmīga globālās ekonomiskās izaugsmes procesa daļa ir tehnoloģiju pārnese starp valstīm. Piemēram, jaunas tehnoloģijas no ASV dod labumu arī Eiropai.

8. Iekasēt nodokļus pēc sarežģītas un neprognozējamas shēmas

Eksperti ir vienisprātis, ka vislabākie nodokļi ir tie, kas tiek piemēroti produktiem vai darbībām, kuras ir kaitīgas sabiedrībai, piemēram, piesārņojumam vai alkohola patēriņam.

Tomēr šo nodokļu bāze ir salīdzinoši neliela, tāpēc pat tad, ja nodokļu likmes tiktu ievērojami paaugstinātas, ieņēmumi no attiecīgajiem nodokļiem veidotu tikai nelielu valsts budžeta daļu. No šādiem nodokļiem nav iespējams pilnībā finansēt, piemēram, veselības aprūpes sistēmas darbību. Tāpēc neviena pasaules valsts nevar iztikt bez nodokļiem par sabiedrībai noderīgiem produktiem vai darbībām.

Pēc bijušā Zviedrijas ministra A. Borga domām, ienākuma nodoklis ir visgraujošākais ekonomikas izaugsmei, jo tas faktiski ir sods par darbu Latvijas labā: jo vairāk un labāk cilvēks strādā, jo vairāk viņš maksā nodokļu. Labākais, ko šajā ziņā varētu izdomāt, pēc ekonomikas ekspertu domām, ir zemas, stabilas un prognozējamas nodokļu likmes, kas piemērotas visplašākajam iedzīvotāju lokam.

ECB pārstāvis norādīja, ka bieži vien tieši bagātākie cilvēki atrod veidus, kā samazināt savus nodokļu maksājumus - šādas joprojām legālas nodokļu optimizācijas iespējas nekavējoties būtu jāizslēdz no nodokļu tiesību aktiem.

Spēcīga ekonomiskā izaugsme valsts budžetu piepilda vienmērīgāk nekā augstākas nodokļu likmes. Piemēram, M. Hansens ir aprēķinājis, ka, ja vidējais ienākumu līmenis Latvijā būtu līdzīgs Lietuvas vidējam ienākumu līmenim, tad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) būtu par deviņiem miljardiem eiro lielāks un valsts budžetā katru gadu būtu par trīs miljardiem eiro vairāk.

9. Darīt tikai to, kas sniedz tūlītēju atdevi

Izglītības, veselības vai infrastruktūras uzlabošanai būs nepieciešami vismaz 5-10 gadi, lai jūtami ietekmētu ekonomikas izaugsmi. Tie var ietekmēt valsts dzīves līmeni vēl vēlāk - valstis var kļūt bagātas, tikai ilgstoši attīstoties. "Tomēr, ja mēs neveicam nepieciešamos uzlabojumus šodien, pēc 5-10 gadiem situācija neuzlabosies. Tāpēc strukturālie uzlabojumi Latvijas tautsaimniecībā jāveic nekavējoties," rezumēja Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.