Runas par Krievijas aktīvu konfiskāciju dažādiem šīs un citu kriminogēnā ziņā līdzīgu valstu darboņiem varētu likt savus skatus vairāk vērst kriptovalūtu tirgus virzienā. Tomēr investēt šajā finanšu tirgus segmentā tāpēc, ka tur ienāk Krievijas vai kādas citas apšaubāmas valsts nauda, ir ārkārtīgi bīstami, un gaidītās peļņas vietā visai ātri var iedzīvoties zaudējumos.
Kriptovalūtu tirgi savas anonimitātes dēļ jau iepriekš ir bijuši pievilcīgi dažāda kalibra darboņu netīrās naudas nobēdzināšanai, jo blokķēžu princips un centrālās bankas neesamība šo tirgu padara faktiski neizsekojamu. Vai arī ļoti grūti izsekojamu. Tagad šīs opcijas kriptonaudas tirgum var piesaistīt daudz lielākus naudas līdzekļus, jo gadījumā, ja iesaldētie Krievijas naudas līdzekļi tiktu atdoti Ukrainai, finanšu tirgos tiktu radīts precedents, ka agresors patiešām finansiāli tiek sodīts. Līdz šim gan Krievija, gan dažādi citi nedemokrātiski un pat noziedzīgi režīmi vairāk vai mazāk ir dzīvojuši ar domu, ka gan jau Rietumos noglabātie naudas līdzekļi vajadzīgajā brīdī sniegs nepieciešamo finansiālo atbalstu. Tagad šī pārliecība var zust un tikt meklēti jauni līdzekļu uzglabāšanas veidi un vietas. Ir skaidrs, ka šobrīd veidojas apstākļi, lai dažādos augsta riska un pat pelēkos tirgus segmentos ieplūstošās naudas masas apjoms varētu būtiski pieaugt, un kriptosektors, visticamāk, varētu būt viens no tiem.
Nav jau tā, ka Krievijai būtu sevišķi daudz ko noglabāt, sevišķi ja kāda naudas daļa tiks konfiscēta, bet karš pamazām izsūc pārējo un ekonomika ļoti drīz varētu nonākt sabrukuma priekšā. Centieni sagrābt Ukrainu nav lēti, bet ieplūstošas naudas masas valstī samazinās. Taču arī tad, ja valsts kopā nonāk finansiāla sabrukuma priekšā, tas nenozīmē, ka šāda problēma skars itin visus. Gan valsts administrācija, gan tie, kas pie tās “barojas” no dažādiem finansiāli izdevīgiem līgumiem, vienkārši korumpējas vai atrod veidus, kā izzagt valsts naudas līdzekļus, centīsies sagrābto noglabāt nevis Krievijas rubļos, bet gan citos uzkrājumu veidos. Vislabāk tādos, kur par līdzekļu izcelsmi neviens pārāk vai vispār neinteresējas, bet, tos “atprečojot”, var tikt pie legāliem dolāriem vai eiro. Kas attiecas uz konfiscējamo naudu, tad pagaidām runa ir par Krievijas centrālajai bankai piederošajiem aktīviem aptuveni 300 miljardu dolāru vērtībā. Šāda summa var šķist liela, taču tāda tā nav, ja paraugās uz valstu ekonomiku un finanšu tirgus raksturlielumiem. Piemēram, pagājušā gada septembra beigās ASV akciju tirgus vērtība bija ap 46 triljoniem ASV dolāru. Līdz ar to, ja no šīs valsts finanšu tirgus pazustu, piemēram, 100 miljardi Krievijai piederošu dolāru, tad neviens to tā īsti nemaz nejustu. Šis salīdzinājums var kalpot par atbildi arī uz jautājumu, vai ir būtisks pamats bažām, ka Krievijas līdzekļu konfiskācija un tās potenciālās sekas atstās kādu būtisku ietekmi uz Volstrītu. Savukārt, ja runājam par reālām tautsaimniecībām, tad, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, planētas lielākās - ASV - ekonomikas apjoms 2021. gadā bija 23,3 triljoni ASV dolāru, Ķīnai -17,7 triljoni, bet Japānai 4,9 triljoni dolāru. Krievija ar nepilniem 1,8 triljoniem dolāru vērtības ziņā bija nedaudz lielāka par Spānijas, bet mazāka par Itālijas tautsaimniecību. Šis salīdzinājums ir domāts ieskatam par to, cik vispār ir vērta mūsu kaimiņvalsts ekonomika, un lai mēģinātu izprast, cik būtiska varētu būt tās loma globālā finanšu tirgus procesos. Var pat teikt, ka Krievijas ekonomika ir aptuveni tikpat vērtīga vai nedaudz mazāka nekā ASV interneta mazumtirgotāja “Amazon.com” tirgus vērtība biržā. Salīdzinājumam, populārākās kriptovalūtas “bitcoin” vērtība ir aptuveni uz pusi mazāka nekā minētajam ASV mazumtirgotājam.
Iepriekš pieminētie skaitļi, ekonomikas un finanšu tirgus uzraudzības mehānismu esamība vai tieši pretēji arī norāda uz to, kur var plūst apšaubāmas izcelsmes nauda un kādu finanšu aktīvu cenas tas varētu ietekmēt. Jau kādreiz kaut kas tika baumots par Ziemeļkorejas Kima darbošanos ar bitkoiniem. Jādomā, ka viņš nav bijis vienīgais, taču tagad, kad šaubīgi režīmi un viņiem tuvie sāk bažīties par savu finansiālo sodāmību, naudas plūsma kriptovalūtu tirgū, visticamāk, pieaugs un, palielinoties pieprasījumam, varētu kāpt arī cenas, turklāt visai strauji. Tiklīdz kāds finanšu aktīvs strauji kļūst dārgāks, tā aug arī tā popularitāte starp cilvēkiem, kuri tradicionāli no finanšu tirgiem turas pa gabalu. Tas rada iemeslu diviem negatīviem precedentiem. Pirmais - pieaug dažādu krāpnieku aktivitātes, kuri ļaužu sūri grūti sakrāto sola šajā finanšu instrumentā droši un ienesīgi ieguldīt, bet ātri vien pazūd ar visu naudu. Nebūtu brīnums, ja šogad arī Latvijā piedzīvosim jaunu krāpniecisku zvanu vilni ar solījumiem izdevīgi ieguldīt tieši kriptovalūtu tirgos.
Otrs no lielās popularitātes izrietošais aspekts ir masveida slimošana ar “aizejošā vilciena sindromu”. Proti, redzot, cik strauji palielinājusies cena, var rasties liels kārdinājums ieguldīt, cerībā, ka cena kļūs vēl lielāka, tādējādi arī tiekot pie finansiāla guvuma. Tomēr ir jāņem vērā, ka plašāku sabiedrības slāņu popularitātē un apspriešanā kādas uzņēmuma akcijas vai cits ieguldījumu instruments nonāk tad, kad tā vērtība jau ir strauji pieaugusi un lielās peļņas iespējas jau ir pagājušas secen. Ir jāpiebilst, ka atšķirībā no citiem finanšu instrumentiem - akcijām, zelta, obligācijām vai pat tradicionālās naudas, kurām ir kaut kāds materiāls segums, kriptovalūtām tāda nav. Turklāt tās nekalpo par masveida maksāšanas līdzekli. Līdz ar to šī “aktīva” vērtības pieaugums notiek tik ilgi, līdz pircēji ir gatavi pirkt un ieguldīt vairāk naudas, nekā pārdevēji no tā izņemt. Tiklīdz šī proporcija kaut cik būtiski mainās, ir iespēja piedzīvot pat desmitiem procentu vērtus kritumus vienas dienas laikā. Piemēram, kādu dienu Krievijas vai Venecuēlas oligarhs iepērk kādu lielāku kriptovalūtas daudzumu un cena strauji ceļas. To redzot, tirgū iesaistās mazāka mēroga spekulanti ar vēlmi nopelnīt uz kāpuma rēķina. Tomēr ir jāņem vērā, ka minētie oligarhi vai kādi citi lielāka kalibra investori negatavojas kriptonaudas pirkt par jebkuru cenu un, redzot, ka tā strauji palielinājusies, pirkumus atliek uz vēlāku laiku. Pazūdot lielajam pirkuma apjomam, arī cena vairs neaug, un tirgus, spekulantiem cenšoties vēl paspēt tikt pie peļņas, sāk masveidā pārdot, kā rezultātā cena strauji krītas. Vēl jāpiebilst, ka kriptovalūtas tiek pieskaitītas augsta riska ieguldījumu klasei, un, tiklīdz sākas kādas finanšu nepatikšanas, šis ieguldījumu segments ir to vidū, kur cenas krītas visstraujāk. Pretēji nereti dzirdētajam viedoklim, ka kriptovalūtas aizsargā pret finanšu nepatikšanām, notiek tieši pretējais. Tiklīdz rodas kādi lielāki satricinājumi, tā sākas masveida kriptovalūtu pārvēršana dolāros, eiro un citās jau ierastajās valūtās. Līdz ar to ir vērts divreiz padomāt, vai, redzot strauju kāpumu neprognozējamu finanšu aktīvu tirgos, tur iesaistīties ar savu naudu.
