340 miljonu eiro vērtais Latvijas aviosabiedrības “airBaltic” obligāciju laidiens ar 14,5 gadu procentu likmi sabiedrībā viesis dažādas diskusijas gan par šāda soļa nepieciešamību, gan par nacionālās aviokompānijas lomu valsts ekonomikā. “Neatkarīgā” uzklausīja kompetento personu skaidrojumus par šo darījumu.
“airBaltic” obligācijas izlaida, lai pārfinansētu 2019. gadā izlaistās obligācijas, kā arī dzēstu citas saistības. Finanšu un vadības nozares eksperti uzsver, ka bez šī gada obligāciju laidiena būtu sarežģīta uzņēmuma tālāka sekmīga darbība.
Viena no Latvijā strādājošajām kredītiestādēm “Signet Bank” ir iegādājusies “airBaltic” 2024. gadā izlaistās obligācijas, “Neatkarīgajai” apstiprināja bankas investīciju pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs: “Līdzīgi kā citi Baltijas institucionālie investori, kas piedalījās emisijā, arī banka iegādājās “airBaltic” obligācijas sākotnējā izvietošanā.” Antufjevs norāda, ka 14,5 gadu procentu likme ir līdzvērtīga, par kādu obligācijas Baltijas reģionā izlaiduši arī citi uzņēmumi, piemēram, “Odyssey Europe Holdco” (holdinga kompānija Baltijā labi pazīstamajam “Olympic Entertainment Group”) eiroobligācijas pārdod ar ienesīgumu 13-14%. Kredītreitings “B”, uzņēmuma “Cullinan Holdco” (kokskaidu granulu ražotāja “Graanul Invest” holdingkompānija) eiroobligācijas pārdod ar ienesīgumu 11,50-12,50%. Kredītreitings “B-“, Latvijas kapitāla finanšu pakalpojumu uzņēmuma “Eleving Group” eiroobligāciju ienesīgums šobrīd ir 12,0-12,5%. Kredītreitings “B-“. Pašreizējais “airBaltic” uzņēmuma kredītreitings ir “B” no “S&P” veidotā slēdziena un “B-“ no “Fitch Ratings” veidotās analīzes un aprēķina.
Ir pieņemts, ka valsts uzņēmumi nevar izlaist obligācijas ar augstāku reitingu par valsts emitētām obligācijām, jo tiek uzskatīts, ka valsts ir īpaši stabila. Latvijas kredītreitings ir “A-“. Savukārt šīs obligācijas, ko izlaiž “airBaltic”, tiek sauktas par “Junk Class”. Ir būtiski saprast, kādēļ ir starpība starp valsts reitingu un šo obligāciju darījuma reitingu.
“Apskatoties citus valsts kapitālsabiedrību piemērus, piemēram, “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkls”, šo uzņēmumu kredītreitingi ir divus līmeņus zem Latvijas valsts kredītreitinga. Lietuvas valsts kapitālsabiedrība “EPSO-G” ir divus līmeņus zem Lietuvas valsts kredītreitinga, Lietuvas “Ignitis” grupė” ir trīs līmeņus zem valsts kredītreitinga. “airBaltic” ir 9-10 līmeņus zem valsts kredītreitinga (“S&P”/”Fitch”). Jāatzīmē, ka 2019. gadā, kad “airBaltic” emitēja iepriekšējās obligācijas ar 6,75% kuponu, arī tad starpība starp 2019. gada valsts līmeni bija augsta - septiņi līmeņi. Akcionārs un akcionāra reitings ir svarīgs faktors uzņēmuma kredītreitinga piešķiršanas procesā, tomēr tas nenozīmē, ka pilnīgi visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to finanšu stāvokļa un biznesa sfēras, kredītreitings būs ļoti tuvu valsts līmenim tikai tādēļ, ka tas ir valstij piederošs uzņēmums. Jāatceras, ka valsts kā akcionārs neizsniedz garantiju par uzņēmuma saistību izpildi, tāpēc arī ir atšķirība kredītreitingos,” komplicēto situāciju ar “airBaltic” obligāciju laidienu skaidro “Signet Bank” pārstāvis Antufjevs.
“Neatkarīgā” jautāja finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, kāpēc valsts pati neiegādājās lielāku “airBaltic” obligāciju laidiena paketi, bet potenciālā peļņas iespēja dota ārzemniekiem. Rakstiskā atbildē finanšu ministrs Arvils Ašeradens norāda: “Šie nav valstij tipiski darījumi, valsts naudas līdzekļu vadības ietvaros šādi darījumi augsta riska vērtspapīros netiek veikti. Šajā gadījumā “airBaltic” vērsās pie mums kā potenciāla investora ar piedāvājumu iegādāties šīs obligācijas, un, tā kā šis pirkums stimulētu citus investorus ieguldīt, stiprinātu “airBaltic” ilgtermiņa plānus virzīties uz IPO (akciju pārdošanu biržā) un arī viņu spēju atmaksāt aizdevumus, kā arī piedāvātie noteikumi bija identiski privātajiem investoriem, valdība pieņēma lēmumu šo darījumu veikt un būt viens no obligāciju pircējiem. “airBaltic” obligāciju emisija ir ar augstu ienesīgumu; kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija liels, pārsniedzot 850 miljonu eiro. “airBaltic” kā obligāciju emitents sadarbībā ar emisijas vadošajām bankām (piecām starptautiskām investīciju bankām) pieņēma lēmumu par obligāciju apjomu, ko attiecīgajam investoram, tajā skaitā valstij, pārdot, kā arī noteica finanšu tirgum, emitenta riskam un investoru pieprasījumam atbilstošu procentu likmi. Ņemot vērā augsto pieprasījumu, lai nodrošinātu investoru diversifikāciju un vērtspapīru likviditāti, un lai vēlāk būtu nodrošināta iespēja aktīvai tirdzniecībai ar šīm obligācijām, “airBaltic” ar emisijas vadošajām bankām pieņēma lēmumu pārdot valstij obligācijas 50 miljonu eiro apjomā, saglabājot nozīmīgu valsts kā enkurinvestora ieguldījumu un atbilstoši privātajiem investoriem iepriekš sniegtajai ziņai, ka valsts piedalīsies obligāciju iegādē, kas bija viens no faktoriem, kas sekmēja augsto investoru interesi. Rezultātā - no kopējās emitēto obligāciju summas (340 miljoniem eiro) obligācijas par 290 miljoniem eiro iegādājās privātie investori, un valsts savā īpašumā ieguva obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā. No emisijā piesaistītajiem līdzekļiem “airBaltic” šā gada 16. maijā veica 2011. gadā izsniegtā valsts aizdevuma 36,1 miljona eiro apmērā pirmstermiņa atmaksu, līdz ar to šis valsts aizdevums ir pilnībā dzēsts.”
Latvijas valsts pārdod iedzīvotajiem krājobligācijas par aptuveni 6% likmi. Kādēļ Latvijas pilsoņiem netika nodrošinātas iespējas iegādāties obligācijas par šo izdevīgo 14% likmi?
Arvils Ašeradens: ““airBaltic” obligācijas bija pieejamas iegādei arī iedzīvotājiem - tiem, kas būtu ieinteresēti veikt šo obligāciju iegādi, sākot no 100 000 EUR apjoma, ar komercbankas vai brokera starpniecību. “airBaltic” obligācijas ir uzņēmuma obligācijas, tās īsti nav salīdzināmas ar krājobligācijām, kuras ir valsts emitētas obligācijas - valsts nav uzņēmums. No ieguldītāja skatu punkta šie ir dažādi investīciju produkti ar dažādu riska līmeni un attiecīgi arī atšķirīgiem ienesīguma līmeņiem.”
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam vaicājām, vai viņam kā Valsts prezidentam ir zināmi iemesli, kādēļ “airBaltic” obligācijas ar 14,5 procentu ienesīgumu gadā neļāva iegādāties Latvijas iedzīvotājiem vai Latvijas valstij.
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2023. gadu redzams, ka E. Rinkēvičs iegādājies krājobligācijas par gandrīz 300 000 eiro, tāpēc secinājām, ka Valsts prezidentam ir zināšanas un sapratne par krājobligāciju nozīmi privātajā finanšu portfelī. Vaicājām, vai viņš būtu iegādājies arī a/s “airBaltic” obligācijas, ja būtu bijusi šāda iespēja.
No Valsts prezidenta saņēmām šādu atbildi: “Šādus jautājumus es nevaru komentēt, jo Valsts prezidents ne konstitucionāli, ne pēc būtības nav iesaistīts šāda veida lietu izlemšanā. Esmu iegādājies Valsts kases krājobligācijas, bet sīkāk savus privātus lēmumus publiski negribētu iztirzāt.”
