Politiķu iesniegumi ar norādēm ģenerālprokuroram Jurim Stukānam saistībā ar vakcīnu nepirkšanu izrādījušies noderīgi apsūdzības celšanai pret iesniedzēju politisko konkurenti, bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par”), secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem.
Pagājušajā ceturtdienā I. Viņķeles krimināllietu, kuru var dēvēt arī par vakcīnu nepirkšanas krimināllietu, sāka skatīt Rīgas pilsētas tiesa.
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Gints Bērziņš politiķei cēlis apsūdzību pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja tā tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums. Vainīgo par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Apsūdzībā cita starpā norādīts: “Neesot Covid-19 vakcinācijas stratēģijai, 2020. gada 18. novembrī tika pasūtīts ievērojami mazāks devu skaits nekā bija pieejams Latvijai - pasūtīts tikai 97500 (11,5%) vakcīnu devu no BionTech/Pfizer Latvijai nodrošinātājām 841342 vakcīnu devām (..)” Pēc prokurora domām, “I. Viņķeles kā veselības ministres minētās bezdarbības rezultātā netika nodrošināts pietiekams Covid-19 vakcīnu daudzums, lai efektīvi aizsargātu Latvijas iedzīvotāju veselību un drošību (..)”
G. Bērziņš secinājis, ka I. Viņķele “nepildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm (..)” Kā domā prokurors, visa iepriekš minētā rezultātā “Latvijā 2021. gada pirmajos trijos mēnešos nebija iespējams uzsākt visu Latvijas iedzīvotāju vakcinēšanu un kā alternatīvi pasākumi Covid-19 vīrusa infekcijas izplatīšanās ierobežošanai nepamatoti ilgi turpināja darboties un tika noteikti jauni personu pamattiesību ierobežojumi”.
KNAB pagājušā gada 9. martā atteicās sākt kriminālprocesu par atteikšanos no liela daudzuma vakcīnu iegādēm. Tomēr pēc ģenerālprokurora J. Stukāna iniciatīvas lieta tika vēlreiz izvērtēta un kriminālprocess tika uzsākts. Atbilde uz jautājumu, kādi apstākļi likuši J. Stukānam iniciēt kriminālprocesa uzsākšanu, rodami krimināllietas materiālos. Divi dokumenti liecina, ka šie apstākļi ir ne tikai procesuāli, bet arī politiski.
KNAB veiktā izmeklēšana acīm redzami nav bijusi pa prātam premjeram K. Kariņam, ar kuru I. Viņķelei jau Covid-19 pandēmijas pašā sākumā bija izveidojušās saspringtas attiecības.
K. Kariņš nevis pats vērsies pie ģenerālprokurora, bet to darīt norīkojis sava biroja vadītāju Jāni Patmalnieku. Pēdējais 2021. gada 10. maijā nosūtījis vēstuli J. Stukānam. Tajā premjera biroja vadītājs skaidrojis, ka, “piesakoties ievērojami mazākam daudzumam vakcīnu nekā to paredzēja Eiropas Komisijas piedāvājums, gan arī turpmāk lemjot par papildu vakcīnu devu iegādi (..) pieļauti būtiski trūkumi, kā rezultātā būtiski ietekmēta Latvijas virzība uz Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu (..) Ministru kabinets, iespējams, ticis maldināts par atsevišķiem šī procesa aspektiem (..)”
Premjera biroja vadītājs J. Stukānam vēlējis: “Lūdzu prokuratūru noskaidrot šos faktus un, ņemot vērā kaitējumu, kas nodarīts valsts interesēm un visas sabiedrības veselībai, izvērtēt vakcīnu portfeļa veidošanas procesā iesaistīto amatpersonu atbildību (..)”
Ar KNAB lēmumu nav samierinājies arī otrs I. Viņķeles konkurents no tolaik Jaunās konservatīvās partijas, kādreizējais I. Viņķeles ģimenes draugs, Saeimas deputāts Juris Jurašs. Neraugoties uz kādreizējo draudzību ar I. Viņķeli, J. Jurašs vērsies pie ģenerālprokurora ar krietni apjomīgāku iesniegumu. Dokumentu J. Jurašs nosaucis “Par valsts amatpersonu bezdarbību, kas raisījusi smagas sekas”. Dokumenta noslēgumā J. Jurašs trijos punktos norādījis, kā J. Stukānam būtu jārīkojas, lai vainīgais tiktu atrasts, un pēc kāda Krimināllikuma panta jākvalificē noziedzīgais nodarījums: “1. Pārbaudīt, vai KNAB, 2021. gada 9. martā pieņemot lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, ir veicis vispusīgu un objektīvu lietas apstākļu izvērtējumu. 2. Pārbaudīt, vai KNAB ir vērtējis amatpersonu atbildību atbilstoši Krimināllikuma 319. pantā (Valsts amatpersonas bezdarbība) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 3. Atcelt KNAB 2021. gada 9. marta lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un nodrošināt, ka tiek veikts objektīvs situācijas izvērtējums, kas novērš bažas, ka notiek kādu amatpersonu “piesegšana” un pasargāšana no atbildības, sevišķi gadījumā, kad pieļautās amatpersonu kļūdas ir radījušas smagas sekas. Cieņā, 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs.”
Krimināllietā ir vēl kāda nianse, kura liecina, ar kādu pietāti apsūdzība attiecas pret Ministru prezidentu un viņa iespējamo atbildību vakcīnu neiepirkšanas lietā. Krimināllietā no premjera lūgti paskaidrojumi, taču tie procesuāli nav noformēti kā liecības. Pagaidām nav zināms, kā šo apstākli tiesvedībā izmantos aizstāvība, taču šāds kriminālprocesā nenoteiktais statuss K. Kariņam ļauj I. Viņķeli apsūdzēt, pašam neejot uz tiesu un nesniedzot liecības atklātā tiesas procesā.
Nākamajā tiesas sēdē paredzēts uzsākt pierādījumu pārbaudi - apsūdzības liecinieku nopratināšanu.
