2024. gadā tika ieviesta speciāla programma, lai atbalstītu hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru līgumi bija piesaistīti “Euribor” likmei. Šā gada janvāris bija pēdējais mēnesis, kad tika veikts šis maksājums.
Atgādinām, ka šī likme strauji pieauga: no -0,5% 2021.-2022. gadā līdz gandrīz 3,8% 2024. gada sākumā. Vairāk nekā 90% hipotekāro kredītu līgumu Latvijā bija ar mainīgajiem procentiem, kas bija piesaistīti “Euribor”. “Euribor” pieaugums izraisīja hipotekāro kredītu sadārdzināšanos.
2023. gadā 98% hipotekārā tirgus Latvijā veidoja četras bankas - “Swedbank”, “Luminor”, SEB banka un “Citadele”.
SEB banka atgādina, ka banka 2024. gada vidū vērsās Satversmes tiesā, lai izvērtētu hipotekāro kredītu nodevas tiesiskumu.
“Jau iepriekš teicām, ka SEB bankai šie grozījumi raksturojami kā ļoti sasteigts risinājums bez skaidra mērķa, kas tapa bez nopietna, datos balstīta izvērtējuma un nozares iesaistes. Tie rada bīstamu ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbības vides uzticamību, investīciju klimatu un valsts ilgtermiņa izaugsmi, padarot ievainojamu jebkuru nozari. Tāpēc lūdzām Satversmes tiesu izvērtēt hipotekāro kredītu nodevas tiesiskumu. Mūsu vienīgais mērķis ir iestāties par principu un tiesībām uz paredzamu uzņēmējdarbības vidi. Iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā, banka vēlas panākt šo likuma grozījumu atzīšanu par neatbilstošiem Satversmei,” “Neatkarīgajai” sacīja SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
SEB banka bija vienīgā banka, kura vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot šo normu.
Atgādinām, ka uz kompensāciju par hipotekāro kredītu varēja pretendēt visi hipotekārie aizņēmēji, kuru parāds nepārsniedza 250 tūkstošus eiro, ar mainīgu procentu likmi visā līguma darbības laikā. Kompensāciju saņēma aizņēmēji ar līgumiem, kas noslēgti pirms hipotekārā likuma pieņemšanas. 2023. gada rudenī un tādu bija 95% no visiem aktīvajiem līgumiem valstī.
Saskaņā ar Latvijas Finanšu asociācijas datiem, 2024. gada 1. ceturksnī visās bankās tika veikti 111 729 maksājumi, 2. ceturksnī - 110 433 maksājumi, 3. ceturksnī - 107 630 maksājumi, 4. ceturksnī - 105 042 maksājumi. "Samazinājums saņēmēju skaitā katrā ceturksnī ir izskaidrojams ar to, ka daļa aizņēmēju pilnībā nokārtoja savus hipotekāros parādus iepriekšējā ceturksnī," saka asociācijā.
Vidējais maksājuma apmērs “Swedbank” bija aptuveni 150 eiro ceturksnī, bet “Luminor” - 173 eiro.
SEB bankas Privāto klientu finansēšanas nodaļas vadītāja Māra Opincāna vārdiem sakot, "kompensāciju summas, ko SEB bankas klienti saņēma visa perioda laikā, svārstījās no viena centa līdz 1227 eiro, bet vidējā summa gada laikā bija aptuveni 185 eiro".
Saskaņā ar bankas “Citadele” Hipotekārās kreditēšanas nodaļas vadītājas Latvijā Annas Osokinas teikto, atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksā Valsts ieņēmumu dienests, ne bankas. Saskaņā ar likumu pēdējam maksājumam jābūt veiktam līdz 30. janvārim. Lai saņemtu atbalstu, klientiem nebija atsevišķi jāpiesakās - kompensācijas apjoms tika aprēķināts un izmaksāts automātiski, ņemot vērā likumā noteiktos kritērijus: atbalstu varēja saņemt hipotekārā kredīta ņēmēji, kuri noslēguši līgumu līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.
Savukārt “Swedbank” gadījumā kompensāciju saņēma praktiski visi hipotekāro kredītu ņēmēji, kas ir apmēram 40% no kopējā tirgus, “Neatkarīgajai” sacīja “Swedbank” hipotekārās jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.
Lielajās bankās norāda, ka atsevišķi gadījumi, kad palīdzība netika saņemta, bija saistīti ar to, ka cilvēki atteicās sniegt savus bankas datus - informāciju par kontu, lai saņemtu kompensāciju
“Luminor” bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais precizē, ka “kompensācija tika izmaksāta reizi ceturksnī. Absolūts vairākums “Luminor” bankas hipotekāro kredītņēmēju - vairāk nekā 30 000 klientu - kvalificējās kompensācijas saņemšanai. Grūtības saņemt kompensācijas varēja rasties tiem, kas nebija norādījuši savu bankas konta numuru atbalsta saņemšanai vai kas pēdējā gada laikā dzēsa kredītu”.
Anna Osokina no bankas “Citadele” saka, ka “kompensāciju nesaņēma 0,01 % “Citadeles” klientu, jo bankai šajā gadījumā nebija zināms klienta konta numurs, un, sazinoties ar klientu, tika saņemts atteikums to sniegt. Bankai šī iniciatīva radīja papildu izdevumus un nepieciešamību ieguldīt papildu resursus izstrādēs”.
“Swedbank” uzsvēra, ka bijuši atsevišķi nosacījumi, kad kompensācija nepienācās.
“Tie bija hipotekārā kredīta līgumi, kas parakstīti pēc likumā noteiktā termiņa, tajā skaitā pārkreditēti līgumi uz citām bankām pēc šī datuma. Tāpat kompensācijas netika izmaksātas par hipotekārā kredīta līgumiem, kuriem nav nodrošinājumā nekustamais īpašums, un līgumiem, kuru atlikums bija virs 250 000 eiro. Tomēr šādu gadījumu nav daudz, jo absolūtais vairākums (99%) saņēma kompensācijas,” sacīja M. Toma.
Finanšu nozares asociācijas ombuds neesot saņēmis sūdzības no komercbanku klientiem par pērn izmaksāto atbalstu hipotekāro kredītu aizņēmējiem. Par to “Neatkarīgo” informēja Latvijas Finanšu asociācija.
Visas lielās bankas ziņo par hipotekāro kredītu pieaugumu 2024. gadā. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, līdz 2025. gada 1. decembrim komercbanku izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2024. gada septembra beigās pārsniedza 16 miljardus eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Dati par visu 2024. gadu vēl nav pieejami.
Bankā “Citadele” informēja, ka “kopumā 2024. gadā noslēgto hipotekāro līgumu skaits pieauga par 64%, salīdzinot ar tirgus aktivitāti 2023. gadā. Aktivitātes pieaugums bija vērojams praktiski visos īpašumu veidos, kā rezultātā ir audzis gan noslēgto kredītu līgumu skaits, gan vidējā kredīta summa. Papildus izsniegtajiem kredītiem palielinājās arī noslēgto rezervāciju skaits jaunajos projektos, kas vēl ir būvniecības stadijā. Lielā mērā finansējuma pieaugumu stimulēja procentu likmju samazinājums, taču jāatzīmē arī, ka uzlabojusies kopējā finansējuma pieejamība, piemēram, īpašumu kreditēšana reģionos, prasības pret savu līdzekļu nepieciešamo apmēru u.c. faktori. Tas viss apvienojumā ar mērenu pircēju pārliecības kāpumu var radīt labvēlīgu vidi kreditēšanai arī 2025. gadā”.
“Swedbank” finanšu pārskatā par 2024. gadu, kas tika publiskots šā gada 23. janvārī, minēts, ka bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 9%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājās par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājās par 11%.
SEB bankā savukārt 2024. gadā mājokļa kredītos privātpersonām piešķirti ap 160 miljoniem eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2023. gadā.
“Luminor” izsniegto mājokļu kredītu apjoms Baltijā pieauga par 36%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, bet salīdzinoši stabilo piedāvājumu mājokļu tirgū, varam sagaidīt, ka Latvijā mājokļu cenas turpinās augt. Pēc mūsu datiem, vidējā mājokļa kredīta summa pēdējo divu gadu laikā kopumā pieaugusi par 10%, 2024. gadā pārsniedzot 90 000 eiro. Vienlaicīgi pakāpeniski samazinās arī “Euribor” likmes.
