Ekonomika

Valkā, Rūjienā un Salacgrīvā un pat pie IKEA veikala Rīgā mašīnas ar Igaunijas numuriem šobrīd ir redzamas reti. Apsīkusi arī tirdzniecība pierobežas alkohola veikalos. Savukārt Latvijas iedzīvotāji, kuri septembrī bija ieplānojuši apceļot Igauniju, šobrīd maina plānus un vai nu ceļošanu atliek uz vēlāku laiku, vai arī izvēlas citu ceļojuma galamērķi.

Situācijā, kad Latvijas valsts parāds otrajā ceturksnī pārsniedz 12,3 miljardus eiro, kā no gaisa nokritis Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms ar Latvijai paredzētu grantu 2,47 miljardu eiro apmērā un jaunu 2,48 miljardu lielu aizdevumu. Izmisīgi meklējot milzu projektus, lai pieejamo naudu iztērētu, piepeši reanimēta ideja par grandiozas ēkas būvniecību valsts mediju vajadzībām. Zaķusalas māja nekam nederot.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijā tiks ieviesta nodeva par telefona numura lietošanu, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais likumprojekts “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu”.

Nekustamo īpašumu attīstītāji, bankas un politiķi septembrī snieguši daudzus vēstījumus, kam vajadzētu pārliecināt iedzīvotājus par kredītu ņemšanu jaunu mājokļu iegādei.

Bankrotējušajā Latvijas kosmētikas un parfimērijas uzņēmumā “Dzintars” ražošana varētu atsākties jau oktobrī. Vismaz tā sola jaunais “Dzintara” īpašnieks – Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.

Patlaban likumā noteikts, ka samazinātā PVN likme (5% apmērā) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiek piemērota tikai līdz šā gada beigām. Līdz ar to no nākamā gada svaigie augļi, ogas un dārzeņi būs jāapliek ar PVN standartlikmi – 21%. Neatkarīgā jau rakstīja: ja Saeima negrozīs likumu, tad, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, šie produkti veikalos maksās dārgāk. Izskatās, ka 40 Saeimas deputāti tieši to arī vēlas.

Maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Dzintars” aktīvus, tas ir, ēkas Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transporta vienības, mēbeles, biroja tehniku un 87 preču zīmes par 5,5 miljoniem eiro nopircis SIA “Ritrem” – mikrouzņēmums ar 2845 eiro lielu pamatkapitālu. Savukārt šis uzņēmums pieder AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, kuras patiesā labuma guvējs ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs, kas kopā ar bijušo VAS “Latvija dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par kukuļošanu Latvijā sēdies uz apsūdzēto sola.

Igaunijas parlaments 4. maijā pieņēma likumu, kas atļauj Igaunijā pārdot atsevišķus jaunos tabakas izstrādājumus. Pirms tam Igaunijā to tirdzniecība bija aizliegta. Viens no argumentiem, kāpēc Igaunijas parlaments izšķīrās par labu šādai rīcībai, bija fakts, ka aizliegums nav efektīvs, jo Igaunijas patērētājs šos produktus lietoja tāpat, turklāt iegādājās tos Latvijā. Tajā pašā laikā Latvija pēc Veselības ministrijas rosinājuma gatavojas aizliegt jauno tabakas produktu tirdzniecību. Visticamāk, arī Latvijā aizliegums nedos cerēto efektu, jo šos produktus var iegādāties tiešsaistē no ārvalstīm.

2022. gada 1. februārī visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāapgūst vai jāatjauno padomju laiku manieres nest uz veikalu tukšas pudeles, lai iegūtu kaut mazliet naudas pilno pudeļu vai kādu citu nepieciešamo lietu pirkšanai.

Pat divi ministri vakar, 7. septembrī bija ieradušies apsveikt un uzslavēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “Eco Baltia vide” par to, ka uzņēmums nopircis piecas atkritumu savākšanas mašīnas, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi (CNG).

"Gadā kopumā zaudējumi būs vēl lielāki, jo ir vēl seši mēneši, un mēs atgriežamies situācijā, kad lidojumu skaits samazinās. Tādēļ zaudējumi augs. Vienlaikus mums ir plāns, pie kura mēs pieturamies, un tad, kad mēs atkal varēsim lidot pilnā apjomā, izaugsme būs ļoti strauja," par "airBaltic" finanšu rezultātiem stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (attēlā).

Latvija un Igaunija iecerējušas sākt jaunu starpvalstu projektu enerģijas ieguves jomā. Iespējams, līdz 2030. gadam jūras atkrastē taps pāris vēja parki ar kopīgu kabeli uz sauszemi. Jo sauszemē iedzīvotāji propellerus nevēlas, bet Baltijas enerģijas bilancē ir iztrūkums, un arī klimata plāni pieprasa attīstīt atjaunojamo resursu enerģiju.

Gandrīz tāpat kā Covid-19 vīrusi – no zila gaisa šogad ceļu būvētāji pēkšņi tika pie 75 miljoniem eiro, uz kuru rēķina šogad salabos visvairāk ceļu, nekā viena gada laikā jebkad būvēts un labots visā Latvijas pastāvēšanas laikā.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu, ar nākamā gada 1. janvāri Latvijai raksturīgie augļi, ogas un dārzeņi veikalos kļūst dārgāki, jo ar šo brīdi vairs nebūs spēkā norma par pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzreiz pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām politiķu dienas kārtībā atgriezies jautājums par nodokļu reformēšanu un pārdali. Lai palīdzētu rast līdzekļus mediķu un pedagogu algu jautājuma risināšanai, Finanšu ministrija piedāvā palielināt valsts budžeta ieņēmumus uz pašvaldību rēķina.

Mēnesi pēc valdības lēmuma par valstij piederošās a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ņemšanu valsts apgādībā Finanšu ministrija pamanījusi, ka “valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ LDz var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu”.

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs Rīgas brīvosta uzņēmumā “Baltic Container Terminal” (BCT) pieskatīja to, kā ar Ķīnas kuģošanas kompānijas “COSCO Schipping Lineds” kuģa izkraušanu savu darbu sāka Ķīnas uzņēmumā “SANY Marine Industry” ražots un Rīgā uzstādīts celtnis.

Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē arvien pieprasītākas kļūst ārpus sprosta turētu vistu olas. Šodien lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā ar vairāk nekā 45 gadu nozares pieredzi ‒ AS “Balticovo” ‒ atklāj Baltijā vērienīgāko ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu. AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka “Balticovo”, neskatoties uz krīzi, turpina ieguldīt uzņēmuma attīstībā un realizē investīciju projektus.

Statistiķu savāktās ziņas par šā gada 2. ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita samazināšanos koriģē nekustamo īpašumu attīstītāju un tirgotāju jūsmošanu par to, kā Covid-19 dzenot cilvēkus meklēt sev plašākus mājokļus un zemi.

Latvijas valdība šonedēļ apspriedās par to, kā 2021. gada budžeta projekta sagatavošanā atgriezties pie tradicionālās retorikas par naudas trūkumu.

250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.

Jo lielāki kļūs Latvijas parādi, jo drošāk, ka tie nebūs jāatdod. Šo naudu neviens atpakaļ neprasīs, jo uzreiz redzams, ka Latvija to atdot nevar.