Ekonomika

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH Latvia” uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā pie Valdeķu un Graudu ielas, kura nomnieks būs arī mazumtirdzniecības tīkls “Lidl”. Šis būs pirmais projekts Latvijā, kurā “Lidl” īrē telpas. Lai uzbūvētu divas ēkas, no kurām vienu aizņems “Lidl”, bet otrā tiks izvietoti citi veikali, iekārtota autostāvvieta un paplašināta Spulgas iela, nāksies nocirst aptuveni 160 kokus.

Laikā, kad daļa uzņēmumu Covid-19 krīzē bija spiesti samazināt vai pat uz laiku pārtraukt darbošanos, atsevišķās jomās krīzes dēļ darba apjoms pat pieauga. Gaujas nacionālajā parkā apmeklējumu skaits šogad pat dubultojies.

Mājokļu projektu attīstītāju un banku turpināto dzīvokļu pirkšanas reklāmu nākas salāgot ar Latvija iedzīvotāju ierobežotajām finanšu iespējām.

Strādājot pie likumprojekta, kas iedzīvotājiem ļaus atbrīvoties no noteikta lieluma parādiem, Saeima iecerējusi paplašināt to cilvēku loku, kas varēs pretendēt uz šo procedūru. Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka uz parādu atlaišanu varēs pretendēt, ja parāds ir divas minimālās algas jeb no nākamā gada 1000 eiro – šo slieksni paredzēts samazināt uz pusi.

Īstenojot Finanšu ministrijas iecerēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reorganizāciju, tajā turpinātu darboties vien aptuveni 16 tūkstoši jeb 21 procents no MUN režīmā reģistrētajiem 80 tūkstošiem strādājošo. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no tiem jeb 32 tūkstoši pāries algotā darbā. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kas drīkstēs turpināt darbu MUN režīmā, dzīve nebūs nekāda saldā. Nodokļu nasta viņiem palielināsies par 67 līdz 100 procentiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma.

Sociālā tīkla konta uzlaušanu piedzīvojušas gan valsts iestādes Latvijā, gan slavenības. Pirms mēneša tika uzlauzts arī db.lv konts “Facebook”. Svētdienā vairāki tūkstoši šī konta sekotāju saņēma ziņu, ka db.lv konta īpašnieks “Facebook” tagad ir mistisks apģērbu tiešsaistes veikals.

Ekonomikas ministrija vēl nenoteikti ilgu laiku paliks savā tagadējā ēkās Brīvības ielā 55, no kuras apmetums vairs nekrīt garāmgājējiem uz galvas un kura izņemta no Rīgas graustu (vidi degradējošu būvju) saraksta.

Pēdējo 10 gadu laikā šī apkures sezona ir sākusies visvēlāk rudenī. Līdz piektdienai, 16. oktobrim, AS “Rīgas siltums” apkuri bija pieslēdzis aptuveni 65 procentiem lietotāju, kas izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus.

Latvijas ietekmīgāko un bagātāko nevaldības organizāciju apzeltīšana ar 8,5 miljoniem eiro notiek bez jebkādas uzraudzības no valsts puses. Tādējādi sabiedriskās domas un procesu ietekme pašlaik tiek formēta atbilstoši ārvalstu priekšstatiem par Latvijas nevaldības sektora vajadzībām.

Ja Eiropas Savienība noturēsies vēl desmit gadus, tad benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju automobiļus savā teritorijā tā iznīcināt pagūs.

Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.

Starp maskotām sejām vakar sabiedriskajās vietās pavīdēja arī cilvēki, kuriem maska bija aizāķēta aiz vienas auss, maska nostumta zem deguna vai vispār pabāzta zem zoda. Tāds skats vakar nebija nekas neparasts lielveikalos, kur kopš vakardienas ir obligāti jānēsā maskas. Daļā tirdzniecības centru cilvēki bez maskām vispār netika ielaisti, citos par masku neesamību neviens nelikās ne zinis.

“Mēs tik viegli nepadosimies,” Neatkarīgajai teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc tam, kad valdība bija noslēgusi pēdējās vienošanās par 2021. gada budžeta projektu, kurā nav paredzēti nieka 4,8 miljoni eiro jaunu dīzeļvilcienu pirkšanai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar noraidīja koalīcijā strādājošās partijas KPV LV pārstāvja Kaspara Ģirģena priekšlikumu ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskajai ēdināšanai un noteiktiem pārtikas produktiem.Deputāts piedāvāja likumā noteikt, ka sabiedriskajai ēdināšanai būtu piemērojama 12% PVN likme.

Kosmētikas un parfimērijas ražotāja “Dzintars” jaunie saimnieki – “Skinest Group” – ir sākuši pieņemt darbiniekus, lai rūpnīca mēneša beigās varētu atsākt strādāt. Pirmie šī atjaunotā uzņēmuma ražojumi veikalos būšot nopērkami novembra vidū. Tikmēr AS “Dzintars” maksātnespējas procesa izdevumi jau sasnieguši 1,137 miljonus eiro, no kuriem apmaksāti 906 tūkstoši eiro. Savukārt kreditori līdz 1. septembrim bija saņēmuši vien 1,3 procentus no saviem pieprasījumiem.

Valdība akceptējusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Cigaretēm akcīzes likmi cels par 5%, bet karsējamai tabakai – par 32%. Šis lēmums lielos vilcienos sakrīt ar viena tabakas ražotāja, proti, "Japan Tobacco International" vēlmēm, ko pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas uz Finanšu ministriju aiznesa Jaunā konservatīvā partija (JKP).

“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) publiskoja kopumā sliktu, bet ne katastrofālu atsauksmi par savu īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā2, kam atbilstoši valdības uzdevumam jāpamato ēkas nojaukšana tādā apjomā, kādā tā konstrukcijas nederēs akustiskajai koncertzālei.

Kaitnieciskā ideja par jauna nodokļa uzlikšanu autotransportam vismaz uz šo brīdi ir novērsta. Partijas tagad skaidrojas, kura vairāk vainīga, bet principā viens pret vienu ir atkārtojies pērnā gada skandāls, kad Satiksmes ministrija, ejot jauno automašīnu dīleru pavadā, grasījās pilnībā aizliegt lietotu automašīnu importu, bet pēc tam vērsās pati pret savu ieceri. Pasludināt piecgadīgu mašīnu par vecu tiešām ir absurds.

„Ja tiešām jaunie noteikumi stāsies spēkā, tad – kas tad būs tie maksātāji? Autoratlīdzību nebūs, maksātāju nebūs,” teic Gunita Jansone, biedrības „Building design and construction” vadītāja, viņai piebalso Agrita Lūse, tās pašas biedrības valdes locekle un žurnāliste. Bet mūsu saruna ir par to, ka no nākamā gada vidus autoratlīdzību saņēmējus – māksliniekus, rakstniekus, dzejniekus, scenāriju autorus, aktierus, žurnālistus, fotogrāfus un citus radošos profesionāļus, ‒ valsts aptīrīs daudz skarbāk, nekā tas bija līdz šim.

Krīzes produkts – griķi – šobrīd veikalu plauktos atrodas pietiekamā daudzumā. Pēc iepirkšanās trakuma pavasarī, kad, baidoties no krīzes, pircēji apgādājās ar pārtikas un tualetes papīra rezervēm, ažiotāža no jauna nav uzliesmojusi. Tiesa, šī pastiprinātā interese par atsevišķiem produktiem gluži bez sekām arī nav palikusi. Griķu cenas gada laikā ir kāpušas par 21,7 procentiem.

Latvijas valsts amatpersonas cenšas pārliecināt Latvijas sabiedrību un pašas sevi, ka praktiski tukšu valstij piederošo “airBaltic” lidmašīnu lidināšanās gaisā šā gada otrajā pusē valstij izmaksā lētāk, nekā tikpat tukšu lidmašīnu stāvēšana uz zemes šā gada pirmajā pusē.

Divas uzņēmumu grupas cīnās par tikai vienu atļauju no 2022. gada 1. februāra līdz 2029. gada 31. janvārim saņemt naudas depozītus par dzērienu traukiem un noorganizēt depozītu atmaksu tiem, kuri šos traukus atnesīs atpakaļ.