Nauda aizbrauc, vecie dīzeļvilcieni paliek

VELK UN VELK UN NEAPSTĀJAS. No padomju laikiem mantotie un dažādos veidos modernizētie dīzeļvilcieni joprojām spēj paši kustēties un vēl arī pasažierus pārvadāt © Arnis Kluinis/Neatkarīgā

“Mēs tik viegli nepadosimies,” Neatkarīgajai teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc tam, kad valdība bija noslēgusi pēdējās vienošanās par 2021. gada budžeta projektu, kurā nav paredzēti nieka 4,8 miljoni eiro jaunu dīzeļvilcienu pirkšanai.

Diemžēl 4,8 miljoni eiro būtu tikai rokasnauda vilcienu ražotājam, kurš apņemtos līdz 2024. gadam piegādāt Latvijai astoņus jaunus dīzeļvilcienu sastāvus kopā par 87 miljoniem eiro. Satiksmes ministra nepadošanās plāna būtība ir Latvijā sen zināma un daudzkārt izmēģināta. Proti, tā būtu vilcienu pirkšana uz parāda, ko noformētu nevis uz Latvijas valsts, bet uz valstij piederoša uzņēmuma “Pasažieru vilciens” (PV) vārda. Shēmas izpilde atkarīga no vismaz trijiem “ja”. Pirmkārt, ja kāda banka aizdotu. Otrkārt, ja tagadējā Latvijas valdība apsolītos pārņemt PV parādu bankai tāpēc, ka izpildīt šo solījumu nāktos jau citai valdībai. Treškārt, ja Eiropas Komisija (EK) izliktos nesaprotam, ka VP parāds un Latvijas parāds ir viens un tas pats.

Nākamais mēģinājums tikt pie naudas seko iepriekšējam mēģinājumam, atklājot kompromitējošu informāciju par valsts 2021. gada budžeta veidošanu. Pagājušajā sestdienā T. Linkaits savā tviterkontā atbildēja uz jautājumu par jaunu dīzeļvilcienu pirkšanas gaitu. Izrādījās, ka tā apstājusies līdz ar valdības lēmumu atteikties no nodokļa par ne pilnīgi jaunu automašīnu reģistrāciju Latvijā. 2021. gada budžeta un nodokļu likumus valdība apspriež aiz slēgtām durvīm, tāpēc par valdības lēmumu sabiedrība uzzināja no Ministru prezidenta Krisjāņa Kariņa 8. oktobra ieraksta viņa tviterkontā.

Pāris dienas vēlāk ministrs savā tvitrekontā deva ziņu par tādu vienošanos, “ka vilcienu iepirkuma naudas plūsmu bija plānots finansēt no veco mašīnu nodokļa” un bez šādiem ieņēmumiem “jaunu reģionālo vilcienu nebūs vismaz līdz 2027. gadam.”

Satiksmes ministrs izpauda, kā K. Kariņa valdība ir mānījusi sabiedrību, pamatojot nodokļa ieviešanu ar nepieciešamību atjaunot Latvijas autoparku, samazināt CO2 u.c. izmešus vienās vienīgās rūpēs par cilvēku veselību. Izrādās - nē! Izrādās, ka valdība izdomājusi jaunu nodokļi tāpēc, lai dabūtu naudu kārtējam iepirkumam.

Nevarētu teikt, ka cilvēku to paši nenojaustu, bet pavisam cita lieta, ja to pasaka, t.i., pat uzraksta ministrs kā afēras līdzdalībnieks. Valdībai it kā vajadzēja finansēt vilcienu iepirkumu tāpēc, lai parādītu, ka tādas blēdības nemaz nav bijis. Uz Covid-19 naudas rēķina valsts nākamgad varētu atļauties šādu pirkumu, kura neizdarīšana dotu ieganstus atgādināt par iecerēto blēdību ar jaunā nodokļa pamatošanu. Šādas ministru un valdošas koalīcijas manieres nav nekas ārkārtējs un naudas dabūšanu tās negarantē. Tikpat labi T. Linkaits naudas vietā dabūs sodu - pārējo politiķu apgalvojumus, ka nevis viņi visi ir blēži, bet tikai viens T. Linkaits ir blēdis.

Jau gaidāmu soli T. Linkaita diskreditācijas virzienā spēra Finanšu ministrija ar rakstisku apliecinājumu Neatkarīgajai, ka “FM nav izstrādājusi, virzījusi un vēlāk atsaukusi vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli. To visu ir veikusi nozares ministrija - Satiksmes ministrija”. Ticams šis apliecinājums nav, jo valdības un tās vadītāja darba kārtībā nemaz nevar nonākt vienas ministrijas priekšlikumi bez saskaņošanas ar citām iestādēm. Tiklīdz priekšlikums attiecas uz valsts ieņēmumiem vai izdevumiem, tā tas obligāti jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Ja runa par jaunu nodokli, tad noteikti bija tā, kā apgalvo T. Linlkaits, ka tas ne tikai saskaņots, bet arī izstrādāts kopā ar Finanšu ministriju. Neizmetama no šā stāsta ir partijiskuma komponente - attiecību kārtošana starp Jauno Konservatīvo partiju, ko pārstāv T. Linkaits, un “Jauno vienotību”, kurai tikuši premjera un finanšu ministra krēsli.

Samērā daudziem cilvēkiem būs iemesls pieminēt tagadējo skandālu, stāvot kājās PV reisos, jo Latvijā trūkst gan vilcienu sastāvu, gan vietu tajos. Tas neizslēdz reisus ar minimālu pasažieru skaitu, taču mēz būt arī pārpildīti vilcieni pludmales sezonas laikā uz Jūrmalu un no Jūrmalas un darba dienu ciklā no rīta uz Rīgu un vakarā uz Pierīgas guļvietām, kas izkārtotas gan ap elektrificētām, gan neelektrificētām dzelzceļa līnijām. Jāuzsver, ka šobrīd runa ir tikai par jaunu dīzeļvilcienu pirkšanas finansēšanu. Skaitās, ka elektrovilcienu apmaksai nauda ir un skaitās, ka Čehijas uzņēmums “Skoda” jau sācis būvēt vilcienus speciāli Latvijai.

“Pasažieru vilciens” izmanto vilcienu sastāvus, kas tam palikuši mantojumā no Latvijas PSR. Tā izputēja jau pirms 30 gadiem, tāpēc jau pārdesmit gadus skan runas, ka vecie vilcieni jānomaina, jo tūlīt izjuks. Pie šādām runām visi pieraduši. Līdz šim patiešām izjukušo vilcienu izņemšanu no aprites ir kompensējusi Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās, bet tas neizslēdz brīdi, kad vilcienu izjukšana apsteigs iedzīvotāju izmiršanu un emigrāciju. Šādu variantu tuvina viens no veco vilcienu kapitālajiem remontiem, ar kuru septiņiem vilcienu sastāviem nomainīja vecos dzinējus ar Krievijas uzņēmuma “Zvezda” dzinējiem. Pēc tam tika fiksēta “Zvezda” līdzdalība Krievijas militārajā rūpniecībā, kuras dēļ Latvijai aizliegts pirkt dzinēju rezerves daļas no ražotāja. Tāds pavērsiens sākotnēji atviegloja naudas atvēlēšanu jaunu vilcienu (astoņu vilcienu sastāvu, lai aizvietotu septiņus sastāvus ar politiski izbrāķētajiem dzinējiem un vienu avarējušu sastāvu) pirkšanai no Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm vai draudzīgām valstīm. Galu galā EK savas zaļās dogmatikas dēļ atteicās piekrist novirzīt dīzeļvilcienu pirkumam daļu no naudas, kas sākotnēji bija apsolīta Latvijas dzelzceļa līniju elektrifikācijai. Pa neelektrificētām līnijām videi draudzīgie elektrovilcieni braukt nevar, bet ūdeņraža dzinēji vilcieniem līdz masveida ekspluatācijai nonāks vēlāk, nekā izturēs tagadējais Latvijas vilcienu parks.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais