Ekonomika

“Augstsprieguma tīkls” tarifu aprēķināšanas jaunā metodika, kas iesniegta apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem sadārdzinās maksu par elektrības lietošanu. Pēc “Sadales tīkls” aprēķiniem, jaunajā pārvades tarifu projektā “Sadales tīklam” piemērotā maksa par elektrības pārvadi pieaugs par 3,6%, kas veido vairāku miljonu eiro izmaksas gadā.

Pavasari drīz nomainīs rudens, bet nemainīsies cilvēku noskaņojums iegūt sev lielākus mājokļus.

Labklājības ministrija aprēķinājusi indeksus, kurus izmantos šā gada pensiju pārskatīšanā. Indeksējot vecuma pensijas, piemēros indeksu atkarībā no seniora darba stāža – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums.

Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.

Finanšu ministrija publiskojusi savu daļu Krišjāņa Kariņa valdības plānā celt visus esošos, atjaunot bijušos un izdomāt jaunus nodokļus.

No nākama gada plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 uz 350 eiro mēnesī. Taču vienlaikus pakāpeniski līdz 2023. gadam paredzēta akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās, paredz Finanšu ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem.

Covid-19 padara Labklājības ministriju un valdību kopumā aizvien mazāk spējīgu paredzēt, cik daudz naudas vajadzēs pasākumiem “īpaša atbalsta mehānisma lietošanas un Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem”.

Samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei, Centrālā statistikas pārvalde jūlijā reģistrējusi vasaras vidum netipisku patēriņa cenu kāpumu. Savukārt Neatkarīgā, izanalizējot cenu izmaiņas kopš marta, secināja, ka šajā laikā sadārdzinājusies daļa produktu, bet jo īpaši krīzes produkti, piemēram, griķi, rīsi, makaroni.

Kopš jaunā koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes līdz pat jūlijam bezdarba līmenis pieauga visā Latvijā. Tomēr jūlijā pirmo reizi kopš šā gada marta bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājies. “Situāciju nodarbinātības jomā vērtējam piesardzīgi, bet saglabājot optimismu,” Neatkarīgajai uzsver Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Jau šonedēļ Labklājības ministrija, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, sāks rēķināt koeficientus šā gada pensiju indeksācijai. Pensiju indeksācija noteikti būs, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Tomēr ņemot vērā faktu, ka šogad dažos mēnešos patēriņa cenas ir samazinājušās, nevis pieaugušas, pensiju indeksācija varētu būt mazāka.

Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.

Latvijā jau vairākus gadus ir jūtams lauksaimniecības zemju deficīts. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, ar katru gadu lauku zeme kļūst arvien dārgāka. Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemju cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Par labu zemes gabalu zemnieki ir gatavi maksāt vairākus tūkstošus eiro hektārā, dažs pat vairāk nekā 10 tūkstošus.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada samazinājuma procenti pārvēršas valsts budžeta deficīta miljonos un varbūt jau miljardos eiro.

Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.

Piektdien “Eurostat” publiskoja iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu par šī gada otro ceturksni. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ES IKP samazinājās par 14,4%, bet eirozonas IKP par 15,0%. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%, savukārt Itālijas ekonomika samazinājis par 17%.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.

Igaunijas pasts izmanto Latvijas iedzīvotāju pašizolāciju, lai palielinātu Latvijā pārsūtīto paku skaitu par 70%.

Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nekustamā īpašuma attīstītājiem visiem kopā no politiķiem ir jāpanāk divas lietas. Tūlītējs valdības apsolījums, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Un likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārskatīšana, lai jaunās kadastrālās vērtības vairs nekarātos kā tāds Damokla zobens virs iedzīvotāju un investoru galvām. Neatkarīgā sarunājas ar advokātu biroja “Sorainen” partneri zvērinātu advokātu Jāni Taukaču un vecāko juristu Jorenu Jaunozolu.

Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.

Satiksmes ministrijas izreklamētais konkurss par tiesībām uz valsts pasūtītiem un dotētiem pasažieru pārvadājumiem iesprūdis, tiklīdz satiksmes ministra Tālis Linkaits atzina, ka “mēs nevarētu iztikt ar to finansējumu, ko pašlaik norāda Finanšu ministrija nākamajiem trim gadiem”.

Savas ekstrēmās manieres informēšanā par mājokļu tirgu turpina Latio ar ziņu, ka Rīgas blokmāju dzīvokļu tirgū jūnijā apkalpojis pārāk maz darījumu, lai varētu izrēķināt vidējo cenu kā orientieri tiem, kas nodomājuši pirkt vai pārdot dzīvokli.

Labklājības ministrija, sekojot Satversmes tiesas lēmumiem sociālās palīdzības jomā, piedāvās valdībai izskatīšanai un apstiprināšanai uzlabotu minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Ienākumu slieksnis, pie kura cilvēku vai ģimeni atzītu par trūcīgu, varētu būt 20 līdz 50 procentu robežās no mājsaimniecību vidējiem ienākumiem.