Inga Priede: Novadiem pārbrauc pāri kā ar ceļa rulli

Inga Priede: „Mūs grib pievienot Tukumam, bet arī Tukums negrib, lai Kandava tam tiktu pievienota. Covid-19 krīzes laikā pierādās, ka mazajos novados daudz vieglāk ir iespējams operatīvi reaģēt un sniegt atbalstu iedzīvotājiem nekā lielajos.” © Publicitātes foto

Par to, kāpēc Kandavā neskan aplausi administratīvi teritoriālajai reformai, kā kandavnieki dzīvo Covid-19 laikā, un citām novada aktualitātēm „Neatkarīgās” intervija ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju Ingu Priedi.

Vai Kandavas novads zina, vai to likvidēs un kam to pievienos?

‒ Otrdien pieslēdzos Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdei, kur skatīja arī Kandavas novadu. Pret Kandavas novada saglabāšanu bija trīs deputāti, par - arī trīs, viens nebalsoja. Līdz ar to komisija lēmumu nepieņēma, un skatīsimies, kas notiks, kad Saeima par reformu lems trešajā lasījumā. Skaidrs šis jautājums vēl nav, un mēs vēl plinti krūmos nemetam. Parlamentā vēl nav pilnīgi uzvarējis viedoklis, ka vajadzētu likvidēt Kandavas novadu, kas ir pirmais novads Latvijā, kuram finanšu rādītāji nav slikti un kur iedzīvotāju skaits nav mazāks kā dažam citam novadam.

Mūs grib pievienot Tukumam, bet arī Tukums negrib, lai Kandava tam tiktu pievienota. Covid-19 krīzes laikā pierādās, ka daudz vieglāk ir iespējams operatīvi reaģēt un sniegt atbalstu iedzīvotājiem, nekā tas ir lielajos novados, kur apjoms ir daudz lielāks un birokrātiski sarežģītāks. Piemēram, ar pārtikas pakām, zinu, ka Talsi ļoti ilgi nodarbojās, jo novada teritorija liela.

Kāds izskatīsies novads, ja realizēsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces plāns?

‒ Tad būs apvienots Tukums, Kandava, Jaunpils un Engure.

‒ Tad jau drīzāk jums Sabile būtu tuvāka un saprotamāka.

‒ Mēs bijām izteikuši priekšlikumu veidot novadu, pievienojot Kandavai vairākus apkārtējos pagastus. Mēs esam tīri kurzemnieki, Kurzemes Šveice, mums ir pavisam cita mentalitāte nekā zemgaliešiem, taču mūs dzen iet pie Zemgales līdzenā novada.

Pa jokam varētu teikt, ka nu jums būs izeja pie jūras... Būsiet vienā novadā ar Enguri.

‒ Jā, tas tad varbūt ir vienīgais pozitīvais ieguvums. Bet ar Sabili mums ir ļoti daudz kopīga - kopīgi projekti, Abavas ielejas attīstības centrs un daudz kas cits.

‒ Bet Sabili jau nekur nepārvieto.

‒ Sabile visu laiku jau ir pie Talsu novada. 2009. gadā viņus iekļāva Talsu novadā.

Tagad Talsu novadam vienos klāt Roju, Dundagu. Viņi arī dabūs atpakaļ savu „izeju uz jūru”.

‒ Vai kandavnieki ir apmierināti ar reformas iecerēm?

‒ Nē, kandavnieki ļoti aktīvi protestē. Pie pirmā lasījuma Saeimā bija apmēram 150 protesta dalībnieki no Kandavas. Arī, kad protesti tika veikti ar lauksaimniecības tehnikas izbraukšanu uz šosejas, ko organizēja zemnieki un uzņēmēji, piedalījās daudz cilvēku no Kandavas. Par to viens no mūsu dalībniekiem ir saņēmis administratīvo sodu no policijas, bet ir to pārsūdzējis.

‒ Protesti - tas ir pa niknam. Bet vai ir bijis gana daudz mēģinājumu runāt ar Pūci pa labam?

‒ Ir mēģināts visādi - arī pa labam. Taču tas ir Pūces monologs, ne diskusija vai dialogs. Esmu pati bijusi ministrijā kopā ar savu vietnieci, esmu runājusi ar ministra padomniekiem, kartes pārzīmētājiem. Viens no viņiem atzina: jā - Kandava ir Kurzeme. Taču tik un tā karte ir pārzīmēta un reforma tiek stumta uz priekšu. Viņi tikai saka, ka novadiem jābūt lielākiem, lielākiem un lielākiem, ka lielākam novadam ir lielākas iespējas, taču līdz šim jau nav tāda analīze veikta. Tad, kad dibinājās Kandavas novads 1994. gadā, visi ekonomiskie plusi un mīnusi tika izanalizēti, bet pašlaik nav pētījumi bijuši - tikai „bāc” un vieno klāt.

Mēs no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņēmām 1,9 miljonus eiro, bet Tukums saņēma 4,7 miljonus. Nav jau tā, ka viņi būtu tik bagāti, ka viņiem nevajadzētu naudu no izlīdzināšanas fonda. Ja saliks nabagus kopā, no tā bagātāks nepaliksi. Ja viņiem situācija būtu spoža, tad jau vēl neko. Bet tagad visa nauda koncentrēsies centrā. Esmu jau pieredzējusi 2009. gada reformu, strādājot pašvaldībā, un zinu, kā tas notika. Kad pielika pilsētai klāt pagastus ar lielām kredītsaistībām, tas gandrīz vai nogremdēja pilsētu. Tagad var gadīties, ka notiks līdzīgi.

‒ Kā šajā pandēmijas laikā tehniski notiek un notiks darbības ar reformu?

‒ Tehniski notiek komisijas sēdes attālinātā režīmā un balsošana straujā tempā, kurš „pret”, kurš „par”. Nekādas dziļās diskusijas tur nenotiek. Pat Saeimas deputāti netiek pie vārda. Man otrdien izdevās pieslēgties un ļoti ātri nobērt savu viedokli, bet ne jau visiem tiek dots vārds. Tas process ir ļoti sasteigts un nedemokrātisks. Pēc Saeimas komisijas sēdes jutos ļoti sarūgtināta - ir iespaids, ka pāri novadiem tiek braukts kā ar ceļa rulli, katra novada likteni izlemj trijās minūtēs.

‒ Bet arī pašvaldību apvienošanās procesa tehniskā puse attālināti diezin vai būs viegla?

‒ Tas ir plānots 2021. gadā ar cerībām, ka tad vīruss vairs tik ļoti netraucēs. Pašreizējā fāzē tiek pieņemts lēmums. Vēl jau ir mazliet laika, trešais lasījums būšot kaut kad jūnija sākumā. Pēc tam varēs koncentrēties uz jaunajiem novadiem.

‒ Ministrs sola pašvaldībām papildus 150 miljonus ceļu būvei. Vai kaut kas no šīs naudas tiks arī Kandavai?

‒ Diezin vai. Mums liela problēma ir sliktais ceļu stāvoklis. Arī tas ceļš, ko jau 2009. gadā solīja Zantes iedzīvotājiem, joprojām nav uzbūvēts. Ceļi starp Valdeķiem, Zemīti un Brocēniem ir ļoti slikti. Pūci interesē lielie ceļi.

Arī ēku siltināšanas projektiem atvēlētā nauda ir neliela.

Viena lieta ir, ko ministrija un ministrs saka, bet reāla seguma tam varbūt nemaz nav.

Esam rakstījuši Valsts prezidentam un daudzām citām institūcijām. No Egila Levita mēs esam saņēmuši atbildi, ka jāņem vērā kultūrvēsture, viņš ir norādījis uz to arī Saeimas komisijai. Bet Saeimā neko daudz vērā neņem.

‒ Dažādām pašvaldībām mēdz būt dažāda pieeja sociālo jautājumu risināšanā. Kas mainīsies, ja Kandava tiks iekļauta Tukuma novadā? Vai sociālā aprūpe nepasliktināsies?

‒ Domāju, ka mēs būsim zaudētāji. Mūsu sociālais dienests ir tāds kā medicīniskā iestāde, kas darbojas pat ar rehabilitāciju. Tas spēj darboties operatīvi, sniegt arī psiholoģisko palīdzību. Sarkanā Krusta paciņas mēs spējām izdalīt burtiski vienas dienas laikā. Kad centrs būs tālu projām, mēs būsim tāla nomale, līdz kurai pašvaldības skatiens nonāks vēlu, novēloti vai nemaz nenonāks.

Mēs Kandavā jūtamies kā viena ģimene, īpaši pieaugusi ir labdarība, ar ko nodarbojas sabiedriski aktīvie cilvēki. Ne visiem ir iespējas darboties attālināti, ne visiem ir datori un viedtālruņi. Uzņēmēji paši nāk uz pašvaldību un vaicā, vai nevajag atbalstu. Protams, vajag. Esam saņēmuši atbalstu no uzņēmumiem ar datoriem, planšetēm, telefoniem, pieslēgumu. Ziedo arī daudzi kandavnieki, kas strādā ārzemēs. Uzņēmēji komplektē pārtikas pakas, kuras nonāk pie tiem, kam iet vissmagāk - daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, vientuļiem pensionāriem.

Īpaši aktīva ir kandavniece Ilze Godfrīda, kas pārtikas pakas izvadā pa mājām un arī parunājas ar cilvēkiem, protams, ievērojot distanci. Jo cilvēkiem ir spriedze, depresija, īpaši tāpēc, ka trūkst cilvēcisku kontaktu un nenotiek kultūras pasākumi. Aktīvi ziedojumu un psiholoģiskās palīdzības akcijās iesaistās Inga Lakstīgala, kas dzīvo Kanādā.

Cilvēki no rīta līdz vakaram zvana uz pašvaldību ‒ pat par sīkumiem, kas viņiem šķiet ļoti svarīgi. Tas ir saprotams, jo var nojaust, ka viņiem gribas atrast kādu iemeslu, lai būtu par ko parunāt ar citu cilvēku.

‒ Vai Kandavā visiem bērniem ir iespēja mācīties?

‒ Jā, ir iespēja. Bērni ir nervozi, ja viņiem kaut kas tehniski nobrūk, bet tad tiek palīdzēts. Viegli nav.

‒ Skatoties informāciju par Covid-19 izplatību, redzams, ka Kandavā nav neviena inficētā.

‒ Mēs esam ļoti priecīgi, ka nav. Mūsu pašvaldības policija ļoti uzmanīgi strādā. Māju apsaimniekotāji dezinficē daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpas. Mēs ļoti piesargājamies. Domāju, ka lielā novadā tik rūpīgi strādāt diezin vai būtu iespējams.

‒ Jūs var apsveikt ar nulli Covid-19 frontē, bet ekonomika gan jau cieš smagi?

‒ Kā visā Latvijā. Mēs cenšamies atbalstīt savus uzņēmējus. Pārtikas paku sagatavošanu uzticējām saviem, Kandavā reģistrētiem uzņēmējiem. Ir uzņēmums, kas turas labi - tas ir metālapstrādes uzņēmums, kas ražo grilus. Sākas pikniku sezona, un precei ir pieprasījums. Mazajiem veikaliem arī iet puslīdz normāli. Bet tiem uzņēmumiem, kas orientējas uz tūrismu, iet ļoti smagi.

‒ Kandavai pašai savas slimnīcas nav. Kur kandavnieki ārstējas?

‒ Tukumā, Talsos un citur. Nav tā, ka visi dotos tikai uz Tukumu, daudzi ārstējas arī Talsos. Tukuma slimnīcā Kandavas pašvaldība ir viena no kapitāldaļu turētājām.

‒ Cik zināms, lielākā daļa kapitāldaļu pieder Tukumam, bet arī Kandavai pieder daļa Tukuma slimnīcas?

‒ Kandavai ir 18% kapitāla daļu, Tukumam - 62%, Jaunpilij - 5%, Engurei - 15%.

‒ Vai jums ir jēga saglabāt Tukuma slimnīcas kapitāldaļas? Jo tad arī slimnīcas parādi ir uz jūsu kakla.

‒ Protams, ir. Mēs esam iekšā arī Piejūras atkritumu apsaimniekošanas projektā, kurā piedalās vairākas pašvaldības. Vairākas pašvaldības labprāt no tā izstātos kredītsaistību dēļ. Tā kā mūsu izpilddirektors ir 18% kapitāldaļu turētājs Tukuma slimnīcā, mēs piedalāmies ar ieguldījumu slimnīcas tehnoloģisko iekārtu iepirkuma un remontu projektā.

‒ Vai jums nav bijusi doma atteikties no kapitāldaļām Tukuma slimnīcā?

‒ Mums ir tāda doma bijusi un laiku pa laikam pie tās atgriežamies. Jo Talsos ir jauna slimnīca, cilvēki pat vairāk brauc uz Talsiem, ja ir kāda smagāka saslimšana. Brauc arī uz Ventspili un Kuldīgu.

Iespējamā atteikšanās no Tukuma slimnīcas kapitāldaļām nav pazudusi no darba kārtības arī pašlaik, bet skatīsimies uz reformas gaitu, jo negribam skriet ratiem pa priekšu. Ja mūs iestums Tukuma novadā, tad jau tāpat tās kapitāldaļas pāries Tukuma novadam. Ja mēs paliksim atsevišķi, tad mēs tiešām varbūt domāsim par izstāšanos no Tukuma slimnīcas. Nav mums īpašas nepieciešamības pēc šīs slimnīcas. Mums ir arī žēl Tukuma, kas mokās un kam arī iet grūti. Tāpēc pagaidām neesam izstājušies, bet nākotnē par to būs nopietni jādomā.

Bet ir vēl dažādi aspekti, kas mums Kandavā rada bažas. Piemēram, administratīvie izdevumi mums ir 5% no budžeta, bet Tukumā tie ir 7,6%. Mūsu Mīlenbaha vidusskola ir 51. vietā, mūsu internātskola ir 106. vietā, bet Tukuma vidusskola tikai 121. vietā. Nav tā, kā tiek uzskatīts, ka mazajās pašvaldībās nevarētu būt gana laba izglītības kvalitāte.

Tāpat komunālie maksājumi iedzīvotājiem ir daudz mazāki nekā Tukumā.

‒ Tātad ir bažas ‒ ja Kandava tiks pievienota Tukumam, visa veida maksājumi kandavniekiem pieaugs?

‒ Protams. Neviens netic, ka kaut kas būs lētāks. Ticamāk, kļūs dārgāks un daudz dārgāks.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais