Jānis Urbanovičs: Nevis NATO poligonus, bet modernu NATO hospitāli vajag Latvijai!

© F64

Par valdības rīcību Covid-19 krīzes laikā un par Finanšu ministrijas piedāvātajām nodokļu izmaiņām Neatkarīgās intervijas ar sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” līderi Jāni Urbanoviču.

13. augustā LETA ziņoja, ka “Urbanovičs iesaka valdībai “izkāpt no Covid-19 kapsulas” un beigt par nodokļu reformu spriest izolēti no sabiedrības”. Jūs sacījāt, ka iedzīvotājiem ir jābūt kritiskiem pret visiem “valdības ļaužu paziņojumiem”, jo “viņi runā deviņiem mēmajiem”, kam nesekojot analizējams un aprēķinos balstīts piedāvājums.

Par patlaban kritizēto mikrouzņēmuma nodokļa režīmu iepriekš koalīcijas partijas izteikušās ļoti pozitīvi un to slavējušas, taču tagad piedāvā reorganizēt.

“Pie varas ir vieni un tie paši, bet viņi sola revolūciju. Vai tā nav šizofrēnija?” jūs vaicājāt retoriski. Kāds jums ir pamats tik skarbi izteikties?

Valdība ir apradusi ar domu, ka nav iespējama kāda nebūt pretestība, izņemot varbūt kādu publikāciju internetā. Opozīcijai nav iespēju uzspiest viņiem debates par to, ko viņi dara un grasās darīt. Valdošās partijas ir iedomājušās, ka pašas visu zina un prot, un nevienā neklausās. Viņi nedomā, vai viņu lēmumiem būs labas vai sliktas sekas. Viņi var lēmumus mainīt vai brīnīties, ka, atkārtojot vienas un tās pašas darbības, rezultāts atkal ir tas pats. Tā ir tāda šā brīža domāšana kā mušai viendienītei. Covid-19 ir ļoti ērts. Visā pasaulē daudzām valdībām tas ir ērts, jo priekšnieki, aizbildinoties ar koronavīrusa draudiem, var neņemt galvā savas valsts pamatlikumus un likumus. Viņi tiem uzspļauj.

Mūsu politiskā elite stāsta, ka naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis, taču redzams, ka ar ekonomiku nupat ir dziļā bedrē.

Lai gan ļaudis ir padevīgi un labprāt klausās pasakas par okupācijas sekām, kuru dēļ visas grūtības, viņi tik un tā grib dzīvot labāk. Stāstīt, ka okupācija vainīga pie tā, ko viņi tagad dara, ir bīstami. Vajadzētu kaut kādu tā kā rafinētāku pozīciju.

Naudas nav un arī nebūs, tāpēc ir izdomāts piespiest maksāt vairāk nodokļu tiem, kam tā vēl kaut cik ir palikusi un kas nav aizbraukuši. Viņi vispār nerēķinās ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar knapu izdzīvošanu. Tos pat neievērtē savās aprēķinu tabulās. Kas gan ir visādi mākslinieki, kultūras darbinieki, muzikanti? Varai ir interesanti tikai tie, kuri to slavē, bet tie, kas to nedara, var gaidīt, kad atvērsies reisi uz Londonu. Nodokļu reformu taisīs tādu, ka par valdības finanšu orģijām maksās kāds cits. Valdošie politiķi ir ierāvušies savā Covid-19 kapsulā, kur viņi runā cits ar citu un domā, ka ārpusē ir tikai tie, kas ne ar ko nenodarbojas vai aplaudē viņiem.

Diemžēl Latvijā cilvēki neredz jēgu protestēt, iet ielās. Baltkrievi redz jēgu, bet latvieši ne. Ja latvieši protestēs, viņiem nebūs sabiedroto. Baltkrieviem ir sabiedrotie ārzemēs, bet latviešiem nav.

Kas gan slikts Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) Finanšu ministrijas nodokļu izmaiņu piedāvājumā?

Ar nodokļiem ir viena ļoti, ļoti svarīga lieta! Vajag izskaidrojumu, kāds no to izmaiņām būs labums. Kam un kāds būs labums?

Taču šāda skaidrojuma nav - nebija, kad premjers bija Māris Kučinskis (ZZS), un nav arī tagad, kad premjers ir Krišjānis Kariņš (JV).

Ir vēstījums, ka tiks iegūti 180,8 miljoni eiro veselības nozarei.

Vajadzētu cilvēkiem pateikt, ko ar viņiem grasās darīt - tie taču ir mūsu cilvēki! Gan slimnieki, gan viņu ārstētāji. Izstāstiet, ko ar mums darīsiet! Tas būtu lieliski.

Nevajadzētu baidīties, jo nav jau ilūziju, ka mums valstī nebūtu grūtību ar finansēm. Pateikt vienreiz patiesību.

Ko viņi tur valdībā dara? Nu labi, par veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par!”) zinām, ka viņa klausa infektologiem un bar neapzinīgos. Tas labi. Vismaz viena īsta spītniece īstajā laikā. Ko tālāk? Kā būs ar labklājības celšanu, par kuru bez skumjas ironijas grūti runāt? Cik ilgi visu norakstīs uz visādām vēstures nelaimēm un slimībām?

Mums stāsta, ka vajag iztērēt miljardus, lai pie mums amerikāņu karavīri var uzturēties. Bet te ir problēmas. Ir neticība NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijai.

Kamdēļ mums vajadzīgi vecas militārās tehnikas pirkumi? Kādēļ nevarētu izveidot Latvijā lielu, modernu militārās medicīnas centru? Un Latvija varētu profilēties NATO valstīs kā augstas klases medicīnas zeme. Šādu centru varētu izmantot gan karavīru, gan civilistu ārstēšanai. Nevis NATO spiegošanas izcilības centrs, bet NATO veselības izcilības centrs! Kas tas būtu par ieguvumu mūsu nelaimīgajai, slimajai sabiedrībai! Šādam centram viegli varētu atrast vietu, nevajadzētu izcirst hektāriem meža, kā tas ir izdarīts poligona vajadzībām Latgalē. Latvijā varētu atrast piemērotu gleznainu vietu ar veselīgu gaisu, kur iekārtot supermodernu hospitāli, un brīžos, kad nav karu un ievainoto, tur varētu ārstēt vietējos iedzīvotājus. Es šādu ideju jau sen piedāvāju, bet valdošie politiķi izliekas, ka nedzird.

Covid-19 epidēmija nav ne pēdējā, ne pirmā, un būs vēl. Būtu lieliski, ja mums pašiem būtu savas laboratorijas, kurās ārsti varētu pētīt un atrast tām zāles.

Kā tas tā varēja atgadīties, ka par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu jautājumu tagad ir kļuvis nodokļu jautājums, kam ar pilsētas saimniecību un pašvaldību nav tieša sakara? Vai Finanšu ministrijas plānā par nodokļu izmaiņām ir kāds smalks politisks aprēķins?

Tur var būt divi skaidrojumi. Pirmais skaidrojums redzams slavenajā fotogrāfijā, kur Krišjānis Kariņš saņem no Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dāvanā hokeja krekliņu un abi laimīgi un draudzīgi smaida. Varbūt ir vajadzība izvirzīt priekšplānā nodokļus, lai cilvēki mazāk ievēro muļķīgos gājienus ārlietās? Jo arī mūsu ministri par situāciju Baltkrievijā izsakās dīvaini. Pēc tam gan viedokli maina. Un pēc tam varbūt atkal mainīs. Pēc manām domām, nodokļi ir uzmanības novēršanas manevrs no ļoti daudzām problēmām - cilvēki sāk uztraukties par nodokļiem un aizmirst to, par ko sāpēja galva vakar. Ar nodokļu tēmu var visādi manipulēt, un cilvēks ar to var kādu laiku būt aizņemts, gudrojot, kas atkal, ko tas nozīmē man, cik tas būs un kā?

Ko ar nodokļiem vajadzētu darīt?

Ir jāzina, cik daudz vajag naudas, lai valsts aparāts varētu strādāt. Jāskatās, kāda ir ekonomika, lai to varētu pavilkt. Ir lietas, kuras nav vajadzīgas. Un varbūt nevajag censties vairāk iekasēt - varbūt valsts iegūtu vairāk, ja dotu vairāk brīvības ekonomiskai rosībai un neceltu nodokļus.

Alkatīgi un pat koruptīvi ierēdniecība veido visas reformu koncepcijas, sākot ar izglītību un beidzot ar pašvaldību reformu. Pret to zāles ir atklātība un atklāta saruna. Valdošajiem politiķiem ir divas iespējas - vai nu izstāstīt un paskaidrot cilvēkiem, kāds no reformām ir labums, vai nelikties ne zinis un neko nepaskaidrot. Bet tad taps aizvien vairāk redzams, ka valdība nedara un negrib darīt tautai neko labu. Kāpēc viņi domā, ka ir gudrāki par tautu? Šodien viņi ir virsotnē, bet rīt būs aiz borta.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais