Par valdības nodokļu politiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija).
Kā pašvaldībās un Valkas novadā vērtē Finanšu ministrijas iecerētās nodokļu izmaiņas un valdības koalīcijas partiju idejas nodokļu jomā?
Pašlaik ir otrais piedāvājums - pirmajā bija pašvaldībām mīnus 140 miljoni eiro, tagad ir mīnus 104. Ja pie tā paliks, lielākajai daļai pašvaldību radīsies milzīgas problēmas. Ir virkne lēmumu, kurus valdība un Saeima jau ir pieņēmusi vai tūlīt pieņems un kuri prasīs būtiski lielākus līdzekļus no pašvaldību budžetiem. Ir, piemēram, ideja par neapliekamā minimuma celšanu uz 500 eiro, kas idejiski, protams, ir atbalstāmi, taču ļoti daudzās pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas, atalgojums ir ļoti neliels - ir cilvēki ar augstākajām izglītībām, kas dara atbildīgu darbu amatos, bet saņem 500 - 600 eiro mēnesī. Lai, piemēram, tādiem darbiniekiem kā kultūras nama vadītājs alga būtu kaut nedaudz augstāka nekā mazkvalificētam sētniekam, pašvaldībām vajadzēs līdzekļus. Valkas gadījumā vajadzēs vismaz 400 tūkstošus eiro gadā.
Vēl būs lēmums, par kuru nezinām, kāds un cik lielā mērā, bet būs iztikas minimuma palielināšana - iespējams, dubultošana. Saeimas komisijā ir vēlme pacelt vēl vairāk. Bet tas nozīmē pašvaldību izdevumu palielināšanos. Tas var izraisīt arī situāciju, kurā daļa cilvēku, kuri pašlaik strādā, var parēķināt, ka nav vērts strādāt, jo apmēram tikpat daudz var dabūt pabalstos. Palielināsies to cilvēku skaits, kas vēlēsies pabalstus.
Vēl ir tāda lieta kā “pedagogu algu grafiks”. Tā arī ir skaista un cēla lieta, bet nozīmē, ka uz pašvaldību pleciem gulsies pirmskolas vecuma bērnu iestāžu pedagogu algu paaugstināšana.
Valsts samazināja savu daļu brīvpusdienu atbalstā, bet tieši tagad - kovida ekonomisko satricinājumu laikā - brīvpusdienas ir kļuvušas sevišķi būtiskas cilvēkiem. Arī par brīvpusdienām pašvaldībām šogad būs vairāk izdevumu nekā pagājušajā gadā. Turklāt Valkā ir specializētais bērnudārzs, kuram agrāk bija speciāla valsts dotācija, bet tagad tā ir noņemta.
To visu saliekot kopā, ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldību budžetiem šogad jābūt lielākiem, bet mums saka, ka šogad naudas būs par 5% mazāk…
Tā ir neiespējamā misija. Otrdien būs Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēde un spriedīsim, ko darīt. Neformāli runājot ar koalīcijas politiķiem, dzirdams, ka tā nostāja ir diezgan cieta. Viņi raugās uz Pierīgas pašvaldībām, kurās budžeti tiešām ir bagāti, bet uz pārējo Latviju to nevar attiecināt. Līdz ar to bažas ir lielas. Tas nav jautājums par pašvaldību administrāciju, var iznākt tā, ka nākamgad nevarēsim iedzīvotājiem iedot tādus pakalpojumus kā līdz šim - tas skars bērnudārzus, skolas, infrastruktūru. Pastāv bažas, ka iedzīvotājiem dzīve kļūs sliktāka. To nedrīkst pieļaut.
Arī jautājums par autoratlīdzībām skar pašvaldības. Pašvaldības slēdz diezgan daudz autoratlīdzību līgumu par dažādām lekcijām, kultūras pasākumiem, izstādēm. Ja piepildīsies tas, ka būs jāmaksā pilni nodokļi un sociālais nodoklis turklāt, ļoti daudz kas no tā, kas bija līdz šim, vairs nebūs iespējams. Jau tagad ir grūti pierunāt laba līmeņa lektorus braukt uz tālākām pašvaldībām no Rīgas, jo tajās nevar samaksāt tikpat, cik var galvaspilsētā. Par vēl mazāku samaksu viņi nebrauks. Arī laba līmeņa mūziķi nebrauks, jo koncerts tālā pašvaldībā viņiem aizņem visu dienu. Tas nav tā kā Rīgā, kur var aiziet uzspēlēt un par pāris stundām saņemt vairāk naudas. Tas ir vēl viens risks, kas mūs uztrauc.
Arī ar “mikronodokļa” likvidēšanas ieceri nav īsti labi. Mums ir diezgan daudz mikrouzņēmumu. Ir bažas, ka daļa no viņiem aizies atpakaļ uz “pelēko ekonomiku”. Varbūt frizieri aizvērs frizētavas un apkalpos klientus mājās. Valsts ieņēmumu dienestam tad būs jāizseko un jātvarsta šie cilvēki kā noziedznieki. Mikrouzņēmumiem laukos ienākumi ir mazi, un, ja būs jāmaksā fiksētā nodokļu summa, viņi vai nu blēdīsies, vai pārtrauks darbību un brauks projām. Var iznākt, ka tā ieguvuma, ko Finanšu ministrija ir ieplānojusi, nemaz nebūs.
Ar 500 eiro neapliekamo minimumu pagaidām nav skaidrības - tā kā cels, tā kā necels.
Izklausās jau ļoti labi. Bet daudz mērķtiecīgāk būtu izveidot sistēmu, kurā paredzēts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Minimuma pacelšana jau neko nepalīdz - ja ienākumi ir mazi, tas ieguvums ir niecīgs. Būtu jāņem vērā apgādājamo skaits, un tad starpība jākompensē kādā citādā veidā - ar pabalstiem un citiem mehānismiem.
Rīgas vidējā alga būtiski atšķiras no algas, ko saņem reģionos - par simtiem eiro. Un daudzviet reģionos 600 - 700 eiro alga skaitās vēl gluži laba. Jo pašvaldība tālāk no Rīgas, jo tai būs mazāki budžeta ieņēmumi. Tādēļ, ka tie 75% no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko saņems pašvaldības, būs proporcionāli mazāk nekā Rīgā. Līdz ar to pašvaldība vēl mazākā apmērā varēs izpildīt savas funkcijas. Tad jābūt daudz lielākam kompensēšanas mehānismam no valsts puses, kas ļautu pašvaldībām veikt savas funkcijas.
Valkas novadu administratīvi teritoriālā reforma neskar, bet citas pašvaldības tā skar. Kas mainīsies šajās pašvaldībās?
Mūs neskar, bet tajās pašvaldībās, kur reforma notiks, varbūt būs izdevumu samazinājums. Taču tas nenotiks tagad - ne šogad, ne nākamgad. Ja būs štatu samazināšana, visiem cilvēkiem būs jāmaksā kompensācijas. Tie arī ir prāvi izdevumi. Tātad nākamgad izdevumu būs vairāk nevis mazāk. Vismaz nākamgad no reformas nekāda ietaupījuma nebūs. Premjers Krišjānis Kariņš pauž, ka pašvaldībām izdevumus kompensēs ar lielāku Eiropas Savienības fondu pieejamību un lielākām aizņemšanās iespējām. Tā ir laba ziņa, taču nākamgad tieša ieguvuma pašvaldībām vēl nebūs. Jo katrs fonda projekts notiek vairāku gadu garumā. Pirmajā gadā ir tikai izdevumi. Savukārt, lai aizņemtos, vajag savu līdzfinansējumu. No projektiem valsts iegūst naudu ar PVN, bet pašvaldība savā budžetā neiegūst neko.
Šajās dienās valdībai jārisina problēma, kā reaģēt uz notikumiem Igaunijā, kur palielinājusies saslimstība ar kovidu. Jādomā, ka Valkas novadu tas var skart jo stipri.
Tas var skart visu pierobežu un tālāk. Tūkstošiem cilvēku var palikt bez iztikas līdzekļiem. Tā epidemioloģiskā situācija ir pasliktinājusies pie Narvas, nevis Igaunijas dienvidos pie Latvijas robežas. Līdz ar to vajadzētu saprātīgus lēmumus. Nedrīkst attiecināt pārvietošanās aizliegumus uz Valkas novada iedzīvotājiem. Jau ilgstoši un mērķtiecīgi esam sadarbojušies ar Igaunijas kolēģiem. Būtībā Valka un Valga ir viena teritorija ekonomiski un sadzīvē - igauņi strādā Valkā un latvieši strādā Valgā, iet iepirkties uz otru pilsētas pusi. Ieviest kādus pārvietošanās aizliegumus būs absurdi.
