Aldis Gobzems: Beidziet vienreiz to divkosību!

Ir sākusies pavisam jauna kustība, un es varu garantēt, ka nākamajā pasākumā būs jau 10 tūkstoši cilvēku © Romāns Kokšarovs/F64

Par aicinājumu “iziet ielās”, par pasākumu, kurā ieradās ne ta 200, ne ta 2000 cilvēki, par kovidu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

10. oktobrī bija pasākums, kurā, kā ziņo daudzi plašsaziņas līdzekļi, piedalījās apmēram 200 cilvēki…

Es domāju, ka šeit ir darbs portāla “Delfi” “faktčekeriem” jeb faktu pārbaudītājiem un “Re:Baltica” Ingai Spriņģei, lai noskaidrotu, vai netiek izplatītas viltus ziņas. Jo viņiem taču rūp, lai informatīvā telpa nebūtu ar tādām piesārņota. Tāpat sabiedriskajam medijam, kas tiek uzturēts par visu nodokļu maksātāju naudu, derētu pārbaudīt šīs viltus ziņas.

Tie cilvēki, kas bija pasākumā, tāpat tie, kas ir redzējuši fotogrāfijas, teic, ka bija vismaz desmit reizes vairāk.

Latvijas medijiem būtu jāturas uz tādiem vaļiem kā objektivitāte un neatkarība. Te man prātā nāk citāts no krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova: “Nelasiet padomju avīzes pirms ēšanas!” Tur sekoja iebilde: “Bet citu jau nav.” Un tad atbilde: “Tad nekādas nelasiet!”

Uz kā tad īsti balstās sabiedrisko mediju un “faktčekeru” darbs - diezin vai tā ir objektivitāte un neatkarība, ja jau “Delfu” “faktčekeriem” un Ingai Spriņģei nav iebildumu, ka tiek izplatītas viltus ziņas.



Varbūt viņi vēl nav pārbaudījuši?

Laikam jau ir grūti saskaitīt visas tās galvas, jo to bija daudz. Cilvēki nāca no visām pusēm. Bija ne tikai skatuvītes priekšpusē un arī sānos, arī aiz kokiem. Bija ļoti daudz cilvēku. Un tas ir situācijā, kad sabiedriskie mediji un liela daļa citu mediju par manu aicinājumu 10. oktobrī iziet ielās, neminēja ne vārda vai ziņoja paskopi. Domāju, ka sestdienas pasākums ir pietiekami liels sasniegums. Par to liecina arī manu politisko oponentu ņemšanās tviterī un citos sociālajos tīklos. Domāju, ka “Delfi” rādīja pasākumu tiešraidē ar mērķi parādīt, ka tas izgāžas, bet paldies “Delfiem”, jo viņi parādīja tieši pretējo.

Ir sākusies pavisam jauna kustība, un es varu garantēt, ka nākamajā pasākumā būs jau 10 tūkstoši cilvēku.



Kādēļ aicinājāt cilvēkus - kāds bija pasākuma saturs?

Ikviens zina, ko dara valdība. Pasākuma mērķis nebija kritizēt valdību. Pasākuma mērķis bija iedvesmot cilvēkus, ka visi kopā varam izdarīt labus darbus un padarīt Latviju labāku. Tas bija modināšanas pasākums, jo skaidrs, ka mums jāpierod iet ielās, ja gribam protestēt. Tā bija “iesildīšanās” - iedot pozitīvu enerģiju. Pasākums bija ļoti pozitīvā emocionālā gaisotnē - bija daudzas interesantas runas, es sasveicinājos ar ļoti daudziem cilvēkiem, spiedu viņiem roku, saņēmu dāvanas un simtiem novēlējumu.

Pie manis pienāca simtiem cilvēku bez maskām. Viens gan bija maskā, bet pienācis, viņš to noņēma. Arī apkampos, sabučojos ar cilvēkiem. Ja es mēneša laikā mirstu, tad skaidrs, ka kovids ir bīstams. Ja tomēr nemirstu, tad gribu uzsvērt Latvijas sabiedrībai, ka ar vīrusu cīnās un vīrusu uzvar nevis valdība un Kariņš ar Viņķeli, bet vīrusu uzvar laba imunitāte. Tāpēc es visus cilvēkus aicinu kustēties, sportot. Brauciet pie jūras, elpojiet svaigu gaisu, priecājieties un ticiet savai imunitātei, nevis valdībai! Lielāka soda cilvēka dzīvē nav kā palikt vienam vieninieka kamerā.



Statistika rāda, ka tagad kovids ir arī Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Es diemžēl nevaru pārbaudīt datus, bet sestdien man bija informācija, ka no 20 skolotājiem, kas saslimuši Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, 18 nav nekādu slimības pazīmju - ne klepus, ne sliktu sajūtu. Ja mēs pie katrām iesnām baidīsimies par savu dzīvību, tad kāda jēga vispār no dzīves? Bailes ir tāds mūsdienu trends - ja tu baidies, tad tu esi piederīgs - tu piederi kādai sociālai grupai. Es tomēr aicinu nebaidīties. Tāpat būs jāizslimo šis vīruss - tāpat kā visi pārējie vīrusi. Vīruss nekur nekad nepazudīs. Tas dabiski transformēsies tā, kā tam jānotiek. Diemžēl būs arī tie, kam būs jāmirst. Būs, kas saslims smagāk. Tā notiek. Neko nevar darīt. Bet dzīvajiem ir jādzīvo tālāk - jāpriecājas, jāmīl, jāmīlējas, jādzied un jādejo.



Jūsu 10. oktobra pasākumu asi kritizēja arī viens no infektologiem…

Paga, paga! Mediji rakstīja, ka pasākumu apmeklējuši tikai 200 cilvēki. Tas taču ir pat daudz mazāk nekā valdības atļautais pulcējošos cilvēku skaits. Tad jau nekas nav pārkāpts!

Es aicinu arī ārstus nebūt varas pakalpiņiem, bet godīgi sākt runāt par šīm lietām. Es saprotu, ka cilvēkiem ir bailes zaudēt savu darbu. Tomēr noliksim malā divkosību! Kur jūs, virusologi, bijāt tad, kad bija Tērbatas ielas pasākums, kuru organizēja valdošās partijas? Kur bijāt, kad bija 9. maija pasākums? Kur esat tad, kad vara taisa savus pasākumus?



Atkal ir attālinātas ārkārtas Saeimas sēdes. Kā vērtējat šo darbu attālinātā režīmā? Saeimas kārtības rullī šāds darba režīms nav aprakstīts.

Skaidrs, ka tas ir antikonstitucionāli, un es brīnos, ka Satversmes tiesa nekādi nav reaģējusi uz to. Skaidrs, ka nav nekāda pamata rīkot attālinātas sēdes. Vienīgais pamats, par kuru runā arī parlamenta kuluāros, ir tas, ka vajag steigšus pieņemt budžetu. Skaidrs, ja plenārsēdes notiktu normālā režīmā, valdošajiem būtu sāpīgi dzirdēt, ko par to saka opozīcija. Bet attālināti var izslēgt mikrofonus, attālināti var saīsināt uzstāšanās laiku, attālināti var internets neiet labi tajos brīžos, kad vajag. Tas nav saistīts ar to, ka tagad te visi slimos. Deputāti televīzijas kameru priekšā pozē maskās, bet, kad operatori ar kamerām aiziet, velk tās maksas nost. Arī tā ir liela divkosība.



Pēdējā plenārsēdē viens no jautājumiem bija par Alda Adamoviča (Jaunā Vienotība) izdošanu kriminālvajāšanai. Jūs viņu aizstāvējāt. Kāpēc?

Tur ir koks ar diviem galiem, un es, protams, nezinu visus lietas apstākļus. Bet manī ierunājās advokāts. Nav taču šaubu, ka deputāts Adamovičs ir no Preiļiem un bieži brauc turp un uz Rīgu. Ja tur ir tehniska kļūme par kaut kādiem diviem čekiem mazliet virs 60 eiro un par to ir kriminālvajāšana, tad tas izskatās ļoti dīvaini. Ja tur vēl būtu kaudzēm čeku, krāpšana ilga un apzināta, tad vēl varētu saprast. Bet kļūdīties var katrs. Kļūdīties ir cilvēcīgi. Manuprāt, ir nopietnākas lietas, ar kurām KNAB būtu jānodarbojas.



Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais