Gundars Jankovs: Valdība iznīcina mazo biznesu

© Rūta Kalmuka/F64

Par trešdien paredzēto protesta akciju pie Saeimas, par budžetu un nodokļu izmaiņām Neatkarīgās intervija ar juristu un ZZS politiķi Gundaru Jankovu.

Tik ļoti būtiski jautājumi kā nodokļu izmaiņas, kas skars ļoti lielu iedzīvotāju skaitu, plašsaziņas līdzekļos tiek maz atspoguļotas, arī valdība tās neizskaidro. Acīmredzot valdība klusē tādēļ, lai „nesašūmētu” tautu vēl vairāk. Taču nodokļu izmaiņas ir ļoti svarīgas - tāpēc opozīcijai un kādai sabiedriski aktīvai ļaužu daļai par to ir jārunā, jāinformē un jāprasa atbildes. Citādi iznāk, ka aiz kovida bailēm un inficēto skaita pieauguma šie jautājumi tiek notušēti - ja cilvēki dzird, ka vienā dienā ar Covid-19 saslimuši 250 cilvēki, tad sociālās iemaksas šķiet mazāka bēda - ja tā tīri skaitliski skatās.

Par jebkurām nodokļu izmaiņām vajadzētu sabiedrību informēt, iepazīstināt, paskaidrot, ko tās nozīmēs. Bieži vien neadekvāti lieli līdzekļi tiek tērēti dažādiem pētījumiem, tāpat kursiem, semināriem. Piemēram, par kovidu tas notiek. Taču nav dzirdēts, ka būtu nopietni pētīta un rēķināta nodokļu izmaiņu ietekme uz dažādām sabiedrības grupām - kā tās skars mazos uzņēmējus un autoratlīdzību saņēmējus? Esot tabula, kurā redzams, ka 30 tūkstoši cilvēku izbeigšot strādāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā un iešot strādāt algotā darbā. Bet vai tas algotais darbs ir? Vai ir darba vietas? Jo īpaši jau tagad, kad atkal kovids ietekmē ekonomiku. Vai ir parēķināts, cik cilvēku aizies ēnu ekonomikā?

Bet var jau būt, ka tieši tāds ir finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) mērķis un uzdevums - iznīcināt mazo biznesu? Un tas pats mērķis ir arī visai valdībai.

Reirs jau arī nav slēpis, ka vēlas izbeigt mikrouzņēmumu nodokļu režīmu. Valdība uzskata, ka mikrouzņēmumi bija aktuāli iepriekšējā ekonomiskajā krīzē, bet tagad vairs nav vajadzīgi.

Mikrouzņēmums ir ļoti labs veidojums. Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā. Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus - vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā. Taču UR reģistrē visus uzņēmumus, un VID arī nespēj vai nevēlas iedziļināties, ar ko tie nodarbojas, tāpēc negodprātīgi shēmotāji varēja sabojāt mikrouzņēmumu ideju.

Tur jau nevajadzēja nekādu lielo izdomu ‒ lai optimizētu nodokļus, virkne uzņēmumu savus darbiniekus pārtaisīja par mikrouzņēmējiem.

Bet UR nevajag reģistrēt šādus uzņēmumus! UR varētu paprasīt, ko tie darīs.

Bet, ja likumā nav paredzēts nereģistrēt, tad UR nevar nereģistrēt...

Tomēr nav tā, ka UR būtu pavisam bezspēcīgs. Ja vien tas gribētu... Piemēram, tepat kaimiņos Lietuvā nupat man pazīstama uzņēmēja ir uzsākusi biznesu, bet viņu ieņēmumu dienests nemaz tā uzreiz momentā nereģistrē kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju. Viņai saka: „Mazliet pastrādājiet! Paskatīsimies, kā jums sekmēsies. Un tad atnāciet vēlreiz pēc kāda pusgada!” Tas nozīmē, ka valsts iestāde vispirms papētīs, pārliecināsies, vai nav darīšana ar kādām blēdībām, un tikai tad ļaus līdz galam nokārtot juridiskās formalitātes.

Tur taču bija jāredz, jārīkojas, ja uzreiz vienlaikus desmiti un simti iet projām no darba un visi dibina mikrouzņēmumus.

Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā.

Ieviešot jaunos nodokļus, cerēto ieguvumu vietā budžetā var iznākt otrādi - vairāk cilvēku aizies pelēkajā biznesā un nodokļus maksās mazāk vai nemaksās nemaz.

Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu.

Trešdien daža politiska un daža sabiedriska organizācija rīkos protesta akcijas pie Saeimas nama Jēkaba ielā. Pēc Latvijas Zemnieku savienības iniciatīvas protesta akciju rīko arī Zaļo un zemnieku savienība. Pret ko protestēsiet?

Jā, 28. oktobrī aicinām uz piketu Jēkaba ielā pie Saeimas. Cik zinu, piketu ir pieteikusi arī Latvijas Pašvaldību savienība. Laikam protestēs arī radošo profesiju pārstāvji. Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs - neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām.

ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm - lielos uzņēmumus tās atbalsta, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, vispār netiek domāts.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais