Daudze: Atļauja vakcinētiem cilvēkiem apmeklēt publiskus pasākumus motivēs neizlēmušos vakcinēties

© Ģirts Ozoliņš/F64

Saruna ar Saeimas deputātu Gundaru Daudzi (Zaļo un zemnieku savienība)

Beidzot ir izlemts, ka no 1. jūnija pasaules hokeja čempionātā skatītāji varēs vērot spēles klātienē. Vai nav lieliski?

Tas ir absolūti novēloti. Ja Saeimas opozīcija ceturtdien, 21. maijā, kopā ar daļu pozīcijas nebūtu pieņēmusi lēmumu, kas uzdod Ministru kabinetam nekavējoties nokārtot jautājumu par skatītāju ielaišanu arēnās, līdzjutēji varētu sākt just līdzi klātienē pēc čempionāta beigām. Manā uztverē “nekavējoties” nozīmē, ka tūlīt - piektdien, vēlākais, otrdien, taču tika nolemts atlikt līdz nākamajai ceturtdienai, kad tas tika izskatīts. Izglītības un zinātnes ministrija jau bija izstrādājusi noteikumus - bija runa par vakcinētajiem un tiem, kuri ir izslimojuši, par to, ka visas biļetes būs personificētas, būs distance starp sēdvietām, nedrīkstēs staigāt apkārt utt. Taču premjers Krišjānis Kariņš (JV) neielika šo jautājumu valdības sēdes darba kārtībā, kas nozīmē, ka tā bija apzināta rīcība - ka premjers nevēlas šo jautājumu vispār kustināt. Vēl ir tā, ka nebūs uzticības papīra dokumentiem, viss notiks elektroniski, bet nav zināms, kas notiks, ja elektronika “uzkārsies”. Tas, kas notiek, nav nopietni. Katrā ziņā no premjera puses šī bija nevēlēšanās domāt, darīt.

Es zinu, ka ir citi politiķi, kas pauž, ka vakcinēto un izslimojušo skatītāju ielaišana arēnā ir segregācija un diskriminācija, taču es tam nepiekrītu. Vakcīnas tagad ir pieejamas. Ir cilvēki, kas ir vakcinējušies. Vakcīnas ir vienīgais, kas rada drošības sajūtu, ka nesaslimsi. Ja vakcinēts cilvēks tomēr inficējas ar kovidu, tad slimības gaita ir viegla, bez komplikācijām.

Esmu redzējis daudzus kovida slimniekus, kas elpošanas mazspējas dēļ nonāk reanimācijas nodaļā, viņiem plaušas vienkārši atmirst, arī salīdzinoši jauni cilvēki aiziet tajā saulē. Ārsti dara visu iespējamo, bet nekas nelīdz. Atšķirībā no citām pneimonijām kovida gadījumā tas nav tikai plaušu alveolu iekaisums, bet rodas arī trombi plaušu mikroasinsvados.

Iespēja apmeklēt hokeja spēles varētu būt ļoti laba motivācija tiem, kas svārstās vakcinēties vai nevakcinēties, varbūt vajag, varbūt nevajag. Vajag, lai cilvēki redz, ka tad, ja ir vakcinēti, ir vieglāka dzīve, mazāk ierobežojumu. Hokeja čempionātam vajadzētu būt pirmajam solim uz to.

Pandēmijas laikā cilvēki strādā mājās, nevar apmeklēt pasākumus, redzam, ka ir lielāka aizkaitināmība, lielāka depresija, izdegšanas sindroms, nogurums, ģimenes strīdi. Vakcinācija šo problēmu atrisinātu. Cilvēki ir sabiedriskas būtnes.

Nākamajam solim vajadzētu būt, lai dotu iespēju klātienē apmeklēt ārpus telpām notiekošas sacensības - futbolu, regbiju, motokrosu, vieglatlētikas sacensības.

Kad Saeima atsāks strādāt klātienē?

Kā var noprast, Ministru kabinets tūdaļ atsāks strādāt klātienē, taču arī parlamentam sen jau vajadzēja darīt tāpat. Parlamenta darbs attālināti ir daudz neefektīvāks nekā tad, kad strādāja klātienē. Tagad iespēja vakcinēties ir visiem. Varbūt Saeimas darbu var organizēt tā, ka strādājam īsākus laika posmus ar biežākiem pārtraukumiem, lai var izvēdināt telpas. Līdz šim Saeimā pēc pusotras stundas darba bija 30 minūšu pārtraukums. Saeimas darbu varētu organizēt tā, ka pēc 45 minūšu darba ir 15 minūšu pārtraukums. Summā darba laiks nemainītos, bet būtu efektīvāks un dzīvāks. Visu ko var darīt, ja grib. Taču nav jūtams, ka būtu vēlēšanās ko darīt.

Tās diskusijas, kas notiek, veroties datora ekrānā, neapšaubāmi ir daudz zemākas kvalitātes nekā klātienē. Turklāt ārkārtas situācija ir beigusies.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, nosēdināt Minskā lidmašīnu un aizturēt opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”), piedaloties arī ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV), ir nomainījis pilsētvidē Baltkrievijas oficiālo karogu ar vēsturisko un opozīcijas izmantoto karogu. Vai tas labi darīts?

Tā, kā izdarīja Baltkrievijas varas iestādes, darīt nedrīkst. Šis gadījums ar Atēnu-Viļņas lidmašīnas nosēdināšanu Minskā neatbilst gaisa telpas izmantošanas starptautiskajiem standartiem. Pat ja bija aizdomas par bumbu, tad tuvāk bija Viļņas lidosta. Pilotiem neko nevar pārmest, jo viņiem nebija iespējas nepakļauties baltkrievu norādījumiem.

Taču cits stāsts ir par karogiem. Katrai valstij ir simboli - karogs, himna, ģerbonis. Karogu nomaiņa Rīgā nav tālredzīgs solis - tas ir priekšvēlēšanu populisms.

Nevajag censties būt lielākiem katoļiem kā Romas pāvests! Lidmašīna lidoja uz Viļņu. Kāpēc tad Viļņā nerauj nost karogus?

Lidsabiedrība “Ryanair” pieder īriem, bet Īrija ir Eiropas Savienības valsts. Taču nav dzirdēts, ka tur rautu nost Baltkrievijas karogus. Karogu nomaiņa ir politiska kļūda, kuru var saprast, bet ne attaisnot. Īpaši jau tāpēc, ka pie karogu nomaiņas piedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kuram būtu jāatturas no nediplomātiskiem gājieniem. Tas neapšaubāmi negatīvi ietekmēs abu valstu attiecības - gan diplomātiskās, gan ekonomiskās.

* * * * * * * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais