Ķīnas vēstnieks Latvijā aicina atteikties no aukstā kara mentalitātes, ideoloģiskiem aizspriedumiem

© ĶTR vēstniecība Latvijā

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs.

1. jūlijā Ķīnas Komunistiskā partija atzīmēs dibināšanas 100. gadadienu. Šajā laikā Ķīnā un pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas. Ir mainījušies arī Ķīnas Komunistiskās partijas mērķi. Kādi ir būtiskākie Ķīnas galvenā politiskā spēka mērķi šajos 100 gados?

Ķīnas Komunistiskā partija ir pieredzējusi gandrīz 100 gadu garu vēsturi, un pēc dažām dienām tā svinēs 100. dzimšanas dienu. Pirms 100 gadiem Ķīna cieta no Rietumu lielvalstu iebrukumiem, feodālo valdnieku korupcijas un nekompetences, nemitīgiem civilajiem kariem, valsts nabadzības un vājuma, bet cilvēki cieta badu un salu. Jau pirmsākumos Ķīnas Komunistiskās partijas galvenais uzdevums un mērķis bija apvienot un organizēt ķīniešu tautu, pēc iespējas ātrāk izbeigt Ķīnas nožēlojamo situāciju un realizēt valsts neatkarību un cilvēku atbrīvošanos. Ar smagām pūlēm 28 gadus pēc Ķīnas Komunistiskās partijas dibināšanas šie mērķi tika sasniegti.

Pēc tam, kad Ķīnas Komunistiskā partija kļuva par galveno valdošo partiju, tā neatlaidīgi īsteno mērķi ievērot uz tautu vērstas pārvaldības koncepciju un vadīt Ķīnas iedzīvotājus labākas dzīves radīšanā. Pēc ilgas un sarežģītas izpētes Ķīnas Komunistiskā partija ir vadījusi Ķīnas tautu pa kvēlojošo sociālisma ar ķīniešu iezīmēm ceļu. Fakti ir pierādījuši, ka šis ceļš atbilst Ķīnas apstākļiem, ir pilnīgi pareizs un Ķīnas iedzīvotāji to atbalsta no visas sirds. Rezultātā Ķīna ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas. Īpaši pēdējos 40 gados Ķīna ir pieturējusies pie reformu un atvērtības ceļa, saglabājusi ilgtermiņa sociālo stabilitāti, noturējusi ekonomisko attīstību un pastāvīgi uzlabojusi iedzīvotāju dzīves apstākļus. Pagājušā gada beigās Ķīnas iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem grupā bija vairāk nekā 400 miljoni cilvēku. Saskaņā ar pašreizējiem standartiem visi lauku reģionu nabadzīgie iedzīvotāji ir izkļuvuši no nabadzības. Uzņemšanas līmenis obligātajā izglītībā ir tuvu 100%, urbanizācijas līmenis ir tuvu 64%, pamata medicīniskā apdrošināšana sedz vairāk nekā 1,3 miljardus cilvēku, bet pensijas apdrošināšana - gandrīz 1 miljardu cilvēku.

Šodien Ķīna atrodas jaunā vēsturiskā sākumpunktā. Tā drīz sasniegs pirmo simtgades mērķi - pabeigt visos aspektos mēreni pārtikušas sabiedrības veidošanu, un sāks virzīties uz otro simtgades mērķi - līdz šī gadsimta vidum izveidot mūsdienīgu sociālistisku valsti. Šis jaunais sākumpunkts ir visaptveroša reformu padziļināšana, jaunas inovāciju, koordinācijas, zaļas, atvērtas un kopīgas attīstības vīzijas ievērošana un neatlaidīga augstas kvalitātes un ilgtspējīgas attīstības veicināšana, lai ļautu Ķīnas tautai dzīvot vēl labāku dzīvi. Šis jaunais sākumpunkts arī nozīmē, ka Ķīna turpinās īstenot neatkarīgu un mierīgu ārpolitiku, iet mierīgas attīstības ceļu, atvērties plašāk ārpasaulei un apņemsies aizsargāt mieru pasaulē un kopējas attīstību veicināšanu. Šobrīd pasaulē notiek milzīgas gadsimtā nepieredzētas pārmaiņas. Starptautiskā vide kļūst arvien sarežģītāka, cilvēku sabiedrība saskaras ar vairāk riskiem un izaicinājumiem. Tikai ievērojot savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas attieksmes un abpusēji izdevīgas sadarbības principus, meklējot kopīgo, vienlaikus saglabājot atšķirības, atsakoties no aukstā kara mentalitātes un ideoloģiskiem aizspriedumiem un kopīgi strādājot, lai izveidotu kopienu ar kopīgu nākotni cilvēcei, valstis spēj efektīvi tikt galā ar dažādām grūtībām un izaicinājumiem un kopīgi veidot labāku pasauli.

Reaģējot uz jaunākajiem tautas skaitīšanas rezultātiem, Ķīna 2021. gada maijā sāka īstenot trīs bērnu politiku. Kāpēc šī politika tika ieviesta? Kāda ir tās nozīme?

Ķīnas vadība izvirzīja trīs bērnu politiku katram pārim (turpmāk “trīs bērnu politika”) un atbalsta pasākumus, pamatojoties uz Ķīnas demogrāfijas nacionālajiem apstākļiem. Novecošana ir vispārēja globālās demogrāfiskās attīstības tendence un arī Ķīnas pamatnosacījums ilgākā laika periodā nākotnē. Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem 60 gadus vecu un vecāku cilvēku īpatsvars Ķīnā ir sasniedzis 18,7%, kas, visticamāk, turpinās pieaugt. “Trīs bērnu politikas” īstenošana veicinās iedzīvotāju vecuma struktūras uzlabošanu un Ķīnas demogrāfijas ilgtermiņa līdzsvarotas attīstības veicināšanu. Turklāt, līdz ar nepārtrauktu Ķīnas urbanizācijas līmeņa uzlabošanos, industrializāciju un modernizāciju, augstākās izglītības popularizēšanu un sociālās drošības uzlabošanu, koncepts “mazāka un labāka dzimstība” ir kļuvis par sociālās auglības galveno tendenci. Tajā pašā laikā samazinās sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā, tiek atlikts laulībā stāšanās un ģimenes veidošanas vecums, kā arī mazinās cilvēku vēlme radīt pēcnācējus. “Trīs bērnu politikas” īstenošana palīdzēs atbrīvot tautas vēlmi radīt pēcnācējus un mazinās dzimstības samazināšanās tendenci.

Maija beigās Lietuva izstājās no “17+1” sadarbības formāta. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis aicināja to darīt arī citas Eiropas valstis. Landsberģis norādīja, ka “raugoties no Eiropas Savienības viedokļa, ir laiks no šķeltnieciskā 16+1 formāta pievērsties daudz vienojošākam un efektīvākam 27+1 formātam”. Kā Ķīna raugās uz šo Lietuvas lēmumu? Vai ir kādas pazīmes, ka arī citas valstis sekos Lietuvas piemēram?

Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbība ir starpreģionāls sadarbības mehānisms, kas izveidots pēc Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu kopīgas iniciatīvas. Tas iemieso visu pušu vēlmi pēc abpusējas sadarbības un kopīgas attīstības. Deviņu gadu laikā kopš tās sākuma Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbība ir devusi auglīgus rezultātus un taustāmus ieguvumus visu iesaistīto valstu iedzīvotājiem. Veicinot sadarbību, visas puses vienmēr ievēro brīvprātīgas apspriešanās, kopīga ieguldījuma, atvērtības un iekļautības principus. Mēs vienmēr esam uzskatījuši šo mehānismu par noderīgu un svarīgu Ķīnas un Eiropas attiecību papildinājumu, kā arī atzinīgi vērtējam tā sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Šī gada 9. februārī tiešsaistē Pekinā norisinājās Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu līderu samits. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins apmeklēja samitu un ierosināja virkni svarīgu pasākumu, lai veicinātu pragmatisku sadarbību, tostarp Ķīnas plānu nākamo piecu gadu laikā no Centrālās un Austrumeiropas valstīm importēt preces vairāk nekā 170 miljardu ASV dolāru vērtībā, nākamajos piecos gados divkāršot Ķīnas lauksaimniecības importu no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un palielināt divpusējo lauksaimniecības tirdzniecību par 50%. Šobrīd tiek nepārtraukti īstenoti šī samita sasniegumi. Turpmāk Ķīna ir gatava turpināt dalīties attīstības iespējās un sadarbības rezultātos ar visām pusēm, lai panāktu stabilu un ilgstošu Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības izaugsmi. Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības veicināšana kalpo visu iesaistīto pušu kopējām interesēm, un to neietekmēs atsevišķi notikumi.

Taivānas jautājums saskaras ar arvien lielāku skaitu izaicinājumu. Viens no nesenākajiem - 8. jūnijā, pēc tam, kad Japānas premjerministrs Jošihide Suga 7. jūnija parlamenta sanāksmē pieminēja Taivānu, Ķīna Japānai izteica oficiālu protestu un brīdinājumu. Pēdējā laikā Rietumi Taivānai ir parādījuši arvien lielāku politisko un militāro atbalstu. Vai Ķīna uzskata, ka tas apdraud Ķīnas drošību un teritoriālo integritāti?

Kā visiem zināms, ANO Ģenerālās asamblejas 26. sesijas 1971. gada oktobrī pieņemtajā rezolūcijā Nr.2758 atzīts, ka vienīgā likumīgā Ķīnas valdība, kas pārstāv visu Ķīnas tautu, ir Ķīnas Tautas Republikas valdība. Tas pilnībā iemieso ANO ievēroto vienas Ķīnas principu un ir kļuvis par starptautisko attiecību pamatnormu. Pasaulē ir tikai viena Ķīna, un Taivāna ir neatņemama Ķīnas teritorijas sastāvdaļa. Tā ir vispārēja starptautiskās sabiedrības vienprātība.

Vēlos uzsvērt, ka Taivānas jautājums attiecas uz Ķīnas galvenajām interesēm. Mēs iebilstam jebkāda veida oficiālai apmaiņai starp Taivānas reģionu un valstīm, kuras uztur diplomātiskas attiecības ar Ķīnu. Ķīna mudina attiecīgās valstis ievērot vienas Ķīnas principu, neveidot oficiālas attiecības vai oficiālu apmaiņu ar Taivānu, pareizi risināt ar Taivānu saistītos jautājumus, nesūtīt jebkādus nepareizus signālus "Taivānas neatkarības" spēkiem un veikt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu mierīgu attiecību abpus jūras šaurumam attīstību un uzturētu vispārējo situāciju divpusējās attiecībās ar Ķīnu.

Viens no soļiem, ko Ķīnas un ASV sarunās ASV varētu veikt, lai palielinātu spiedienu uz Ķīnu, ir tas, ka ASV un tās sabiedrotie var boikotēt 2022. gada Pekinas ziemas olimpiskās spēles. Ja tā tiešām notiks, tad 2022. gada ziemas olimpiskās spēles var kļūt par nenozīmīgu pasākumu. Kāda ir Ķīnas atbilde uz aicinājumiem boikotēt?

Sporta politizēšana ir pretrunā ar Olimpiskās hartas garu, kaitē starptautiskajam olimpiskajam mērķim un visu valstu sportistu interesēm, kā arī ir nepopulāra. Visa starptautiskā sabiedrība, tostarp daudzu valstu valdības, Olimpiskās komitejas un Starptautiskā olimpiskā komiteja skaidri iebilst pret šo kļūdaino rīcību. Attiecīgajām pusēm jāpārtrauc olimpisko spēļu izmantošana politiskām manipulācijām un nevajadzētu nostāties opozīcijā visu valstu sportistiem un ziemas olimpisko spēļu faniem. SOK augstu novērtēja raitos sagatavošanās darbus Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, atzīstot, ka “kaut arī Covid-19 radīja lielus izaicinājumus, Ķīnas sagatavošanās darbi sasnieguši visaugstākos standartus”. Mēs priecājamies redzēt, ka, gatavojoties Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, ziemas olimpisko spēļu organizatoriskajā komitejā ir pulcējušies vairāki izcili talanti no visas pasaules, lai parādītu Pekinai savu atbalstu un mīlestību pret ziemas olimpiskajām spēlēm. Viņu vidū eksperti no Latvijas ir atbildīgi par Pekinas ziemas olimpisko spēļu kamaniņu un bobsleja projekta sagatavošanas darbiem. Kopš pandēmijas uzliesmojuma Latvijas eksperti uzturas Pekinā un strādā plecu pie pleca ar Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizatoriskās komitejas darbiniekiem. Ķīna ir pārliecināta par sadarbību ar visām pusēm, ieskaitot Latviju, lai 2022. gada Pekinas ziemas olimpiskās spēles padarītu par īpašu un izcilu olimpisko notikumu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais