Aivars Lembergs: tiek darīts viss, lai es cietumā nomirtu

Aivars Lembergs neliek lielas cerības uz apelācijas instances tiesas spēju tikt vaļā no tieslietu ministra Jāņa Bordāna ietekmes © Ģirts Ozoliņš/F64

Šā gada 24. janvārī bija plānota pirmā apelācijas instances tiesas sēde t.s. Lemberga krimināllietā. Tiesneses slimības dēļ tā tika pārcelta uz 1. februāri. Pirms plānotās tiesas sēdes “Neatkarīgā” Aivaram Lembergam nosūtīja vairākus jautājumus, uz kuriem saņēmām atbildes.

Ko gaidāt no pirmās apelācijas instances tiesas sēdes un apelācijas procesa kopumā?

Neko labu negaidu tādēļ, ka tieslietu ministrs [Jānis] Bordāns pagājušā gada pavasarī pēc būtības nodiktēja tiesai, ko darīt. Intervijā portālam “bnn.lv” viņš paziņoja, ka saīsinātais tiesas spriedums ir pamatots. To viņš pateica vēl pirms varēja iepazīties ar pilno spriedumu, kas kļuva zināms tikai 22. jūnijā. Bordāns mēnesi pirms sprieduma publiskošanas jau zināja, ka tas ir pamatots. Tādējādi tas bija norādījums Rīgas apgabaltiesai, kā tai uzvesties arī apelācijas instancē. Tieslietu ministrs, tieslietu padomes loceklis pret jebkuru tiesnesi var ierosināt disciplinārlietu, var būtiski ietekmēt tiesneša karjeru. Skaidrs, ka ministra norādījumi rajona tiesai un apgabaltiesai pēc būtības ir jāpilda. Norādījums ir pilnīgi skaidrs. Var jau būt, ka man nav taisnība, jo tā sauktās digitālās TV lietā, kurā pašreizējais ģenerālprokurors, kad viņš vēl bija tiesnesis, pasludināja notiesājošu spriedumu, tikai tur nevienu neielika cietumā, un arī pirmā apelācijas tiesa apsūdzētos notiesāja uz daudziem gadiem, tomēr Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla un apelācijas instance citā sastāvā pilnībā visus attaisnoja. Tas nozīmē, ka visādi mēdz būt arī Rīgas apgabaltiesā.

Vai jums cerības nav zudušas, ka šis process var notikt objektīvi, neatkarīgi un tiks spriesta neietekmējama taisna tiesu?

Mēs jau ļoti labi visu saprotam. Pēc apsūdzības mani “smagie noziegumi” ir pastrādāti 1993.-95. gadā. Es esot izspiedis no eksprokurora Valentīna Kokaļa un no “Ventspils naftas” direktora [Jāņa Blažēviča] SIA “Puses” daļas - no katra piecu latu vērtībā. Turklāt šīs daļas viņiem nepiederēja un nedrīkstēja piederēt amatu dēļ, jo viņi [kā “Ventspils naftas” amatpersonas] slēdza līgumus ar šo SIA “Puses”. Tomēr tas netraucēja mani notiesāt uz trim gadiem. Tāpat es esot izspiedis no Aināra Gulbja akcijas un daļas, kuras viņam nepiederēja, bet piederēja kompānijai “SWH Rīga Zurich”, kura savukārt piederēja man. Tad iznāk - “SWH Rīga Zurich” piederēja Lembergam, un Lembergs no “SWH Rīga Zurich” izspieda tai piederošas akcijas un daļas. Citiem vārdiem sakot, Lembergs izspieda no Lemberga, bet nez kāpēc apsūdzībā pēkšņi parādās, ka cietis esot [Ainārs] Gulbis, kuram nekas nepiederēja. Piemēram, es esot atmazgājis noziedzīgā ceļā iegūtu mantu jau no 1995. gada, kaut gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas novēršanas likums stājās spēkā tikai 1998. gadā. Tātad attiecībā pret Lembergu šim likumam ir atpakaļejošs spēks un tas sāk darboties jau 1995. gadā. Tiesvedībā ir šādi un citi brīnumi, kuros klausoties šķiet, ka [tā nevar būt un] Lembergs vienkārši muld. Bet, diemžēl vai paldies Dievam, es nemuldu.

Pēdējie socioloģisko aptauju dati apliecina, ka jūsu reitings sabiedrībā joprojām ir ļoti augsts. Izrādās, pretēji jūsu politisko oponentu cerībām, jūsu reitingu neizdodas sagraut, pat izolējot jūs cietuma kamerā. Cik pamatots varētu būt pieņēmums, ka nesagrautais reitings raisīs dusmas oponentos un var notikt mēģinājumi ieslodzījuma apstākļos būtiski kaitēt jūsu veselībai?

Šobrīd Bordāna uzdevumā ļoti mērķtiecīgi Rīgas Centrālcietumā tiek darīts viss, lai es nomirtu. Kas to pierāda? Man ir smaga mugurkaula slimība. Man katru dienu nepieciešama ārstniecība - rehabilitācija, un vismaz divas reizes nedēļā tas jādara fizioterapeita līdzdalībā, bet 11 mēnešu laikā man šo ārstēšanās programmu liegts realizēt. Fizioterapeits, kuram jābūt vismaz divas reizes nedēļā, nav bijis pie manis ne reizi. Vēl martā rakstīju lūgumu, lai mani ved pie fizioterapeita. Šo pārvešanu un ārstēšanu es biju gatavs pats finansēt. Man tas tika atteikts. Līdz ar to mana mugura palikusi būtiski sliktāka. Bija magnētiskās rezonanses izmeklējums, un ir radiologa apraksts, ir ārstu neirologu konsilija slēdziens, ka veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies. Lielākā problēma ir nevis tas, ko rāda aparāts, bet nepanesamas sāpes mugurā, galvassāpes un slikta pašsajūta. Radušās arī grūtības rakstīt. Manas sūdzības par to, ka man jādzīvo pastāvīgās sāpēs un ciešanās, netiek ņemtas vērā. Arī šobrīd man nav absolūti nekādu iespēju ārstēties. Viņi priecājas, ka Lembergs sāpēs mokās. 5. septembrī man konstatēja bruku. 5. februārī paliks pieci mēneši, un šo piecu mēnešu laikā pat neesmu atrādīts ķirurgam, kuram vajadzētu veikt salīdzinoši vienkāršu operāciju. Protams, ja es atrastos ārpus cietuma, tad pāris dienu laikā tas jautājums tiktu atrisināts. Arī bruka man rada sāpes, īpaši, ja stāvu, sēžu vai staigāju. Vienīgi guļot nav problēmu. Bet nevaru es visu laiku gulēt. Pirms apcietināšanas pagājušā gada februārī man bija man nozīmēti kardioloģijas izmeklējumi. Nekas no tā nav izdarīts. Divus mēnešus lūdzu, lai man veic balstpoti pret kovidu. Man to neveica, līdz es saslimu ar kovidu. Cerēja, ka es nomiršu. Nomirt nenomiru, bet viena trešdaļa no plaušām ir bojāta. Sniegšu prasību pret valsti par nodarīto kaitējumu. Bet plaušas jau arī par naudu tā vienkārši nevar saremontēt vai nomainīt. Ar politiķi Lembergu, kurš ir opozīcijā parlamenta vairākumam un opozīcijā Kariņa valdībai un Bordānam, notiek mērķtiecīga izrēķināšanās. Bet Bordāns ir lielākais cietuma priekšnieks. Viņam kā ministram pakļauta Ieslodzījuma vietu pārvalde. Loģiski - visi skatās viņam mutē un pilda viņa dotos uzdevumus Lembergu nomušīt cietumā. Diemžēl tā tas ir. Visu Eiropas Savienību interesē tikai Aleksejs Navaļnijs, kurš bildēs cietumā pozē kopā ar sievu, kuram atšķirībā no manis cietumā ir dators un internets, bet es ar savu sievu pat videorežīmā no cietuma nevaru sazināties. Tāda ir mūsu valdošā superdemokrātija, salīdzinot ar Krieviju. Mēģināšu vērsties administratīvā tiesā un uzsākt administratīvo procesu, aizstāvēt savas tiesības Man grūti prognozēt, kā tiesa uz to raudzīsies. Arī administratīvā rajona un apgabaltiesa pakļautas Bordānam. Viņš nekautrējas izmantot savu administratīvo varu savās politiskajās interesēs.

Kāds ir jūsu viedoklis par gatavotajām izmaiņām Ostu likumā?

Divu gadu laikā Ventspils ostā divas reizes samazinājies kravu apgrozījums. Tas ir Bordāna un Linkaita kompānijas skaistais rezultāts. Kam no tā tagad labums? Droši vien viņi cerēja, ka ar šo kravu samazinājumu varēs Lembergu politiski sasist, bet kaitējums jau nodarīts Latvijai, ne jau Lembergam. Lemberga dzīvē no tā nekas nemainās. Tagad mēģina iesmērēt pašvaldībai 40% [no ostas kapitāldaļām], bet 60% paliek Linkaitam. Tad nu viņš visu lems, bet atbildēs par to kopā ar pašvaldību, it kā pašvaldība būtu idioti. Nu tik lieli idioti pašvaldība nav. Viņu mērķis - atņemt pašvaldībai īpašumus simtiem miljonu eiro vērtībā. Tad tos pārdot. Tāda pie mums ir demokrātija, un tāds pie mums ir tiesiskums.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.