Kirovs Lipmans: 2025. gadā “Grindeks” sasniegs pusmiljarda eiro lielu apgrozījumu

“Kopš 2003. gada, kad pārņēmu vadību AS “Grindeks”, uzņēmuma apgrozījums ir palielinājies no 14 miljoniem uz vairāk nekā 131 miljonu eiro 2021. gadā. šogad plānots sasniegt 300 miljonu robežu,” vēsta Kirovs Lipmans © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pagājušais gads Baltijā vadošajam farmācijas uzņēmumam “Grindeks” bija zīmīgs ar 75 gadu pastāvēšanas jubileju, kas sakrita ar uzņēmuma vēsturiski lielāko apgrozījumu un peļņu. 2021. gadā sasniegts vēsturiski lielākais apgrozījums – 231,1 miljons eiro.

Par “Grindeks” veiksmes stāstu intervija ar AS “Grindeks” padomes priekšsēdētāju un lielāko akcionāru Kirovu Lipmanu.

Kā atzīmējāt “Grindeks” jubileju? Kādi bija pagājušā gada svarīgākie notikumi uzņēmuma darbā?

Katru gadu “Grindeks” ar plašu pasākumu programmu atzīmē savu dzimšanas dienu. Līdz ar Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem 75 gadu jubilejas gadā mūsu kolektīvs nevarēja sanākt kopā un skaisti atzīmēt šos svētkus. Tomēr mēs atradām veidu, kā apsveikt savus darbiniekus - redzam, ka cilvēki ir priecīgi par saņemtajiem pateicības vārdiem un dāvanām. Piebildīšu, ka mēs suminām ne tikai pašreiz strādājošos labākos darbiniekus, bet arī tos, kuri ir devuši ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un tagad devušies pelnītā atpūtā.

Savu jubileju “Grindeks” atzīmēja visa 2021. gada garumā, organizējot un atbalstot konferences un dažādus projektus, kas veicināja sadarbību starp veselības aprūpes speciālistiem un zāļu ražotāju. 2021. gadā atbalstījām “Gada balvu medicīnā”, pasniedzot D. H. Grindeļa balva RSU Iekšķīgo slimību katedras vadītājam, profesoram Aivars Lejniekam, kā arī atbalstījām starptautisko kongresu “BALTANEST 2021”, Latvijas 2. Nacionālās rehabilitācijas kongresu un organizējot starptautisku “Grindeks” tiešsaistes konferenci ārstiem.

Veicinot interesi par ķīmiju un dabaszinātnēm vidusskolēnu vidū, uzņēmums aicināja skolēnus uz tiešsaistes erudīcijas spēli “Grindeks Prāta turnīrs”. Konkurss noritēja trīs kārtās, pulcējot vairāk nekā 140 komandu no visas Latvijas.

Tāpat 15 000 eksemplāru tirāžā izdevām grāmatu ģimenēm “Ziediņa piedzīvojumi, saulīti meklējot”, kas tika dāvināta 18 Latvijas veselības iestādēm. Grāmatas mērķis ir caur pasakām un spēlēm atvieglot ģimeņu ar bērniem uzturēšanos slimnīcu un citu veselības aprūpes iestāžu uzgaidāmajās telpās.

Ar ko skaidrojama uzņēmuma straujā izaugsme?

Godīgi sakot, ir pat grūti aptvert, cik lielu soli, kopš esmu tā vadībā, ir spēris “Grindeks”. Mazliet atkāpšos uzņēmuma attīstības vēsturē: šajā uzņēmumā ienācu 2003. gadā, kad “Grindeks” apgrozījums bija vien 14 miljoni eiro. Daudzus gadus aktīvi darbojos Latvijas Hokeja federācijā, un mans laiks un domas bija sadalītas starp hokeju un “Grindeku”. Ar šodienas acīm skatoties, aizņemtība ar hokeju varētu būt iemesls tam, ka līdz 2016. gadam, kad pārstāju vadīt Hokeja federāciju, “Grindeks” attīstība bija mērena, taču tad, kad ar pilnu atdevi pievērsos šim farmācijas uzņēmumam, sākās tā strauja augšupeja. “Grindeks” produkcija, kas pamatā ir tā sauktie ģenēriķi, nevis oriģinālmedikamenti, līdz manai ērai, ja var teikt, pamatā nonāca Krievijā un citās bijušās Padomju Savienības valstīs, bet 2020. gadā sākām mērķtiecīgi apgūt Eiropu un Āziju. Eksporta tirgi ir strauji paplašinājušies, un šobrīd mūsu koncerna produkcija nonāk jau 103 valstīs, tajā skaitā arī ASV, Eiropas Savienībā, Jaunzēlandē, Dienvidkorejā, Japānā, Apvienotajos Arābu Emirātos un citur. Es uzskatu, ka viens no panākumu stūrakmeņiem ir aktīvais darbs pie rūpnīcas sortimenta paplašināšanas - esam sev izvirzījuši mērķi, ka ik gadu tirgū tiks palaisti vismaz desmit jauni produkti. Strikti pieturoties pie šīs prioritātes, šodien ar “Grindeks” un “Kalceks” zīmoliem tiek ražots jau 70 nosaukumu medikamentu un pagājušajā gadā sasniedzām jau 231,1 miljona apgrozījumu.

Farmācijas industrijai pasaulē ir liela konkurence, kas nekļūst mazāka, tomēr “Grindeks” ir spējis palielināt eksporta valstu skaitu - tas jau pārsniedz 100. Kas ir “Grindeks” lielie trumpji, kas ļauj iekarot arvien jaunus eksporta tirgus?

“Grindeks” produktu klāstā ir mūsdienīgi medikamenti sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, onkoloģisko slimību un diabēta ārstēšanai, savukārt meitasuzņēmums “Kalceks” piedāvā medikamentus slimnīcu segmentam. Izstrādē šobrīd ir 64 jauni “Grindeks” un 42 jauni “Kalceks” medikamenti, kā arī 36 aktīvās farmaceitiskās vielas.

Mēs ļoti rūpīgi sekojam konkrēto zāļu pieprasījumam katrā reģionā, piemēram, vienā pasaules daļā vairāk nepieciešamas vienas zāles, citā reģionā aktualitāte ir cita. Spilgts piemērs ir Āfrika - tur ir izplatītas slimības, kas citviet nav sastopamas, bet zāles taču viņiem vajag. Tieši šāda segmentēta pieeja dod mums iespēju piedāvāt konkrētām valstīm tādas zāles, kas tur ir nepieciešamas visvairāk. Šī pieeja pilnībā ir attaisnojusies. Paskaidrošu, ka jaunu oriģinālmedikamentu ieviešana tirgū prasa vidēji sešus līdz astoņus gadus, savukārt ģenēriķu izstrāde un ieviešana tirgū norit trīs līdz četru gadu laikā. Vadošās ģenēriķu ražošanas kompānijas, un tagad arī “Grindeks”, seko līdzi oriģinālmedikamentu patentu aizsardzības laikam, lai brīdī, kad šo medikamentu vairs neaizsargā patents, nekavējoties uzsāktu to ražošanu. Tas nozīmē, ka trīs četrus gadus pirms oriģinālmedikamentu patenta aizsardzības gala termiņa mēs sākam strādāt pie šo zāļu ģenēriķa izstrādes. Neslēpšu, ka nereti valstu pārstāvji mūs uzrunā un piedāvā viņu vajadzībām ražot konkrētas zāles. Līdz ar to, ka man ir tuvi radi ASV, kuri strādā augstos valsts pārvaldes amatos, ir man zvanījuši un iniciējuši sarunas par konkrētu medikamentu ražošanu ASV sabiedrības vajadzībām. “Grindeks” vārds pasaulē ir plaši pazīstams, un mums vairs nav nepieciešamības milzu darbu ieguldīt atpazīstamības veidošanā.

Tapšanas stadijā ir “Grindeks” Inovāciju centrs - kāds būs tā darbības pamatmērķis?

Inovāciju centra galvenais uzdevums ir ražošanas jaudu palielināšana. Jau tagad izjūtam ražošanas kapacitātes trūkumu - pasūtījumu ir vairāk, nekā “Grindeks” spēj saražot. Arī mūsu stratēģiskajos mērķos ir ierakstīts, ka 2025. gadā “Grindeks” apgrozījums būs 500 miljoni eiro. Lai to sasniegtu, mums ir nepieciešamas lielākas ražošanas jaudas, modernas un mūsdienu sasniegumiem atbilstošas tehnoloģijas, inovatīvas laboratorijas un cita veida infrastruktūra. Esam iegādājušies zemes gabalu Asotes ielā, norit projekta izstrāde, būvniecības pirmā kārta tiks uzsākta jau 2023. gadā, bet pilnībā jaunais Inovāciju centrs tiks atklāts 2025. gadā. Ar energoefektīviem un automatizētiem risinājumiem tas būs lielākais farmaceitiskais inovāciju centrs Baltijas reģionā.

Vai Covid-19 pandēmija ietekmē uzņēmumā ražoto produktu pieprasījumu?

Līdz ar to, ka “Grindeks” lielākā daļa ražoto produktu ir recepšu medikamenti, turklāt koncerna uzņēmuma “Kalceks” pamatdarbība vērsta uz medikamentu ražošanu slimnīcu vajadzībām, pieaugušais stacionēto pacientu skaits slimnīcās kopumā palielināja pieprasījumu arī pēc mūsu koncernā ražotajiem medikamentiem. Piebildīšu, ka 2012. gadā “Kalceks” apgrozījums bija tikai 0,5 miljoni eiro, savukārt 2021. gadā tā produktu pārdošanas apjoms sasniedza jau 67 miljonus eiro. Šo izaugsmi saistām ar “Kalceks” darbības veida pārorientēšanu uz slimnīcām nepieciešamo zāļu ražošanu.

Cilvēkresursi ir un paliek uzņēmuma veiksmes formulas atslēga. Vai piekrītat šim apgalvojumam?

Parasti saka, ka uzņēmuma veiksmes pamatā ir kolektīvs, taču ļoti liela loma ir uzņēmuma vadītājam, kurš saskata stratēģiskos mērķus un ceļus, kā tos sasniegt. Nenoliedzami, mūsu uzņēmumā ir ļoti spēcīgi profesionāļi, kam esmu ļoti pateicīgs, taču arī manai spējai saskatīt kopsakarības, noformulēt vīzijas un daudzu gadu laikā uzkrātajai pasaules pieredzei ir ļoti liela nozīme. Savu komandu izvēlamies pēc ļoti augstiem kritērijiem, tostarp augstākajā līmenī aicinām darbā arī spēcīgus ķīmiķus un farmaceitus no citām valstīm - Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Vācijas.

Ļoti svarīgas ir ne tikai iegūtās akadēmiskās zināšanas, bet arī katra cilvēka attieksme pret dzīvi un darbu. Piemēram, es ne tikai esmu ieguvis augstāko izglītību ekonomikā un aizstāvējis zinātnisko disertāciju, bet strādājis fizisku darbu jau kopš 14 gadu vecuma. Strādājot par atslēdznieka palīgu rūpnīcā, iestājos tehnikumā, ko pabeidzu vakara nodaļā. Pēc tehnikuma iestājos Ekonomikas augstskolā Ļeņingradā (tagad Pēterburgā), kur aizstāvēju arī doktora disertāciju. Visu mācību laiku turpināju strādāt un esmu izgājis cauri visām pozīcijām - no meistara palīga, meistara un ceha priekšnieka līdz bāzes skaitļošanas centra priekšnieka amatam, kas bija tiešā ministra pakļautībā. Es domāju, ka tieši tas, ka jau kopš agras jaunības - 14 gadu vecuma - esmu bijis saistīts ar ražošanu, ir pamats veiksmīgajai “Grindeks” attīstībai.

Kādi ir iestrādātie sadarbības mehānismi ar koledžu un augstskolām, kas sagatavo potenciālos “Grindeks” darbiniekus?

Jau daudzus gadus “Grindeks” sadarbojas ar augstskolām, kā arī RTU Olaines tehnoloģiju koledžu. Jau studiju laikā pieņemam praksē jaunos speciālistus, nodrošinot viņiem prakses vietas ar augstu pievienoto vērtību - šeit mūsu pieredzējušo speciālistu vadībā viņi tiešām daudz iemācās. Daudz praktikantu jau studiju laikā apgalvo, ka savu darba karjeru saistīs ar “Grindeks”, jo šī ir darbavieta, kas paver iespēju nepārtraukti augt un attīstīties - šeit ir iespēja pievērsties arī zinātnei un pētniecībai, izstrādāt doktora darbus.

Mums ir ļoti svarīga jaunu speciālistu ienākšana uzņēmumā, turklāt līdz ar jaunā Inovācijas centra darbības uzsākšanu būs nepieciešamība būtiski palielināt arī strādājošo skaitu. Šobrīd koncernā kopumā - “Grindeks”, “Kalceks”, Slovākijas ražotnē “HBM Pharma”, Tallinas farmaceitiskajā rūpnīcā, kā arī dažādu valstu pārstāvniecībās ir nodarbināti 1506 cilvēki. No tiem Latvijā uzņēmumos “Grindeks” un “Kalceks” strādā 801 darbinieks. Plānojam, ka līdz 2025. gadam strādājošo skaits koncernā kopumā palielināsies vēl par aptuveni 500. Katrs koncernā strādājošais cilvēks man ir ļoti svarīgs - es gribu būt pārliecināts, ka viņam klājas labi un nav jādomā, kā samaksāt rēķinus vai nopirkt maizi. Rūpējoties par darbinieku labklājību, arī šogad palielinām algas un paplašinām lojalitātes programmu.

Kādas ir šā gada apņemšanās?

Man gan reizēm aizrāda, ka esmu pārāk optimistisks, bet es saku, ka šogad koncerna apgrozījumam ir jābūt 300 miljoni eiro. Iespējams, ka pieaugums būs nedaudz mazāks, taču tas viennozīmīgi atkal būs vēsturiski lielākais apgrozījums, un šādu tempu turēsim arī nākotnē. Kā jau teicu, 2025. gadā paredzēts sasniegt pusmiljardu lielu apgrozījumu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.