Gundars Kalve: Šeit nenotiek spēlītes, uz Ukrainu jābrauc stipriem vīriem

© Privāts arhīvs

Jēkabpils okupantu pieminekļa nogrāvējs Gundars Kalve ir aizbraucis uz Ukrainu, lai kopā ar valsts patriotiem pilnīgi reāli cīnītos pret reāliem okupantiem – krievu fašistiem, kuri iebrukuši brīvā un suverēnā valstī.

Viņš ir iekļāvies Ukrainas bruņotajos spēkos un patlaban atrodas netālu no Ļvovas. Šodien - īsa telefonsaruna ar Gundaru Kalvi.

Ierodoties pie Ļvovas kara komisariāta, Gundars Kalve tur ieraudzīja daudz brīvprātīgo. Tur bija gan jauni, gan ne tik jauni cilvēki, gan tādi, kuriem ir pieredze kaujās, gan tādi, kuriem tās nav nemaz.

Var teikt, ka Gundars bija pirmais ārzemnieks, kurš pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājuma pieteicās karot ārzemju leģiona rindās. Iespējams, neilgā laikā tiks izveidots latviešu leģions, jo zināms, ka vairāki latvieši jau ir ceļā uz UKrainu. Vēsture atkārtosies - leģionāri aizstāvēs valsti pret okupantu ordām.

Gundar, kā jums tur tagad iet?

Pagaidām viss ir mierīgi, cilvēki dzīvo savu ikdienas dzīvi. Bet kaujām esam gatavi, un skaidrs, ka tās te arī būs.

Vai vēl kādi latvieši ir kopā ar jums?

Pagaidām nav. Bet teikšu ļoti nopietni: ja vīri izlems braukt uz šejieni, tad lai brauc tie, kuriem ir pieredze reālās kaujās, lai brauc stipri džeki, ar kara rūdījumu. Varbūt izlemj braukt kāds Afganistānas veterāns. Varbūt tādi vīri, kuriem ir 55-56 gadi. Jo izskatās, ka te notiks kautiņš, un tas būs asiņains un nežēlīgs. Lai nebrauc zaļknābji, kuriem šķiet, ka tā būs piedzīvojumiem bagāta ekskursija. Lai brauc vīri, kuri būs gatavi līdz galam kapāties un būs gatavi arī mirt. Tas nebūs nekāds jociņš, ko redzam pa televizoru vai datorspēlītēs. Šeit viss ir ļoti nopietni.

Bet Latvijā ir noteikts, ka uz Ukrainu, lai piedalītos kaujās pret krievu fašistiem, nedrīkst braukt nedz Latvijas armijas, nedz Zemessardzes cilvēki.

Tas viss ir jānokārto atbildīgajām militārpersonām, lai paātrināti varētu novērst šos traucēkļus pieredzējušiem cilvēkiem doties uz kara zonu. Šeit cilvēki ir ļoti, ļoti vajadzīgi. Pēc divām nedēļām viss var būt par vēlu.

Gundar, lai Dievs jums ir blakus, lai drosme un taisnīgais niknums nepamet.

Paldies.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais