Raimonds Čudars: atļaušos salīdzināt Skultes termināli ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, kuras Latvija pirks par lielu naudu

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Līdz ar Krišjāņa Kariņa otro valdību izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija liks lietum līt Daugavas baseinā 365 dienas gadā un nosegs Latvijas elektroenerģijas patēriņu ar Daugavas HES kaskādē iegūto strāvu; liks saulei spīdēt un piesaistīt Latvijai tūristus; apklās Latvijas laukus ar sniegu sējumu aizsardzībai pret salu, bet neļaus apsnigt ceļiem un ietaupīs 100 miljonus eiro gadā, jo ceļi nebūs jātīra...

Bet ja nopietni, tad klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība”) ar saviem gan no citām ministrijām mantotajiem, gan paša izvēlētiem darbiniekiem centīsies, lai zaļo mākoņstumdītāju atlaišana nekļūtu par Latvijas nākamās valdības pirmo un sabiedrības visskaļāk apsveikto darbu.

Vai ar rezolūciju var uzlabot klimatu? - pārjautāja R. Čudars. - Jā, mēs saskaramies ar skepsi. Bet neticība klimata pārmaiņām sabiedrībā pēdējos gados ir būtiski mazinājusies. Klimata pārmaiņas notiek un atstāj negatīvu iespaidu. Protams, Latvija viena pati nav karotāja pret klimata pārmaiņām. Es runāju par globālu izaicinājumu. Mazinoties skepsei par klimata pārmaiņām, ir noslēgta starpvalstu vienošanos virkne. Latvija kopā ar Eiropas Savienību ir tikai daļa no šādas apņemšanās paudējiem. Ir noteikti mērķi, kas katrai no valstīm jāsasniedz.

Ja raugāmies tik šauri, tad praktiski jūs būsiet nevis klimata, bet CO2 emisiju samazināšanas ministrs.

Ne tikai CO2, bet visu siltumnīcefekta gāzu. Jā, šo gāzu emisija ir būtiskākais faktors tam, ka zemeslode sasilst. Tas ir zinātniski pierādīts. Tāpat taisnība, ka šo emisiju veido ne tikai enerģētika, kas nodota Klimata ministrijas pārziņā. Taču tikpat lielas daļas no kopējās emisijas dod transports un zemes izmantošana, ieskaitot lauksaimniecību, tālāk rūpniecība, sadzīve, atkritumu apsaimniekošana. Jūsu jautājums īstenībā ir par vienas ministrijas spēju virzīt klimata politiku kopumā. To nu gan es pilnībā apzinos, ka klimata mērķi ir saistīti ar to nozaru pārvaldību, par kurām atbild citas ministrijas.

Vai jums ir izsniegti dēļi un naglas, ar ko aizsist transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un visus citus uzņēmumus, lai tie nelaiž gaisā sliktas gāzes?

Nē, nav nepieciešams ne slēgt, ne apturēt, lai gan klimatu pārmaiņu novēršana tiešām ietekmēs mūsu dzīvi un darbu.

“Neatkarīgā” pastāv tāpēc, ka savlaicīgi pārtrauca iznākt uz papīra un tā ļoti būtiski samazināja savu CO2 emisiju.

Tas ir labs piemērs pārvērtībām, kādas notikušas, notiek un turpmāk notiks aizvien vairāk. Jau šodien atsevišķas finanšu iestādes veido savu kredītportfeli, balstoties uz to, vai kreditējamais darbības veids atzīstams par “zaļu". Ir uzņēmumi, kuri plāno savu darbību “zaļās” ideoloģijas kontekstā. Mūsu uzdevums ir izvēlēties metodes, ar kādām “zaļināt” ekonomiku. Esošie apstākļi spiež mūs to darīt.

Spiež rakstīt pareizās atskaites, lai saņemtu ES finansējumu. Atsakāmies no ražošanas un ceram, ka ar ES piešķirto naudu varēsim nopirkt preces no valstīm, kur nekāda “zaļuma” nav.

ES un tajā ietilpstošā Latvija ir līdere klimata pārmaiņu novēršanā. Tāpēc pavisam dabisks ir jautājums, ko dara pārējā pasaule.

Un ko mēs paši darām jeb nedarām. Patīkami nedarīt neko nebūt ne slinkuma, bet “zaļuma” dēļ.

Jā, prasīt kaut ko no savējiem un neprasīt no citiem nav pareizi. Šī lieta ir labojama. ES deklarējusi, ka attiecinās uz precēm un pakalpojumiem, kas nav radīti ES, tos pašus noteikumus, kādi jāievēro ES. Tas zināmā mērā ir arī tirgus aizsardzības mehānisms no produktiem, kuri neiztur mūsu kopējo “zaļā kursa” kritēriju.

Es šeit sēžu jums pretī kreklā no - neatceros - Pakistānas vai Bangladešas.

Nākotnē ir divi varianti. Vai nu Pakistānas produkts tiek radīts rūpnieciskā procesā, kas tāds pats, kā ES, vai arī tas tiks ražots vislabākajā gadījumā Latvijā, bet vairumā gadījumu kaut kur ES.

Caurmēra maksātspēja arī visā ES ir pielāgota nosaukto valstu produkcijas, nevis “zaļā kursa” cenām.

Ir apņemšanās nepieļaut globālo sasilšanu vairāk par 1,5 grādiem un apņemšanās pielāgoties pārmaiņām, kādas prasa globālās sasilšanas nepieļaušana. Gan vienā, gan otrā gadījumā ir jārēķinās ar papildu izmaksām un transformācijām mūsu dzīvesveidā.

Eiro drukājam un ar eiro maksājam, bet ko darīsim tad, ja Pakistāna sāks tirgot kreklus uz svara - kilograms kreklu pret kilogramu eiro? Nesauksim tagadējo inflāciju par milzīgu, bet atzīsim tomēr par brīdinošu.

Jā, tas ir ļoti labs jautājums, pat ja tagadējais energoresursu cenu lēciens vismaz Latvijas gadījumā nav tieši saistīts ar "zaļo kursu". Kara izraisītais cenu lēciens tiešam ir atstājis ļoti negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību un sabiedrību. Tāpēc uz laiku tiek izmantoti atbalsta mehānismi. Latvijā nekad nav bijusi tāda atbalsta pakete 800 miljonu eiro apmērā, ar kādu mēs pārlaidīsim šo ziemu. Pilnīgi piekrītu, ka mēs nedrīkstam tā dzīvot neierobežotu laiku uz priekšu - nedrīkstam dotēt ne patērētājus, ne ražotājus.

Labi, pāriesim no klimata uz enerģētiku.

Elektroenerģijas cenu pazemināšanai mums ir jāizmanto jaudu pieaudzēšanas iespēja. Tā balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, uz vēju. Mums ir arī Daugavas HES kaskāde, ir Rīgas TEC-2 kā bāzes jaudas nodrošinātājs. Tomēr ar visu to enerģijas ražošana caurmērā nenosedz patēriņu, ja neskaitām dažus gadus ar nenormālu nokrišņu daudzumu. Tāpēc pagaidām nav iespējams Latvijas elektroenerģijas tirgu norobežot, lai gan arī tādus ieteikumus esmu vairākkārt dzirdējis. Mūsu elektroenerģijas tirgus bija norobežots tajā laikā, kad sāka strādāt Ķeguma HES. Pēc tam elektroenerģijas patēriņa pieaugums tika nodrošināts ar vienotu elektrotīklu Padomju Savienībā. Kamēr toreiz sasniegtais patēriņa līmenis saglabājas, Latvijai jāpaliek elektrotīklu nozīmē saslēgtai ja ne ar Ziemeļeiropas vai Centrāleiropas, tad vismaz ar Baltijas valstīm. Enerģētikai ir jānodrošina elektrības pieejamība, balansēšana un - galvenais - konkurētspējīgas, paredzamas, stabilas cenas. Vēja parku attīstīšana ir izšķirošais pasākums, lai mēs izvairītos no enerģijas nabadzības un turpmākas nestabilitātes enerģijas tirgos.

Cilvēku uztverē un valodā vējš ir nostiprināts kā nepatstāvības simbols.

Tādam simbolam ir pamatota izcelsme. Varu tikai izteikt savu cieņu enerģētiķiem, kuri situāciju saprot un pārvalda. Viņu grafiki parāda, cik lielas svārstības ir enerģijas iegūšanai no vēja un no saules. Protams, ka pamatslodzes nodrošināšanai Latvijā un lielā mērā visā Baltijā kalpo Rīgas TEC-2. Ar to būs jārēķinās vēl ilgu laiku uz priekšu. Gāzes TEC aizstājēja definēšana un izbūve prasīs desmitgades.

Prasīs Latvijas atomelektrostaciju?

Tā ir joma, kurā tieši patlaban sakustējusies vēl nenosakāma attīstība tehnoloģijās. Nupat bija izrāviens - citu apšaubīts izrāviens - kodolsintēzes vadīšanā. Līdzīgi var teikt par modulāro, t.i., mazo AES tehniskajiem risinājumiem. Pagaidīsim, kamēr kāds šādas AES uzbūvē un kamēr tās parāda sevi reālajā ekspluatācijā. Tas pats attiecas uz ūdeņraža izmantošanu. Man bija iespēja tikties ar vācu enerģētiķiem, kuriem ūdeņradis var kļūt par vienīgo reālo aizstājēju dabasgāzei industriālo procesu uzturēšanā. Mēs esam ne līdz galam skaidrā situācijā par nākotnes tehnoloģiju iespējām, bet tehnoloģiskais izrāviens notiek.

Jūsu norādes uz dabasgāzes lomu noved pie jautājuma par sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināli Latvijā un konkrēti Skultē.

Tas ir tapšanas gaitā un ar Saeimas dotu uzdevumu valdībai nodrošināt tā stāšanos ekspluatācijā līdz 2024. gada septembrim.

Ar uzdevumu, ko devis Saeimas pārvēlēšanā jau izbrāķēts deputātu kopums.

Šobrīd laiks ir silts un prognozes par dabasgāzes cenām Nīderlandes biržā optimistiskas, bet tās nav garantijas gāzes pieejamībai neierobežotu laiku uz priekšu. Tomēr atgādināšu, kā mēs nonācām līdz tagadējai dzīvei. Bija vajadzīga vienošanās starp Latvijas un Lietuvas valdību vadītājiem, ka Latvijai vispār tiek dotas tiesības saņemt dabasgāzi caur Klaipēdas termināli. Ja nebūtu tādas vienošanās par 6 teravatstundu saņemšanu 10 gadu garumā, tad problēmas mums būtu milzīgas.

Vienoties izrādījās lētāk nekā būvēt!

Saeima vadījās galvenokārt no drošības aspekta. Atļaušos salīdzināt Skultes termināli ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, kuras Latvija tagad pirks par lielu naudu. Mums ir jābūt spēcīgiem tieši tāpēc, lai šīs raķetes nekad nenāktos izmantot. Līdzīgi ir ar termināli. Ja Latvijai būs savs terminālis, mēs varēsim slēgt izdevīgus līgumus arī par citu termināļu izmantošanu.

Nupat bija ziņa par jauna termināļa nodošanu ekspluatācijā Somijā, kur regazifikācijas kuģa nomas maksa ir 126 tūkstoši eiro dienā. Skultē regazifikāciju laikam plāno savādāk, bet priekšstatu par iekārtu izmaksām šis skaitlis dod. Turklāt tā ir maksa par kuģa dīkstāvi. Par gāzi, kas ies caur šo kuģi, patērētājiem būs vēl jāpiemaksā.

Mūsu - Klimata un enerģētikas ministrijas - uzdevums ir izanalizēt situāciju un jau februārī sniegt redzējumu par turpmākajiem soļiem Skultes termināļa attīstībā.

Par soļiem likuma pildīšanā vai grozīšanā?

Tā būs analīze par piegāžu ceļu diversifikāciju. Šis nav gadījums, kad var balstīties uz sirdi vai uz emocijām.

Tagadējās valdības deklarācija sola balstīties uz jau uzcelta termināļa pētīšanu*.

Nē, pa priekšu izvērtēsim un tad celsim.

Vai lēmumam par termināli jābūt vienprātīgam, vai pietiek ar visas valdības ministru balsu vairākumu, vai pietiks ar jums, ekonomikas ministri Indriksones kundzi un premjeru, jeb diviem no trijiem koalīcijas partneriem?

Vēlreiz: lēmums var tikt pieņemts vienīgi atklātā, transparentā veidā, analizējot iespējas un noteikumus. Tāpēc pāragri teikt par lēmuma saturu, bet jebkurā gadījumā tas ir prioritārs valdības pienākums pieņemt lēmumu par Skultes termināli. Uzsveru, ka tas ir likumdevēja dots uzdevums.

Ar vai bez Skultes termināļa Latvija turēsies pie dabasgāzes tāpat kā Vācija, kur puse valsts jau noklāta ar saules paneļiem un vēja parkiem, bet visa šī energosaimniecība darbojas tik ilgi, kamēr to darbina reāla enerģija no fosilajiem avotiem.

Sākotnējie brīdinājumi, ka no fosilajiem energoresursiem nāksies atteikties, balstījās uz to, ka šie resursi nav bezgalīgi. Tagad jau ir kļuvis skaidrs, ka no šiem resursiem būs jāatsakās daudz ātrāk globālās sasilšanas dēļ. Tas nozīmē izmaiņas sabiedrībā, kas salīdzināmas ar rūpniecisko apvērsumu, kādam pirmā cauri gāja Anglija 18. un 19. gadsimtā. Tagad mēs visi baudām šī apvērsuma augļus, taču vairākumam no tā dalībniekiem nekāda labuma nebija. Viņu dzīve pasliktinājās. No tā laika ir palikušas liecības par objektīviem rādītājiem, ka šiem cilvēkiem pārtikas kļuva mazāk, pārtika kļuva sliktāka, dzīves ilgums samazinājās. Bet nekas no tā neapturēja rūpniecisko apvērsumu.

Jo Anglija pārvērtās par koloniālu impēriju un aizbāza saviem iedzīvotājiem mutes ar banāniem arī šo vārdu tiešajā nozīmē: enerģiskākajiem deva vietas koloniju pārvaldē, mierīgajiem - tikai koloniālpreces. Uz kā rēķina atkārtosim līdzīgu manevru tagad?

Uz apziņas, ka tagadējā veidā pasaule pastāvēt nevar. Cilvēcei jāizvēlas starp iešanu bojā un pārveidošanos. Ja esam līdz šim laikam nodzīvojuši, tad tas nozīmē, ka līdzīgās situācijās cilvēki ir bijuši spējīgi uz pārmaiņām.

____

*Valdības deklarācijas 97. punkts: “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem...”

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.