Būs vai nebūs ģimenes lietu tiesa, vai Latvijā nav pārāk liels tiesnešu skaits, cik tiesiska ir a/s “Latvijas gāze” īpašnieku maiņa, valsts dažādās attieksmes pret sankcijām pakļautām personām, ko darīt ar ieilgušajām krimināllietām un kāda būs Latvijas cietumu nākotne – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).
Diskusijās par vardarbības mazināšanu izskanēja priekšlikums veidot īpašo ģimenes lietu tiesu. Atbalstāt šādu ideju?
Tiesnešu specializācija ģimenes strīdos noteikti ir nepieciešama. Ģimenes lietas aizņem lielu daļu no civilprocesuāliem strīdiem, īpaši jautājumos par saskarsmi ar bērniem pēc laulības šķiršanas, kā arī uzturlīdzekļu nodrošināšanas lietas. Šīs lietas būtiski atšķiras no, piemēram, maksātnespējas lietām, no lietām par mantojuma tiesībām. Tiesnešu specializācija noteikti ir svarīga.
Mūsu valstij ir izaicinājums - neesam blīvi apdzīvota teritorija, taču ir vajadzība nodrošināt, lai ģimenes tiesa būtu iespējami tuvu cilvēku dzīvesvietām. Ģimenes lietu tiesu nevar izvietot līdzīgi kā ekonomisko lietu tiesu, kura ir viena visā Latvijā un Rīgā. Lai ģimenes lietu tiesas būtu pieejamas visos tiesu namos, būtu jāaudzē tiesnešu korpusa sastāvs. To mēs nevaram atļauties. Gluži otrādi - mēs raugāmies, kā samērot tiesnešu skaitu ar iedzīvotāju skaitu. Līdzīgi kā tas ir citās valstīs. Mums jāvērtē, kā tiesneši varētu specializēties, neveidojot jaunas tiesas. Katrā sabiedrības attīstības posmā ir jauni izaicinājumi. Piemēram, vēl nesen pēc laulības šķiršanas tiesā bērns parasti ar tiesas lēmumu palika pie bērna mammas. Šobrīd tiek vērtēts, kas atbilst bērna interesēm. Bieži vien strīds starp bērna tēvu un māti ir ļoti sarežģīts. Ir svarīgi raudzīties, lai šajā strīdā bērns netiktu izmantots kā ierocis vienam vecākam pret otru. Tiesnesim ir jābūt ļoti zinošam ne tikai tiesību jautājumos, bet arī jāpārzina tematika par bērna attīstību, psiholoģiju. Svarīgi, lai tiesnesis, kurš pieņem lēmumu, lemtu bērnam par labu. Vecāki savas attiecības var kārtot visa mūža garumā un dalīt mantu, bet sadalīt bērnu - šādas tendences nav pieļaujamas. Mums ir jāatrod veids, kā bērnu no tā pasargāt. Tādēļ mēs veidojam tieslietu akadēmiju. Šobrīd katram, kurš kļūst par tiesnesi, ir dažādi kursi, bet nav vienotas mācību programmas. Līdz ar šo tieslietu akadēmiju tiks izveidota apmācību sistēma. Akadēmijā tiks apmācīti tiesneša amata kandidāti, esošie tiesneši, tiesnešu palīgi, arī prokurori un tie izmeklēšanas iestāžu darbinieki, kuri ir iesaistīti tiesas procesos. Runājot par ģimenes lietām, to virzīšanā ir svarīgas ne tikai tieslietu zināšanas, bet arī zināšanas psiholoģijā. Nākamais jautājums ir par bāriņtiesām. Tās ir pašvaldību iestādes. Bāriņtiesām ir ļoti daudzas un dažādas kompetences. Mana iniciatīva Saeimā ir sašaurināt bāriņtiesu kompetenci, galvenokārt uz bērnu interešu aizstāvību. Šobrīd bāriņtiesā var pat apliecināt dažādus pirkuma līgumus lētāk nekā pie notāra un tajā pašā laikā trūkst darbinieku, kuri varētu strādāt ar bērniem. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Labklājības ministriju, gan ar iepriekšējo ministru, gan arī ar tagadējo Auguļa kungu.
Pirms vairākiem mēnešiem iepriekšējā intervijā “Neatkarīgajai” pieminējām to, ka Latvija ir līdere Baltijas valstīs tiesnešu un prokuroru skaitā ziņā uz 1000 iedzīvotājiem. Pirms šīs intervijas atvēru Tiesu administrācijas mājaslapu un saskaitīju, cik mums šobrīd ir tiesnešu - 527 tiesneši. Vai nav par daudz uz 1,8 miljoniem iedzīvotāju? Sanāk tā - ja tu, tautieti, neesi izmantojis tiesas pakalpojumus, tu neesi pildījis savu pilsoņa pienākumu, neesi maksājis tiesas nodevas un nodarbinājis tiesnešus?
Atgriezīšos pie tā, ka ir izaicinājums nodrošināt pieejamību tiesai iedzīvotāju blīvumam, kāds mums šodien ir. Katra cilvēka pamattiesība ir, lai tiesa būtu pieejama. Svarīgi, lai tiesas būtu pieejamas visā Latvijas teritorijā un lai tiesnešiem civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās būtu vienlīdzīgā noslodze. Augstākā tiesa ir viena. Apgabaltiesas ir sešas. Skaitlis, kuru jūs nosaucāt, ir apstiprinātais tiesnešu skaits. Tas pēdējos gadu desmitos būtiski nav mainīts. Esam vienojušies Tieslietu padomē, ka vakantās tiesnešu vietas vienmēr netiek aizpildītas. Šobrīd tiesnešu rindās notiek paaudžu maiņa. Tiesneši amatā tiek apstiprināti uz mūžu. Mēs nevaram no amata atbrīvot tiesnesi tikai tāpēc, ka mums vajag mazāku skaitu. Tādēļ Tieslietu padome veica pētījumu par lietu sarežģītību. Lietu skaits bieži vien neko nenozīmē. Jānotiek lietu svēršanai. Viena krimināllieta ar daudziem sējumiem mēdz būt mazāk sarežģīta par vienu ģimenes strīdu, kurā ir tikai viens sējums, bet šajā sējumā, šajā lietā ir ļoti jāiedziļinās, jo šis viens sējums ir saistīts ar bērna nākotni.
Tiesu administrācija jau ir izstrādājusi lietu svēršanas kritērijus. To var samērot ar tiesneša darba stundām, proti, cik daudz sarežģītās lietās var izskatīt. Tādējādi mēs varam nonākt pie cipara, cik mums tiesnešus patiesībā vajag. Katru mēnesi kāds no tiesnešiem Latvijā sasniedz pensionēšanās vecumu. Tiesnešu skaitu valstī nosaka Saeima. Noteikti tiesnešu skaitam būs jābūt mazākam.
Runājot par iedzīvotāju blīvumu un tiesu pieejamību - kas traucē, piemēram, Valmieras tiesnešiem doties izbraukuma sesijā uz Valku?
Jau šobrīd nav nepieciešams pat izbraukt. Ir iespējams tiesas sēdes organizēt attālināti, un tas ļoti bieži tiek izmantots. Bet ir lietas, kurās attālināti nevar izskatīt. Mums ir jāatrod zelta vidusceļš. Mēs pie tā strādājam. Otra lieta, pie kuras arī strādājam - mums tiesām jānodrošina lielāks palīgpersonāla skaits. Ne jau visos jautājumos vajadzīgs tiesnesis. Lai sagatavotu izskatīšanai lietu, pietiek ar augsti kvalificētu palīgu. Tiesnesis ir tas, kurš pieņem lēmumu, bet argumentācijas gatavošanā ļoti daudz var palīdzēt tiesneša palīgs. Strādājam arī pie tā, lai tiesnešu palīgiem būtu konkurētspējīgs atalgojums, lai nav tā, ka par tiesneša palīgu strādā studenti. Tiesnešu palīgu mainība Rīgā ir ļoti liela.
Kādai jūsu izpratnē būtu jābūt tiesnešu palīga un tiesas sekretāra algai?
Es atbildu par saviem vārdiem...
Tādēļ jau es arī jums prasu!
Es nepateikšu ciparu, jo to šobrīd nevaru nodrošināt. Zinu, ka labs jurists privātā praksē nopelna daudz, daudz vairāk. Tiesnešu atalgojuma jautājums valstī gan ir sakārtots.
Kad sākāt strādāt par ministri iepriekšējā valdībā un tagad - ierēdņu skaits jūsu vadītajā ministrijā ir pieaudzis?
Ierēdņu skaits noteikti nav pieaudzis. Tieslietu ministrija saskaras ar tieši tādiem pašiem izaicinājumiem kā pārējās ministrijas. Ir vakances, kuras vēlamies aizpildīt, jo darba apjoms mums nesamazinās. Tā kā Tieslietu ministrijas ierēdņa profils ir augstas klases jurists, mēs ļoti konkurējam ar citiem darba devējiem. Tieslietu ministrijas darba algas nav pievilcīgas darba tirgū. Esam pateicīgi visiem mūsu lojālajiem cilvēkiem, kuri strādā mūsu ministrijā.
Zinot to, ka Tieslietu ministrija tiešā veidā neatbild par sankciju ievērošanas uzraudzību, taču ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijas pārraudzībā ir Satversmes aizsardzības birojs, cik tiesiska no sankciju ievērošanas viedokļa izskatās a/s “Latvijas gāze” īpašnieku maiņa?
Satversmes aizsardzības birojs nav mūsu pārraudzībā.
Precīzāk - Ministru kabineta pārraudzībā, bet SAB darba pārraudzību valdība veic ar tieslietu ministra starpniecību, teikts SAB mājaslapā.
FID jeb Finanšu izlūkošanas dienests ir tā iestāde, kura būs uzraugošā par visiem sankciju jautājumiem. Vēl 2023. gada decembrī šī atbildība ir ļoti sazarota. Turpmāk būs viens atbildīgais. FID strādā ļoti profesionāli cilvēki, un viņiem arī piešķirts papildu finansējums kapacitātes stiprināšanai. Kas attiecas uz tieslietu nozari, protams, drošības dienests dara savu darbu, un to es nekomentēšu. Mans pienākums ir atbalstīt viņu darbu, un to es daru. No sadarbības ar sankcijām pakļautajām personām ir jāizvairās pilnīgi visiem. Mēs esam grozījuši Uzņēmumu reģistra likumu. Šobrīd Uzņēmumu reģistrā publiski pieejamā informācijā var redzēt visus iespējamos sankciju riskus. Mēs esam vieni no retajiem, kuri to ir nostiprinājuši valsts reģistros. Sankciju saraktos iekļautās personas meklē dažādas shēmas, kā sankcijas apiet. Pie tā strādā arī advokāti - meklē robus, kā apiet sankcijas. Drošības dienestu un arī FID uzdevums ir atrast pārkāpumus. Ticu un redzu, ka mums ir politiskā griba sankcijas ievērot. Ja mēs to nespēsim ievērot, tad arī mēs nespēsim tālāk nest vēstījumu, ka sankciju režīms nedrīkst tikt pavājināts. Karš Ukrainā diemžēl ir realitāte jau otro gadu. Sankcijas ir viens no veidiem, kā mēs šo karu varam iespaidot. Svarīgi ir arī vājināt Krieviju ekonomiski, un to var izdarīt tikai caur sankcijām.
Pagaidām Krievijas karotgribu mazināt ar sankcijām diez ko neizdodas.
Jā un nē. Tas neizdodas tik ātri, bet mēs redzam, ka arī Krievijas militārajai industrijai nav pietiekami daudz līdzekļu. Viņi, nerēķinoties ar savu iedzīvotāju interesēm, iesauc dienestā arvien vairāk jaunus cilvēkus un izmanto viņus kā lielgabalgaļu. Informācija, kura pienāk no teroristiskās Krievijas, liecina, ka tur tomēr aug iekšējā neapmierinātība. Sabiedrībā, kurā no frontes regulāri tiek piegādātas kritušo mirstīgās atliekas, vai arī netiek piegādātas, uzkrājas neapmierinātība. Tai sasniedzot kritisko līmeni, tautas pacietības mērs varētu lūzt. Pagaidām diemžēl gan nekas par lūzumu neliecina. Propagandas mašīna strādā.
Iepriekš pieminēju a/s “Latvijas gāze” īpašnieku mainās darījumu. Pagaidām valsts saka: jā, viņi tā dara, nav nelikumību, viss pārējais ir komercnoslēpums. Cits gadījums, kad valsts lēma noteikt sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, augstu amatpersonu delegācija devās uz Vašingtonu, lai izlūgtos sankcijas pret savu tautieti. Pēc tam zibenīgi viss tika arestēts un iesaldēts gan sankcijām pakļautai personai, gan ar viņu saistītām juridiskām personām. Piemērs divām dažādām valsts attieksmēm pret sankciju jautājumu.
Negribētu komentēt ne vienu, ne otru individuālo gadījumu. Tā kā jūs sakāt: valstij ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret abiem gadījumiem. Es kā tieslietu ministre noteikti par savu darbību atbildu. Es neesmu selektīvi nostājusies vienā vai otrā pusē. Man ir svarīgi, ja sankcijas ir spēkā, tad lai šī informācija visiem būtu pieejama. Tāpēc ir še grozījumi Uzņēmumu reģistra likumā. Mūsu Uzņēmumu reģistrs ir viens pirmajiem Eiropas Savienībā, kas to dara. Turpināšu strādāt, lai mēs sankciju režīmu tikai pastiprinātu. Katrā Eiropas Savienībās tieslietu ministru tikšanās reizē par to runāju un runāšu. Tā dēvētais nogurums no kara sāk parādīties tiem, kuri no kara ir ļoti tālu. Mēs robežojamies ar agresorvalsti. Mēs nevaram atļauties nogurt.
Tā dēvētā digitālās TV krimināllieta atgriezta atpakaļ atkārtotai izskatīšanai. Runājot par lietu izskatīšanas termiņiem, jau vairs nav runa par veselo saprātu. Ir nesaprātīgi vairāk par desmit gadiem muļļāt lietu pa tiesu instancēm. Kas traucē sasaukt Tieslietu padomes sēdi un lemt izbeigt šīs ieilgušās lietas, ar kurām valsts netiek galā?
Es kā tieslietu ministre, cienot tiesu varas neatkarību, nevaru komentēt tiesvedībā esošu lietu...
Bet tādas jau ir vairākas, ne jau tikai digitālās TV lieta, arī tā dēvētā Lemberga lieta.
Katra šāda ilglaicīgā tiesvedība ir kaut kādu vēsturisko apstākļu kopsumma. Mēs esam ļoti daudz darījuši, lai uzlabotu Kriminālprocesa likumu. Taču konkrētās krimināllietas tiek iztiesātas atbilstoši normatīvajam regulējumam. Šīs vēsturiskās lietas gluži vienkārši ir jāiztiesā. No taisnīguma un tiesiskuma viedokļa nav pamata lietas izbeigt. Mums pret visiem jāizturas vienlīdzīgi. Šajos ļoti ilgajos procesos arīdzan lietas vilcinājušas abas puses - gan valsts apsūdzība, gan apsūdzētie. Jā, ļoti labi - lieta no augstākās instances tiesas nonāk atpakaļ atkārtotai izskatīšanai. Kamēr vien viss notiek likuma rāmjos, es neko nedrīkstu komentēt. Valsts apsūdzību uztur ģenerālprokurors. Viņš to var komentēt. Es to nevaru komentēt.
Tātad ar šādu iniciatīvu varētu nākt klajā tikai ģenerālprokurors - ņemt un šīs lietas vienkārši izbeigt?
Lietu izbeigšanai likumā ir noteikta kārtība. Es kā politiķe nevaru komentēt to, ir kāda krimināllieta izbeidzama vai nav.
Kādi jaunumi sagaidāmi saistībā ar Liepājas cietuma būvniecību un ar ieceri būvēt vēl vienu cietumu arī Daugavpilī?
Šobrīd Liepājas cietums ir vienīgais apstiprinātais jaunbūvējamais cietums. Tur notiek būvniecības darbi ne vien pēc grafika, bet to pat apsteidzot. Paredzēts, ka 2025. gada septembrī būvniecība noslēgsies. Tas būs cietums 1200 ieslodzītajiem. Tas mums būs vienīgais labākajiem cilvēktiesību standartiem atbilstošs cietums. Tas ir arī mūsu drošības jautājums. Ar cietumsodu mēs cilvēkam atņemam brīvību, bet mēs viņam nevaram atņemt cieņpilnus ieslodzījuma apstākļus. Šobrīd nav lemts par kāda cita cietuma slēgšanu, izņemot esošo Liepājas cietumu. Gan ar tiesas lēmumu notiesāto ieslodzīto, gan pirmstiesas apcietinājumā esošo personu vidējais skaits svārstās ap trim tūkstošiem. Protams, mums būtu vajadzīgs vēl viens cietums. Tas arī atbilstu vidējai cietuma platībai uz iedzīvotāju skaitu. Diskusijas, kur to būvēt, nav bijušas. Tās visas ir tikai spekulācijas.
Ko tautai novēlat 2024. gadā?
Paļāvību un sirdsmieru, ka būsim drošībā gan fiziskā, gan emocionālā, gan savās mājās, gan savā valstī. Lai mūsu ģimenēs būtu nepieciešamā labklājība un drošība, un arī mūsu valstij. Lai mēs nekad nepieredzētu tās šausmas, kādas notiek citās valstīs. No savas puses varu apliecināt ka darīšu visu, kamēr vien esmu šai amatā, lai tiesiskais regulējums būtu tāds, kas nodrošina taisnīgu, tiesisku un efektīvu procesu, lai cilvēki sajustu, ka ikvienam ir tiesības. Ikvienam šeit Latvijā ir vienādas tiesības justies laimīgam un veidot savu dzīvi.
