Latvijas izrāvienu ekonomikā bruģēšot vairākas valsts programmas

© Dmitrijs Suļžics/MN

Kādēļ ražojam lētu elektrību, bet dārgi par to maksājam; par ko un kāda atbildība jāuzņemas a/s “Latvenergo” vadībai un tās īpašniekam valstij; vai joprojām no ministra tiek slēpta informācija; kas notiks ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru; kā izrāpties no atpalicības bedres ekonomikā – turpinājums intervijai ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) raidījumā "Nra.lv sarunas".

Intervijas sākums šeit.

Vēl viens ministrijas rūpju bērns ir AS "Latvenergo" ar hidroelektrostaciju kaskādi, kas lietainās vasarās un siltās ziemās ražo lētu elektrību. Kompānijai peļņa un apgrozījums aug, bet elektrības cenas mums tāpat ir augstākas nekā kaimiņiem. Mums stāsta, ka tas ir normāli, jo uzņēmums no peļņas valstij maksā dividendes. Daļu no dividendēm izlietojam atbalsta maksājumiem. Bet vairumam cilvēku no tā nekāda labuma.

Protams, šī peļņa nonāk valsts budžetā un tālāk jau politikas veidotāji šo naudu novirza. Šajā gadā mēs naudu novirzījām elektroenerģijas cenu samazinājumam, bija šis lēciens attiecībā uz sadales tarifu. Nauda novirzīta veselības pakalpojumu uzlabošanai, izglītībai. Šī nauda savā ziņā atgriežas atpakaļ pie cilvēkiem.

"Latvenergo" lielākais izaicinājums ir šo energoapgādi padarīt ilgtspējīgu. Ar "hesiem" visu cauru gadu mums elektrības nepietiek. Jārada sistēma, ka mēs neesam atkarīgi no citu valstu energoapgādes sistēmām. Pašiem ir būtiski jāpalielina savas ģenerējošās jaudas. "Latvenergo" jābūt tam uzņēmumam, kas ir līderis šajā jomā, jāizmanto savi aktīvi, apgrozījums, pieejamie resursi, kas uzņēmumam ir kā nevienam Baltijas reģionā. Tas ir līderis, smagsvars, un tam ir jāparāda maksimāla līderība, lai maksimāli izmantotu kapitālu, kas viņiem pieejams, lai būtu vēja parki, saules parki, lai uzņēmums šajā atjaunojamajā enerģijā nodemonstrētu savas spējas. Citas iespējas, kā nodrošināt savu energoneatkarību, mums īsti nemaz nav.

Uzņēmuma pārvaldībai jābūt visaugstākajā līmenī, lai mēs būtu maksimāli sagatavoti un varētu atteikties no BRELL (Krievijas un Baltkrievijas) sistēmas, kas notiks jau tuvākajā laikā. Lai to paveiktu, ir ļoti daudz kas jāizdara. Piemēram, TEC- 2 remonts. Šādas TEC remontē starpsezonā. Tagad ir izveidojusies situācija, kad to remontē sezonā. Tas varētu notikt tikai ārkārtas situācijā. Tā nav normāla prakse, pat neraugoties uz to, ka citās valstīs arī tā notiek.

Pārvaldībai, risku analīzei un stratēģijai ir jābūt visaugstākajā līmenī. Un plāniem par jaunu ģenerējošo jaudu attīstību jābūt ne tikai uz papīra vai preses relīzēs, bet reāli nolasāmiem, kā tas notiks.

Esmu secinājis: tā, kā līdz šim, šī uzņēmuma pārvaldība nevar turpināties. Šobrīd vērtēju uzņēmuma padomes atbildību. Vēlos redzēt arī šo ambiciozi uzstādīto mērķu reālu izpildījumu. To es šobrīd diemžēl neredzu. Valdība kopā ar a/s "Latvijas valsts meži" un a/s "Latvenergo" nodibināja uzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”. Tika piesaukts vairāku miljardu apgrozījums. Pagājuši vairāki gadi. Kur tas viss ir? Jābūt skaidri redzamai, visiem saprotamai rīcībai. Ja tādas nebūs, tad mūsu energodrošība būs apdraudēta. Lai mēs būtu pašpietiekami energoapgādē, lai nebūtu elektroenerģijas pārrāvumu risku, mums ir jāizdara daudz mājasdarbu. Bet tos mājasdarbus jāsāk darīt, nevar dzīvot plānos par to, ka kaut kad kaut kas būs.

Nav jau tā, ka nekas netiek darīts, bet darbībām būtu bijis jābūt daudz izlēmīgākām un padarīto darbu listei jābūt daudz garākai, nekā tā ir šobrīd.

Ne jau tikai vēja ģeneratori un saules paneļi jābūvē, bet arī akumulējošās jaudas, lai izlīdzinātu starpību. Vai nav tā, ka šeit šefība būtu jāuzņemas "Latvenergo" kā valsts uzņēmumam, lai precīzi aprēķinātu, cik jaudas būtu vajadzīgs?

Protams. Neraugoties uz to, ka mums ir dažādas pārvaldības formas, labas pārvaldības principi attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām neapšaubāmi ir jāievēro. Nedrīkst pieņemt domu, ka šo uzņēmumu attīstība ir iespējama bez stingras politiskās uzraudzības pār šo plānu izpildi. Tās kādu laiku ir pietrūcis. Vai arī uzdevumi doti pretēji tam, kas ierakstīts šo uzņēmumu attīstības plānu stratēģijās. To mēs varam tikai zīlēt. Varbūt uzdevumi vispār nav doti un viņi dzīvojuši patvaļā - gribu, šodien daru, rīt nedaru. Tā nevar būt. Uzraudzība pār izvirzītajiem mērķiem ir jāveic. Tas ir svarīgi.

Vai ministrijai šobrīd pietiek kapacitātes uzņēmumu uzraudzīt?

Pietiek. Tas atkarīgs no paša ministra un valsts sekretāra iesaistes šajos jautājumos. Es uzskatu, ka par "Latvenergo" pilnai informācijai jābūt ne tikai man kā ministram, bet visiem valdības locekļiem, jo tas ir stratēģiskais uzņēmums. Ar tādu informatīvo ziņojumu virzīšos uz valdību, izstāstot, kāda situācija ir šobrīd, kādi ir izaicinājumi, kādi ir šķēršļi šo izaicinājumu sasniegšanā, kur vajadzētu iesaistīties citiem ministriem, lai palīdzētu attīstībai. Visiem jābūt informētiem. Kopīgi jāvirzās uz mērķiem un jākontrolē uzņēmums, lai tas šos mērķus arī sasniedz. Ne jau tiešā veidā, bet pieprasot regulāri atskaitīties par nospraustajiem mērķiem un to, kā mēs uz šiem mērķiem virzāmies.

Vai esat saskāries ar situāciju, ka informācija netiek dota?

Ministram ir iespējas. Sūtu rezolūcijas uzņēmuma padomei un lūdzu sniegt informāciju. Ja padome nesaprot, ka šī darbība jāveic, man ir tiesības izvērtēt šīs padomes atbildību. Un šis ir gadījums, kad es tieši to arī daru - vērtēju, kā strādā padome, cik pareizi tā ir izvirzījusi un sekojusi līdzi mērķu izpildei.

Nākotnē “Latvenergo” būs cita padome?

Es neizslēdzu, ka varētu būt kādas izmaiņas. Darbība, kas bija līdz šim, mani neapmierina. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Vai ir veikti pētījumi par inflācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku?

Protams, inflācijai ir ietekme, un mēs redzam, ka kovida laikā tika ieviestas vairākas programmas un veikti atbalsta pasākumi, kas šobrīd arī tiek turpināts, lai palīdzētu uzņēmējiem. Viena no tām, kas sniedz atbalstu tiešā veidā, ir programma lielo investīciju projektu atbalstam. Līdz martam ikviens uzņēmējs var pieteikties, startēt konkursā un saņemt atbalstu - 30% kapitāla atlaidi. Ir iespējams saņemt aizdevumu pat līdz 40 miljoniem eiro, ieguldot tos uzņēmuma attīstībā, ieviešot jaunus projektus. Es tiekos ar veiksmīgiem uzņēmējiem, kuri stāsta, ka, piemēram, viņi pašlaik eksportē uz 40 valstīm, bet gribētu uz 60, tāpēc vajadzīga jauna ražotne. Mani pārsteidz tas, ka es esmu tas, no kura uzņēmēji uzzina par šādu programmu. Jo vairāk uzņēmēju pieteiksies, jo lielāks man būs pamatojums pēc tam iet un prasīt naudu nākamajai programmai, lai tā turpinātos. Man ir pārliecība, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Viens stāsts ir par lieliem uzņēmējiem, bet pavisam cits stāsts ir par mazajiem uzņēmējiem. Mazie uzņēmēji zināmā mērā ir palikuši novārtā un tādā ne visai daudzsološā situācijā. Nupat "Swedbank" nākusi klajā ar pētījumu, ka 2/3 mazo uzņēmēju nevar bankā paņemt kredītu vienkārši tāpēc, ka viņu finanšu dati jau a priori pasaka, ka jūs kredītu bankā nedabūsiet, varat pat neiet. Tāda ir situācija, īpaši reģionos. Šobrīd mēs ar Finanšu institūciju "Altum" jau esam beiguši darbu pie šīs programmas izstrādes, un tuvāko divu nedēļu laikā mēs nāksim klajā ar šīs programmas prezentāciju. Programma sagatavota tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuriem vajag naudu attīstībai, kādus 25-50 tūkstošus, un šīs programmas ietvaros tiks izsniegti kredīti augsta riska kredītņēmējiem - uzņēmumiem, kuru bilances "neiet kopā" un bankā visticamāk, nekas nesanāktu, bet "Altum" viņiem šādu iespēju dos. Programma ir gatava, saskaņota, un šobrīd ir ieviešanas brīdis, kas ir tuvāko nedēļu jautājums. Tai jābūt potenciāli veiksmīgai programmai, kā aizpildīt šo tirgus nepilnību, kas ir izveidojusies banku sektorā, kas dažādu iemeslu dēl nevar klientu apkalpot - ierobežojumi, uzraudzība, vēl kaut kas. Mēs pie šīs programmas sākām strādāt tūlīt pēc manas stāšanās amatā. Es ceru, ka reģionu uzņēmēji aktīvi izmantos šo programmu, lai pie labiem rezultātiem mēs šo portfeli varētu palielināt aizvien lielāku. Pats svarīgākais ir nodrošināt uzņēmējiem finanšu pieejamību.

Jūsu teiktajā pārsteidz tas, ka uzņēmēji neko nezina par šīm programmām un uzzina tieši no jums. Bet ir taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar daudziem darbiniekiem. Ar ko tā nodarbojas?

LIAA šobrīd atrodas reorganizācijas procesā. Sakārtojam daudzos departamentus. Apvienojam. Projektu vērtēšanai bija piesaistīti seši departamenti. Turpmāk būs viens. Esam pusceļā. Šī organizācija ir ļoti sarežģīti būvēta. Gadiem visu laiku kaut kas likts klāt. Tā nodarbojas ar daudz ko, ar dažādiem projektiem. Šobrīd pieteikušies 50 kandidāti uz šīs iestādes vadītāja amatu. Man ir lielas cerības, ka atradīsim labu vadītāju. Darām visu, lai, jaunajam vadītājam atnākot, iestāde būtu sakārtota. Cilvēkiem, kas nodarbojas ar investoru un eksportētāju apkalpošanu, mēs plānojam būtiski paaugstināt atlīdzību. Tādēļ, lai viņus motivētu un izveidotu spēcīgu komandu, kas būs palīgs ekonomikas attīstībai. LIAA jau šobrīd izpilda plānus, izvirzītos mērķus, kas ir ambiciozi - ik gadu investīcijām plus 10 procentu pieaugums. Varam izvirzīt vēl ambiciozākus mērķus un investorus, kas ienāk Latvijā, apkalpot daudz labāk. Šobrīd valsts iegulda LIAA darbinieka apmācībā. Viņš uzkalpojas un tad ļoti strauji pamet LIAA. Dodas strādāt pie investora, kuru pats piesaistījis. Investors dabū augsti kvalificētu darbinieku. Un LIAA atkal sāk jauna darbinieka meklēšanu, apmācīšanu. Atlīdzības sistēma neļauj noturēt darbiniekus. Notiek strauja kadru mainība. Esam domājuši arī par bonusu sistēmu. Piemēram, ja cilvēks atvedis investoru un piesaistījis 10 miljonu investīcijas, viņš varētu saņemt par to arī kādu prēmiju. Valsts pārvaldē tas ir iespējams, bet netiek darīts.

Kad mēs beidzot varētu tikt ārā no bedres ekonomikā, kad sāksies augšupeja?

Galvenais, lai augšupeja ir nevis strauja, bet ilgtermiņa un lai tā ir ilgtspējīga. Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas prognozes ir 2,6% procentu IKP pieaugums. Prognozes par šī gada ekonomisko izaugsmi mainās. Sev un visai savai komandai ministrijā esmu uzstādījis mērķi pārspēt šīs prognozes. Mums jāliek mērķis trīs procenti IKP pieaugums. Mums ir jāvirzās straujāk. Veicot konkrētas izmaiņas ekonomiskajā un uzņēmējdarbības vidē, mēs varam panākt straujāku izrāvienu. Prognozes ir ar nosacījumu, ka politika nemainās, bet redzu, ka politika mainās. Mēs prezentējām valdības ministriem piedāvājumu ar 62 izmaiņām būvniecības jomā. Tās varētu uz pusi samazināt laiku būvniecībā. Pat ja mēs no tā izpildītu kaut ceturto daļu - 25%, jau tas dotu pienesumu IKP izaugsmē. Tikai liekot šādus ambiciozus mērķus, mēs varam sasniegt rezultātus. Skatījos industriālās politikas pamatnostādnes. Tas ir piemērs ambīciju trūkumam - mērķis, kas tika uzstādīts 2027. gadam, Latvijā jau tika sasniegts pagājušogad. Mums ir jābūt atvērtiem dažādiem jauniem risinājumiem. Izpildot mājasdarbus, kas jāizpilda, labi darot savu darbu un izdarot vairāk, nekā no mums gaida, mēs pārspēsim šīs prognozes un kopā radīsim tos apstākļus, lai uzņēmēji varētu pacelt Latvijas ekonomiku. Mums tikai jārada viņiem pareizie apstākļi. Griba, spītība un vēlme cīnīties tur ir. Es redzu to ik dienu. Milzīgs paldies viņiem par to, ko viņi ikdienā dara! Bet es darīšu tikpat daudz, lai palīdzētu viņiem darīt labāk. Un, ja mēs to izdarīsim, rādītāji būs labāki, nekā ekonomisti tos prognozē.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais