Aivars Lembergs: Jūs, rīdzinieki, pie savām ielām esat pieraduši – tās taču ir briesmīgas!

© Ģirts Ozoliņš/MN

Par attiecībām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), par kolīzijām, kādās tapa pašreizējā valdība, par valdības vadītāju spēju vadīt valsti, par saimniekošanu Rīgā un valstī TV intervija “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Jūs esat viens no populārākajiem un vienlaikus viens no vispretrunīgāk vērtētajiem politiķiem Latvijā. Vispirms saliksim pa plauktiņiem šo jautājumu - kādas ir jūsu īpašuma attiecības ar SIA “Mediju nams”?

Paskaidrošu arī, kāpēc šāds jautājums. Jo laiku pa laikam izskan baumas, ka jums esot kaut kādas īpašuma attiecības ar, teiksim tā, mums.

Man nepieder un nekad nav piederējis “Mediju nams”, un es neesmu arī, kā tagad modē teikt, tā “patiesā labuma guvējs”.

Bet es zinu, ka mani mēģināja sapīt ar jums kopā, un tas arī ir saprotams - tie bija jūsu konkurenti. Es viņus saucu par “sorosistiem”. Tie ir valsts īpašumā esoši mediji - Latvijas radio un televīzija, kurus faktiski komandē Sarmīte Ēlerte. Ir citi, kas šos medijus formāli vada, bet tas viss ir blefs.

“Mediju nama” izdevumiem, cik esmu tos lasījis, ir jūtams savs skatījums, kas nav saskaņots vienā otrā galvaspilsētā. Tas ir alternatīvs viedoklis. Alternatīvu viedokli nedemokrātiskā valstī cenšas iznīcināt. Ērtāk to darīt tā, ka piepin klāt mani.

Tā tas ir vilcies daudzus gadus. Nezinu, vai arī tagad, jo vairs tik aktīvi nesekoju līdzi notikumiem. Bet šī “Ēlertes brandžas” pieeja ir loģiska un saprotama.

Kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) posās uz valdību, no viņu politiķu puses skanēja tādas runas, ka nē, nē, Lembergs pie sarunu galda nekur nebūs. Radās iespaids, ka ZZS no jums distancējas, norobežojas. Kad bija vēlēšanas, tad Lembergs bija nepieciešams, bet, kad jāiet valdībā, tad Lembergs lai pastāv pie ratiem? Vai jūs nejūtaties izmantots? Kādas pašlaik ir jūsu attiecības ar ZZS?

Ļoti īsi centīšos pakavēties vēsturē. Pirms Māris Kučinskis kļuva par premjeru, es biju pirmais, kas teica: “Kurš gan cits var būt premjera kandidāts, ja ne Kučinskis?” Taču tajā brīdī vēl nezināju, cik vājš premjers viņš izrādīsies. Visa viņa darbība bija uz to vērsta, lai ZZS būtu pēc iespējas sliktāki rezultāti. Jo viņa valdības politika bija viņa individuālā politika, kopā ar vēl dažiem ministriem viņa darbība bija vērsta uz Latvijas valsts vājināšanu un diskreditāciju - uz skolu tīkla sagraušanu, uz veselības sistēmas sagraušanu un tā tālāk. Rezultāts bija loģisks - pēc vēlēšanām tikai 11 vietas Saeimā, kas bija vissliktākais rezultāts kopš ZZS izveidošanas 2002. gadā.

2022. gadā ZZS ieguva 16 vietas, ko varbūt var vērtēt labi, varbūt ne tik labi.

Bet pēc Krišjāņa Kariņa norādījuma Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā veselā virknē raidījumu mani neaicināja, jo, lūk, premjers bija devis uzdevumu tā saucamajiem sabiedriskajiem, neatkarīgajiem medijiem un neatkarīgajiem žurnālistiem Lembergu neaicināt.

Es domāju, ka arī pie Putina tur opozīciju neaicina. Kamēr Navaļnijs bija dzīvs, viņš nebija redzams diskusijās valdības televīzijā. Līdzīgi ir arī pie Baltkrievijas līdera.

Līdz ar to nekādas demokrātiskas vēlēšanas Latvijā 2022. gadā nav notikušas. Privātos medijus valdība nefinansē, bet valdības radio un televīzija saņem, ak vai, cik miljonus!

Ģirts Ozoliņš/MN

55 miljonus.

Jā, 55 miljonus. Līdz ar to šādos apstākļos rezultāts 16 mandāti ir gana labs.

Par Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdības veidošanu. Tajā procesā piedalījās oficiālie partiju politiķi. Es analizēju, vai ZZS vajag iet valdībā vai nevajag, un, apsverot visus ieguvumus, zaudējumus un riskus, secināju ka nevajag iet. Es to arī teicu.

Bet kolēģi, kuriem vajadzēja izšķirties, kam tā ir viņu darbības tagadne un nākotne, izvēlējās iet šajā koalīcijas valdībā, kas arī pašlaik darbojas.

Tā kā mana pozīcija bija, ka nevajag iet, es valdības veidošanas procesā nepiedalījos. Līdz ar to arī esmu pārstājis būt ZZS premjera amata kandidāts kopš pērnā gada septembra, kad izveidoja Siliņas valdību. Es vairs neesmu premjera amata kandidāts, un ZZS jānosauc jauns. Viņi to vēl nav izdarījuši, bet tā ir viņu problēma, tā nav mana problēma.

Protams, ja kāds palūdz kādu padomu, tad tā ir cita lieta. No manis vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij” Saeimā ir trīs deputāti, līdz ar to mēs procesā kaut kādā veidā piedalāmies, taču es tur nejaucos iekšā.

Protams, ZZS frakcijai un valdībai vajag stabilitāti, bet tas nenozīmē, ka es viņus saudzēšu, ka es viņiem dziedāšu slavas dziesmas, jo es uzskatu, ka Siliņa ir... nu tāda laba mājsaimniece.

Par Siliņu mēs vēl parunāsim, bet vēlos uzdot precizējošu jautājumu par prezidenta ievēlēšanu. Vai šajās sarunās tika skarts arī Lemberga jautājums?

Es šajās sarunās nepiedalījos, un arī manis vadītās partijas pārstāvji tādās sarunās nav piedalījušies. Par ko vienojās partijas sarunās par Valsts prezidenta ievēlēšanas tēmu, es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt tāpēc, ka man nav kādu konkrētu faktu.

Bet, ja tāda vienošanās tur ir bijusi, tad no tā politiskā konteksta, kāds tajā brīdī bija, es domāju, ka vienošanās bija pietiekami loģiska un pareiza. Tajā brīdī, ja ZZS tādu vienošanos noslēdza, tad tas bija pareizi.

Protams, lielāko brēku sacēla tie, kas vēlētos redzēt ZZS ar Lembergu priekšgalā kapu kalniņā...

Pirms tam?

Viņi mani arī tagad tur redz, es tikai nezinu, vai krusts ir izgatavots. Bet vainags ir sapīts no mākslīgām puķēm un zariem.

Nu un, lūk, tālāk tas process aizgāja savu ceļu. To, vai izvēle par pašreizējo Valsts prezidentu ir bijusi pareiza vai nepareiza, to arī tikai laiks rādīs.

Bet kāda bija izvēle? Vai nu Egils Levits, kurš ir pilnīgs pamuļķis, vai Uldis Pīlēns no partijas, kuri bija vistiešākie ZZS pretinieki. Tur tā loģika ir redzama. Tāpēc par prezidentu kļuva Edgars Rinkēvičs.

Ģirts Ozoliņš/MN

Tad precizēsim! Vai jūs sakāt, ka uzvarēja politiskā loģika, vai arī tas bija “dīls” - darījums, kurā ZZS apsolīja balsot par Rinkēviču, saņemot pretī iespēju iekļūt valdībā?

Par to, ka Levits nedrīkst būt vēlreiz prezidents, jo viņš ir visu laiku vājākais, sliktākais un trulākais prezidents, bija lēmis Latvijas Zemnieku savienības kongress. Tā ka tur par Levitu vispār nebija variantu.

Savukārt Pīlēns pārstāvēja absolūto konkurentu partiju. Līdz ar to kāds tur “dīls”?

Varēja jau palikt vecā valdība, ja vienošanās, kā jūs sakāt, nebija?

Krišjānis Kariņš izvirzīja ultimātu, ka jāmaina atsevišķi ministri. Man šķita, ka Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS) jeb Raivis Dzintars un Edvards Smiltēns to piedāvājumu pieņems. Bet tad izšķirošu lomu nospēlēja divi faktori. Pirmais un galvenais, ka Smiltēns neieredz ne tikai mani kā politisku konkurentu, bet arī “Jauno vienotību”, kuru viņš neieredz ar sirdi un dvēseli. Viņš gribēja kļūt par līderi “Vienotībā”, taču par tādu nekļuva un no tās partijas aizgāja projām, aizcērtot durvis. Kopš tā laika viņam lielāko baudu sagādā iesist ne pa Lembergu vai ZZS, bet viņam galvenais ir iesist pa “Jauno vienotību”. Tā kā “Jaunā vienotība” savulaik bija pateikusi, ka ar ZZS kopā neies nekad, viņš bija izrēķinājis, ka var darīt, ko grib, ar Kariņu - tēlaini izsakoties, spārdīt, mēdīt, apmuļķot, bet “Jaunā vienotība” nekur nedēsies un “Apvienotais saraksts” ir neaizvietojams. Tā bija lielākā viņu kļūda - viņi neiedomājās, ka politikā var būt arī redzējuma maiņa. Un viņi palika “jaņos”. Smiltēns to visu noorganizēja, novadīja un beigās “uzmeta” gan pats sevi, gan NA.

Smiltēns bija visaugstākajā amatā partijā un arī Saeimas priekšsēdētājs...

Viņš bija arī Latvijas hokeja izlasē. Nezinu, vai spēlēja kā vārtsargs, aizsargs vai uzbrucējs. Šis viņa ego uzspridzināja gan AS, gan arī NA izredzes palikt valdībā.

Tagad pavaicāšu par Siliņu, kuru jūs nosaucāt par labu mājsaimnieci. Kad Kariņa valdība šūpojās, bet vēl nebija kritusi, tika izvirzīti vairāki nākamie premjera amata kandidāti. Bija “Jaunās vienotības” pārstāvji Arvils Ašeradens, Anda Čakša un Evika Siliņa. Šajā nopietno cilvēku konkurencē uzvarēja Siliņa. Vai mājsaimniece var uzvarēt? Vai jūs viņu nevērtējat par zemu?

Ja sieviete ir mājsaimniece, tas ir tikai pozitīvi domāts - tas nozīmē, ka viņai prioritāte ir ģimene. Sievietes mēdz būt arī ļoti labas vadītājas. Kad es strādāju 32 gadus, vadot pilsētu, tad mans galvenais balsts bija tieši sievietes. Lai gan viņām bija vīri un bērni, viņas to visu spēja savienot.

Bet paklausieties, ko Siliņa runā! Viņa runā, runā, bet neko nepasaka. Ko viņa runāja Minhenes konferencē? Kauns un negods! Man bija kauns, ka viņa ir manas valsts premjere. Viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.

Kāda ir viņas karjera? Viņa ir bijusi parlamentārā sekretāre un dažus mēnešus labklājības ministre. Viņai aiz muguras nav nekādas pieredzes, ja neskaita mājsaimniecību.

Tas nav lamuvārds! Iespējams, ka viņa progresēs. Lai viņai veicas! Man jau nav žēl. Viņa ir simpātiska sieviete, pārdomāti ģērbjas, uzvedas atbilstoši - viss kārtībā. Katrā gadījumā uz Levita fona viņa izskatās kā princese.

Viņas runu Minhenes konferencē citēja vairāki ietekmīgi ārvalstu mediji - šķiet, pat BBC un “Bloomberg”. Viņa tika citēta, un attieksme bija pozitīva.

Man nav jāklausās ne “Bloomberg”, ne BBC, es skatos no savas valsts viedokļa. Nu ko viņa tur pateica?

Viņa pateica, ka mums jābūt gataviem un ātri jārīkojas - apmēram tā.

Bet vai viņa ir sagatavojusi valstī visu nepieciešamo, lai mēs varam ātri rīkoties? Iedomājieties, žogu grasās pabeigt 2025. gadā, lai no Krievijas nevar ienākt... Vilki? Mežacūkas un staltbrieži? Bet, ja staltbriedim otrā pusē būs govs, kas meklējas, tad viņš to žogu iznīcinās.

Un tā ir tā lielā gatavība, kādā mēs aizstāvēsimies, ko Siliņa aizveda uz Minhenes konferenci!

Vai mums ir kāda pretgaisa aizsardzības sistēma?

Ir pasūtītas...

Bet mums vajag, lai tās būtu šodien!

2014. gadā bija Krimas notikumi. Cik gadu ir pagājis?

Nu labi, tur nav viena pati Siliņa vainīga, un viņa vismazāk.

Jūs tomēr neatbildējāt uz jautājumu par konkurenci, kurā vinnēja Siliņa. Ašeradenu gan jau zināt jau kopš laikiem, kad Sarmīte Ēlerte bija “Dienas” galvenā redaktore, bet Ašeradens bija direktors. Ašeradens nav nekāds “vieglais pasažieris”.

Runājot par Ašeradenu, man viņš atmiņā ir palicis kā cilvēks, kas netur doto vārdu.

Kas attiecas uz Čakšu, tad viņa būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa - par to man nav ne mazāko šaubu.

Taču, kāds kurš būs premjers, to parāda tikai dzīve. Premjers ir pirmā persona, kuram jāstrādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā, viņam nav neviena brīva brīža. Pat miegā premjeram jāturpina strādāt, un nevar atslēgties, jo atbildība ir milzīga - par valsti.

Kā jūs vērtējat Siliņas valdību, ja tas jāformulē ar diviem moderniem vārdiem “ilgtspēja” un “veiktspēja”? Kāda ir pašreizējās valdības ilgtspēja un veiktspēja?

Jautājums ir, ko valdība grib sasniegt. Pašlaik tā velkas līdzi notikumiem tikpat kā jebkurā jomā - vai tā ir aizsardzība, vai tās ir iekšlietas vai ekonomika. Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī. Kamēr tā peld pa ūdens virsmu un negrimst, tikmēr neko labu izdarīt nevar. Šī valdība, kā to vada Siliņa, nav spējīga ne tikai panākt Zviedriju sociālekonomiskā attīstībā, bet nepanāks arī Igauniju un Lietuvu. Tur jābūt citam uzstādījumam, citam redzējumam.

Piemēram, ikviens saprot, ka resursi un to izmatošana nosaka attīstību. Ja jums ir jaudīga mašīna, degviela un auto vadīšanas prasmes, tad jūs diezgan garantēti varat kaut kur aizbraukt, ja pareizi izvēlaties, pa kurieni braukt. Ne pa kartupeļu lauku ar mersedesu.

Bet viņi to nesaprot - šo vienkāršo lietu.

No Finanšu ministrijas izskanēja ziņa, ka ir risks pazaudēt 500 miljonus ES dāvātas naudas. Iedomājieties, jums iedod kaut vai ne 500 miljonus, bet tūkstoti, bet jums ir risks, ka jūs to pazaudēsiet, jo nepratīsiet to iztērēt! Es domāju, ka jebkurš pateiks: “Paga, Lemberg! Ko tu te stāsti? Tūkstoti es noteikti iztērēšu!” Vēlams būtu iztērēt lietderīgi, bet tas ir cits jautājums.

Tagad paraudzīsimies, kas notiek ar “Rail Baltica”! Būvēs divus pāļus sauszemē pie Dzelzceļa tilta un vēl vienu pāli dzīs ūdenī. Vairāk naudas nav.

Vai tas nav malēnisms?

Lai aizbrauktu no Rīgas centra uz lidostu, jābūvē jauns tilts. Kopā tas izmaksā 500 miljonus. Vai nav lētāk nopirkt taksometrus un vadāt uz lidostu pasažierus? Es domāju, ka naudas pietiktu nākamajiem 100 gadiem.

Bet tā jau ir tā nauda, kuru vajag paņemt un “apgūt”...

Tur jau tā lieta, ka tur nav naudas! Viņi būvē pie lidostas, būvē pie dzelzceļa stacijas, taču visam naudas nav.

Tas jau ir tas, ko jūs nupat teicāt - kā jāiztērē nauda! 85% ir Eiropas finansējums.

Un uzbūvēs tiltu. Kāda velna pēc? Lai ar vilcienu aizbrauktu līdz lidostai? Cik ilgi jābrauc uz lidostu? Un tad cilvēki no Pļavniekiem brauks ar taksi uz dzelzceļa staciju, ies tur augšā, stieps līdzi čemodānu, gaidīs un brauks ar vilcienu uz lidostu. Un tāpēc jāiztērē 500 miljoni?

Vai nav idioti? Un šie idioti dzīvo mums blakus un mūs vada.

Un ko piedāvājat jūs?

Es piedāvāju no tādiem idiotiem atbrīvoties.

Bet mums ir ievēlēti 100 Saeimas deputāti, un valdība ir tāda, kāda ir...

Tāpēc jau viņi no manis baidās. Ja es sēdētu pie koalīcijas galda, es pajautātu par tiem trim balstiem uz nekurieni.

Un vēl es pajautātu, kāpēc bijusī kompartijas centrālkomitejas ēka 2021. gadā ir atbrīvota, pārtraukta ekspluatēt un stāv tukša. Cik maksā šādu ēku uzbūvēt!? Kāpēc tā stāv tukša? Un kāpēc Stūra māja stāv tukša?

Nu, ja nejēdzat apsaimniekot, “uzsitiet gaisā”! Un cik vēl ir tādu īpašumu, kas pieder valstij un kas netiek izmantoti nekādiem mērķiem? Paši neizmanto, nesaved kārtībā un arī nepārdod.

Kāpēc tas tā notiek?

Tāpēc, ka malēnieši.

Ko tas nozīmē?

Neprot saimniekot.

Es braucu šodien pie jums uz redakciju. Jūs, rīdzinieki, esat pieraduši, bet paskatieties uz ielām! Visas tās ielas ir briesmīgas.

Vai zināt, kā es parasti konstatēju, ka esmu Rīgā? Es vairs nevaru lasīt dokumentus, kas man ceļā jālasa. Braucot transportā pa Rīgu, nevar ne aizmigt, ne lasīt. Kādā stāvoklī ir Rīgas ielas! Tās ir tādas, kā Ventspilī bija 1990. gadā.

Jau vairāk nekā 30 gadus neprot pat ielāpus uzlikt. Vai viņiem Rīgā naudas nav?

Ielu malas nav notīrītas. Ir taču tam domāta tehnika. Notīriet! Dubļi pēc tam pārvēršas putekļos.

Tas ir tāpēc, ka nav saimnieka, ir tikai muldētāji.

Izejiet uz ielas tepat pie jūsu mājas! Vai tā ir pilsētas iela? Tur no pērnā rudens stāv lapas. Izkāpt no mašīnas nevar, jo tur ir dziļa dubļu kārta. Un tā ir galvaspilsēta, kas pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu!

****

Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kādēļ Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un jau apsteidz Ventspili; vai Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas gaitā tika cilāts jautājums par sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam; vai Latvijā patiesi tika veikta administratīvi teritoriālā reforma un kurp mūs novedīs iedzīvotāju skaita samazināšanās, skolu slēgšana un lauku depopulācija.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.