Olafs Pulks: Ceru, ka ielu asfaltēšanu šovasar "nenorausim podā"

© Ģirts Ozoliņš/MN

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.

Pagājušā gada septembrī intervijā “Neatkarīgajai” jūs drūmi prognozējāt, ka šogad pavasarī Rīgas ielas būs vēl bedrainākas. Kas īsti notiks ar bedrēm, vai ielas beidzot tiks remontētas?

Es toreiz prognozēju, ka būs bedres, un ir jau arī.

Pērngad bija plānots remontēt ielas, ieguldot 20 miljonus eiro, taču darbi tika veikti tikai 4,5 miljonu eiro apjomā. Tas, kas netika izdarīts, diemžēl tagad atsaucas un ir redzams kā bedres.

Bet šim gadam ir risinājums. Pagājušajā gadā kopā ar Ekonomikas ministriju mēs uzlabojām Ministru kabineta noteikumus, kas tagad atļauj asfaltēšanas darbus veikt bez būvniecības projektēšanas dokumentācijas - bez defektācijas aktu sastādīšanas.

Šogad pirmo reizi to darīsim - ir izsludināts iepirkums 19 ielām, kas beigsies 8. aprīlī. Tūlīt jāizsludina nākamais iepirkums vēl par 15 ielām. Un tad vēl paliek divas lotes - Kārļa Ulmaņa gatves remonts līdz Rīgas robežai un vēl viena lote.

Jāgaida, lai būvnieki piesakās, un tad vasarā būs nopietni remontdarbi.

Pašlaik asfaltēšanas darbus, ņemot vērā gaisa zemo temperatūru, vēl nemaz nedrīkst atļauties darīt.

Es ļoti ceru, ka šovasar, izsakoties ar vienas ceļu būves uzņēmējas vārdiem, ielu asfaltēšanu “nenorausim podā”.

Kas sagaida Pārdaugavu “Rail Baltica” būves laikā? Vai tiks jaukti nost tilti Torņakalnā? Kādi vēl postījumi būs? Ko par to zina Rīgas domē, un kāda ir attieksme pret to?

Zināms ir tas, ka trīs tilta balsti tiek būvēti Ģenerāļa Radziņa krastmalas un autoostas apkaimē, lai varētu uzsākt tilta būvniecību pār Daugavu. Es saprotu, ka ir rasts risinājums Pārdaugavā, nerokot tuneli. Vairāk nekas īpaši zināms nav.

Par tiltiem es saprotu, ka tos nost nejauks, jo atrasts cits risinājums. Vismaz tāda informācija ir pašlaik, bet var jau būt, ka kaut kas mainīsies.

Torņakalna tilti pašlaik nav labākajā stāvoklī. Mēs bijām domājuši, ka varbūt “Rail Baltica” ietvaros varētu notikt to pārbūve, remonts. Es pašlaik neesmu līdz galam informēts par “Rail Baltica” būvēšanas niansēm, bet man šķiet, ka tiltus tas neskars.

Ģirts Ozoliņš/MN

Bija viens brīdis, kad pavīdēja informācija, ka “Rail Baltica” varētu vispār apiet Rīgas centru un pietura būtu Salaspilī...

Pašlaik šī versija netiek izskatīta, jo darbi jau notiek gan pie lidostas, gan pie Centrālās stacijas. Tiek būvēta jauna stacija būtībā. Un ir uzsākta tilta balstu būvniecība. Līdzekļi ir ieguldīti, un par to, ka “Rail Baltica” varētu apiet Rīgu, vairs nav runas.

Nupat nesen runāju ar Tallinas vicemēru, un viņš ļoti pat aktīvi uzstāj, ka Igaunijai ātrgaitas dzelzceļa pieturvieta Rīgā ir ļoti svarīga un nepieciešama.

Es pajokoju, vai nav tā, ka igauņiem taču labāk traukties Rīgai garām, lai var ātrāk tikt uz Berlīni, taču dzirdēju atbildi, ka nē. Viņiem pastāv sacensība ar Tartu, un te nākotnē iznāks tā, ka no Tallinas Rīga būs ātrāk sasniedzama nekā Tartu.

Kas tā ir par jezgu ar zemi pie Rīgas lidostas? Tās ir diezgan prāvas platības - 22 zemesgabali, vairāki hektāri. Tie jau ir pārdoti kādiem lietuviešu uzņēmējiem, Rīgas dome par to bija nobalsojusi. Rīgas domes Juridiskā pārvalde neko nepareizu darījumā nebija saskatījusi. Bet ir iejaukusies Satiksmes ministrija, kura negrib, lai šī zeme tiek pārdota, jo varbūt kaut kad nākamībā, tā ap 2036. gadu, to ievajadzēsies lidostas attīstībai. Pēc tam ir iejaucies ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš uzskata, ka darījums ir prettiesisks. Tad Rīgas dome par šo jautājumu ir balsojusi vēlreiz un nobalsojusi, ka darījums atceļams. Kāpēc vienā reizē balsojāt tā, bet nākamajā otrādi?

Jā, 2022. gadā dome nobalsoja “par”.

Zemei pie lidostas ir epopeja ar ļoti garu vēsturi - tā sākās jau 2012. gadā. Vienu brīdi bija ideja ieguldīt to “Rīgas pilsētbūvnieka” pamatkapitālā. Tad bija ideja būvēt tur izstāžu zāli, bet no šīs domas attiecās. Pēc tam šo zemi nodeva privatizācijai. Tur bija juridisks strīds, vai vajadzēja nodot privatizācijai vai vispirms vajadzēja nodot atsavināšanai, bet tas vairāk ir juristiem. Rīgas valstspilsētas Īpašuma departaments uzskata, ka viss bijis kārtībā un rīcība bijusi pareiza.

Es tā saprotu, ka domes institūcijām ir bijis ne mazums sarunu ar Rīgas lidostu, taču tad ir nākusi bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita vēstule, ka ministrijai arī ir svarīgi, kas notiek šajās zemēs, un ir svarīgi būt tur klāt un būt informētai. Šo vēstuli tā īsti nav ņēmis vērā ne toreizējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, ne Īpašuma departaments. No Rīgas domniekiem lietas kursā ir bijuši tikai divi deputāti.

Notika izsole, kurā piedalījās viens pretendents - lietuviešu kompānija, kura nopirka zemi par 5,6 miljoniem eiro. Problēma sākās, kad Zemesgrāmatas tiesnesis negribēja reģistrēt Zemesgrāmatā jauno īpašnieku. Var nojaust, ka iemesls varbūt ir bijusi Linkaita vēstule.

Pēc tam Rīgas dome saņēma ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Bija divas domes sēdes, kurās pietrūka kvoruma, taču trešajā sēdē Rīgas dome ar balsu vairākumu nolēma, ka jāatjauno īpašumtiesības uz izsolē pārdotajiem 22 zemesgabaliem pie lidostas.

Kāpēc vienā reizē bijāt par, bet otrā pret?

Pirmajā reizē 2022. gadā nebija informācijas, vai lidosta tur grasās kaut ko darīt. Un pat arī tagad nav īsti informācijas.

Spriežot pēc Linkaita izteikumiem televīzijas diskusijā, neesot tā, ka lidosta uzreiz jau grib šo zemi īpašumā, bet tai būtu svarīgi būt informētai, kas uz tās notiks. Lokālplānojums paredzēja saskaņošanu ar lidostu, un tur būtu atšifrēts, kas tieši tur šajos zemesgabalos notiks. Un, ja lidosta nepiekristu, tad īpašnieki nevarētu savus plānus īstenot. Bet nu tagad tas viss ir atcelts.

Otrajā reizē pirms balsošanas Juridiskā pārvalde skaidroja, ka domnieki pēc tādas ģenerālprokurora vēstules nevar citādi rīkoties un mums jābalso par pašvaldības īpašumtiesību atjaunošanu. Ja atzinums ir no ģenerālprokurora par darījuma prettiesiskumu, tad tas ir nopietns arguments.

Ģirts Ozoliņš/MN

Visticamāk, ka lietuviešu kompānija nesamierināsies tikai ar savas samaksātās naudas atgūšanu, bet gribēs vairāk - kompensāciju par līguma laušanu un varbūt vēl kādas summas. Varbūt būs tiesu darbi? Kur Rīgas dome ņems naudu, lai samaksātu atpakaļ 5,6 miljonus un varbūt vēl vairāk?

Skaidrs, ka ir iespējama tiesvedība, un visticamāk, ka tā būs. Darījuma summa netiek pat apstrīdēta un Civillikumā paredzētie 6% tai klāt. Bet gan jau lietuvieši mēģinās piedzīt vēl kādus zaudējumus, kas viņiem ir radušies.

Privatizācija ir atcelta, līgumu ir paredzēts lauzt. Iespējams, šajā sakarā būs vajadzīgi vēl kādi domes lēmumi.

Kad pienāks laiks, tad maksāsim - no rezerves fonda nāksies izdalīt līdzekļus, nekas cits jau neatliks.

Ģirts Ozoliņš/MN

No potenciālo investoru puses iespaids par Rīgas varu var rasties jocīgs - vispirms pārdod īpašumu, pēc tam ņem to atpakaļ... Kāds tas ir signāls investoriem?

Protams, ka tas nav labs signāls. Bet, no otras puses - ja tur ir bijuši kādi pārkāpumi, ja darījums ir bijis prettiesisks, kā uzskata ģenerālprokurors, tad tas ir arī signāls, ka Latvijā visam jānotiek likumīgi, un, ja viss notiek likumīgi, tad nekāda darījumu atcelšana nenotiek. Tas jau nenotika kādu politisku iegribu dēļ, bet pēc ģenerālprokurora iniciatīvas.

Rīgas brīvosta vairs nav pašvaldības, bet ir valsts pārziņā, taču tepat Rīgā tā atrodas. Bizness ostai necik labi nevedas, pārkrauto kravu apjoms iet uz leju. Vai vērojat, kas tur notiek, vai varat kaut ko ietekmēt?

Juridiski mums pašlaik nav nekādas saistības ar Rīgas brīvostu, jo tur darbojas tikai valsts pārstāvji. Tik vien tā saistības, ka tā atrodas Rīgā. No tā ir gan labumi, gan bēdas.

Labumi ir tādi, ka osta turpina strādāt un tur strādā darbinieki. Osta ir kā liels mehānisms, kas piesaista citu industriju. Nav jau tikai tas, kas notiek tikai tieši ostā.

Bet problēmas Rīgai ir no tā, ka ļoti daudz, sen jau vairāk nekā puse kravu uz ostu tiek vestas ar autotransportu, kas noslogo pilsētas infrastruktūru. Es būtu priecīgs, ja vairāk kravu vestu pa dzelzceļu, taču pašlaik situācija ir tāda, kāda ir.

Nāk vasara, un atkal aktualizējas jautājums par izklaides vietu trokšņiem, kas vienai rīdzinieku daļai nepatīk un traucē mieru. Būs pasākumi un koncerti Lucavsalā, būs “Ghetto games” un vēl viss kas. Kā Rīgas dome sagaida nākamo trokšņu vasaru?

Pilsēta ir dzīvs organisms, un tajā nav tikai klusums. Es būtu priecīgs, ja mēs varētu uzskaitīt ne tikai to slikto, kas ir tādos pasākumos kā “Ghetto games”, bet arī to labumu, ko tie dod - jauniešu pievēršanu sportiskām aktivitātēm.

Mums ir bijuši priekšlikumi, ka varbūt kādā no Centrāltirgus paviljoniem varētu izvietoties “Ghetto games”, un ir bijusi arī interese no organizatoru puses. Taču jāsaprot arī, ka uzreiz tūlīt to tā nevar realizēt - nevar padzīt no gaļas paviljona tirgotājus ar visiem lopu kautķermeņiem un vietā ielaist jauniešus ar basketbola bumbām. Šādu plānu realizācijai vajadzīgi ieguldījumi.

Vai šovasar krastmala pie pils būs atvēlēta tikai gājējiem un tirdziņiem, kā to savulaik sapņoja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis?

Satiksme netiks pilnībā slēgta. Mēs konstatējām, ka, lai pilnībā aizvērtu satiksmi, vajadzīgs ilgāks sagatavošanās plāns.

Mēs redzam, ka pašlaik pozitīvā nozīmē ir aktivizējušies Vecrīgas izklaides vietu īpašnieki un pasākumu organizētāji. Ja mēs uz visu vasaru atvēlētu 11. novembra krastmalu, tad Vecrīgas izklaides un tirgošanās vietām attiecīgi mazāk būtu apmeklētāju.

Bet pasākumi 11. novembra krastmalā būs - piemēram, WRC rallija atklāšana 18. jūlijā, kad noteikti krastmala būs slēgta. Un vēl būs daudz pasākumu, kā, piemēram, Rīgas svētki.

Pēdējā laika ievērojamākais pretlatviska vandalisma gadījums bija Okupācijas muzeja aizdedzināšana. Taču aizvien biežāk redzami visādi ķēpājumi uz sienām, “Z” burti, Ukrainas karogu bojāšana. Vai pašvaldības policijai pietiek resursu, lai pretvalstiskos vandaļus noķertu?

Pilsētas centrā ir pietiekami. Budžetā ir atrasti līdzekļi, lai videonovērošanu vēl paplašinātu. Gribu uzsvērt, ka Okupācijas muzeja dedzinātājs tika atklāts tieši ar pašvaldības videokameru palīdzību.

Esam konstatējuši arī citas vietas, kur vajadzētu rūpīgāku novērošanu - Bolderājā pie burtiem un citur. Pašvaldības policija ir ļoti noskaņota uz rezultāta sasniegšanu, un gan jau visi vainīgie savu sodu saņems.

Kas ir galvenie objekti, kurus pašvaldība šovasar būvēs?

Būs daudz asfaltēšanas darbu, un turpināsies arī “lielie objekti” - Lucavsalā Laivu ielas izbūve, Hipokrāta ielas - Malienas ielas aplis. Ir pabeigts iepirkums Dienvidu tilta 4. kārtai. Vēl ir Kundziņsalas pārvads, kas nepieciešams, lai pabeigtu Austrumu maģistrāli, un tur arī iepirkums ir noslēdzies. Vēl domāju, ka šogad vajadzētu uzsākties darbiem Zemitānu tilta pārbūvei. Un skatīsimies, kā būs ar Vanšu tilta projektēšanu un būvniecības darbiem. Tur iepirkums vēl joprojām notiek.

Drīz sazaļos zālīte un plauks lapas, un daudz rīdzinieku ies skatīties, kā ir labiekārtota tā vieta, kur agrāk bija “okupeklis”. Tāpat ir dzirdēts par lieliem plāniem uzbūvēt panorāmas ratu, par ko apkārtējo namu iedzīvotāji sāk kļūt tramīgi. Ko rīdzinieki šovasar redzēs?

Panorāmas rats ir paredzēts tur blakus netālu. Šis privātais projekts, šķiet, ir “iebuksējis”.

Uzvaras parkam notiek darbu otrā kārta. Es domāju, ka būs skaisti. To rādīja jau atklāšana. Šī vieta ir iecienīta - ziemā bija daudz slēpotāju, ģimenes ar bērniem tur pastaigājas. Tas mums dara prieku, ka esam pareizi šo darbu veikuši.

Daudzām ielām Rīgā ir mainīti nosaukumi, lai aizvāktu padomisku un impērisku smaku no pilsētas. Taču šāda nosaukumu maiņa maksā naudu un kādu laiku var sagādāt neērtības iedzīvotājiem. Ko Rīgas dome šajā sakarā dara?

Pašvaldība ir apņēmusies pati segt visus izdevumus, kas saistās ar ielu plāksnīšu nomaiņu. Arī sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumus aprīlī sāks mainīt.

Ja vēstule aiz inerces tiek sūtīta uz Maskavas ielu, kas tagad jau ir Lastādijas un Latgales iela, vai adresāts to saņems?

Ceru, ka “Latvijas pasts” ņems vērā, ka cilvēkiem ir jāpierod, un sūtījumi nonāks tur, kur tiem jānonāk.

Cik stabila ir Rīgas domes valdošā koalīcija?

Es domāju, ka koalīcija ir stabila, mēs strādājam. Koalīciju atbalsta 34 deputāti, kas ir apmēram tikpat, cik Mārtiņam Staķim bija pirms bezatbildīgās atkāpšanās. Darbs norit, darāmā ir daudz, un nesaskatu kaut kādu ļodzīšanos.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.