Viktors Valainis: Mūs provocē izpaust slepenu komercinformāciju

© Foto kolāža/F64

Piektdienas pusdienas laikā plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka it kā Latvijas valstij tiek piedāvāts zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā. Šādai ziņai varētu arī nepievērst īpašu uzmanību, ja vien LMT nebūtu pelnošs un stratēģiski svarīgs uzņēmums, kurš pilda svarīgas funkcijas valsts drošības un militārās aizsardzības nodrošināšanā.

Lai gūtu skaidrību, kādas intrigas tiek vērptas ap stratēģiski nozīmīgo LMT, iztaujājām ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS)

Vai Ekonomikas ministrija tiešām piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā un kādēļ šāda ziņa tika izplatīta?

Šī ziņa ir aplama. Tajā savāktas kopā dažādas informācijas druskas, vispārīgas teorijas, kuras pavirši raugoties pat var izskatīties diezgan ticamas. Tiek mēģināts pasniegt informāciju tā, ka Ekonomikas ministrija it kā piedāvā valstij tikt vaļā no telekomunikāciju uzņēmumiem, kas ir pilnīgas muļķības.

Mēs tiekam provocēti šo informāciju komentēt, skaidrot un atklāt to sevišķi ierobežotas pieejamības informāciju pirms tās izskatīšanas valdībā.
Ieinteresēto pušu šādas informācijas izplatīšanā ir diezgan daudz - gan konkurenti, gan ārvalstu investori. Bet skaidrs ir viens - notiekošais ir mēģinājums izzondēt iespējas un radīt situāciju, lai mēs atklājam kādu informāciju pirms šis jautājums tiek skatīts valdībā.

Saistībā ar notikušo noteikti vērsīsim arī policijas uzmanību un lūgsim lai policija vērtē, kas īsti notiek ar dokumentiem, kuriem ir ierobežotas pieejamības statuss. Jautājums ir ļoti nopietns jo runa ir par divu valsts nozīmes uzņēmumu nākotni, par to ekonomisko stāvokli, par to situāciju tirgos. Ja no valsts pārvaldes sāk noplūst jel kāda informācijas saistībā ar šiem uzņēmumiem, tad policijai jāvērtē, kā tas varēja notikt. Ja izplatītā informācija ir vienkārši izdomājumi, arī tad jāvērtē, ar kādu mērķi šādi izdomājumi tiek izplatīti.

Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija vērsīsies Valsts drošības dienestā ar iesniegumu vai rīkosies kādā citā veidā?

Jau ir dots rīkojums, lai attiecīgās kompetentās institūcijas notiekošo pārbauda. Prokuratūra izlems kurai institūcijai būs jāveic izmeklēšana.
Iet runa par ļoti ierobežotas pieejamības informāciju. Lasot šo publiski izskanējušo ziņu, kļūst skaidrs, ka ziņas autors pašu ziņojumu nav lasījis, bet, iespējams, kāds diezgan pavirši ir ziņas autoram tā saturu savā interpretācijā un balstoties uz aplamiem pieņēmumiem stāstījis. Jebkurā gadījumā notikusi nelikumība. Pat uzņēmumu pārstāvji vēl nezina šā ziņojuma saturu, jo tas ir ziņojums akcionāriem. Un te skaidri un gaiši ir jāsaprot arī tas, ka ziņojums par kuru ir runa, ir izpēte. Vēl jau valdībai pašai, iepazīstoties ar šo informāciju, būs jānonāk pie sava redzējuma par nākamajiem soļiem, ko mēs kā valsts no šiem uzņēmumiem vēlamies - valdībai kopā jālemj kāda būs mūsu stratēģija, kādi mērķi, kādas ir valsts intereses šajos uzņēmumos, lai nonāktu pie konstruktīva un stratēģiski pārdomāta, Latvijas valsts interesēm atbilstoša valdības lēmuma.

Šis tomēr ir jautājums par diviem Latvijas inovāciju un tehnoloģiju flagmaņiem, konsultanti izstrādājot ziņojumu, to jau sākotnēji ir darījuši ar mērķi vairot šo uzņēmumu vērtību un nozīmi Latvijas valstij.
Ziņojums ir ļoti nopietns dokuments. Tas tika izstrādāts ilgākā laika periodā. Ja kāds to ir pavirši mēģinājis atstāstīt žurnālistiem, tad viņš ir smagi pārkāpis likumu, jo viņš ir mēģinājis atklāt komercinformāciju par diviem ļoti svarīgiem stratēģiskiem uzņēmumiem. Ja mediji paši to ir sadomājuši, tad ir jāvērtē ar kādu mērķi tas ir ticis darīts.

Ar kādu mērķi tas tiek darīts?

Mēs (Ekonomikas ministrija) noliedzam informāciju, kas ir izskanējusi, jo tā nav patiesa. Šis naratīvs, kas tiek izplatīts ar šo piektdienas ziņu, absolūti neatbilst patiesībai!
Es to redzu kā provokāciju kuras mērķis ir piespiest Ekonomikas ministriju atklāt kaut ko no ziņojuma satura pirms tā izskatīšanas valdībā, lai plašs ieinteresēto personu loks varētu izvērst lobiju kampaņas “par” un “pret” vēl pirms valdības pieņemtā lēmuma.
Vienlaikus tomēr ir svarīgi, ka ziņojums nav izplatījies publiskā telpā.

Šādas ziņas par uzņēmumiem ietekmē to vērtību?

Šāda ziņa var ietekmēt uzņēmumu vērtību.

LMT ir svarīgs uzņēmums valsts aizsardzībai. Vai informācijas noplūde var ietekmēt Latvijas aizsardzības spējas?

Var.

Ir fiksēti arī citi veidi kā tiek mēģināts iegūt informāciju par stratēģiski svarīgajiem telekomunikāciju uzņēmumiem?

Jā, Par šo jautājumu no manis mēģina izvilināt manu pozīciju - ko es domāju, ko darīšu, jau kopš brīža, kad es stājos ministra amatā. Šobrīd izskatās cilvēki nav noturējušies un jau manā vietā ir sākuši stāstīt, ko es domāju darīt.
Jautājuma sensitīvās dabas dēļ es neesmu atklājis ne informāciju, ne savus uzskatus, ko pēc manām domām vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Es savu viedokli izteikšu valdībā kopā ar saviem kolēģiem tad, kad jautājums būs uz valdības galda. Tā būs diskusija starp ministriem - kopīgi būs jāizlemj, kā rīkosimies tālāk.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.