Andrejs Vilks: Narkotiku lietošanas dekriminalizēšana mudinās dīlerus rīkoties nekaunīgāk

© Romāns Kokšarovs/F64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizēšanu Latvijā. Kāpēc tāda nostāja? Par to “nra.lv” saruna ar Saeimas deputātu, juridisko zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andreju Vilku (ZZS). 

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Tāpat ieceri atbalsta iekšlietu resors, partija “Kustība “Par””, Latvijas Ārstu biedrība, "OPEN Radošais centrs". Vai viņi kļūdās?

Pirmkārt, ja ir izteikts šāds viedoklis un priekšlikums, ļoti vajadzētu, lai tas ir būtu argumentēts un pamatots. Motivēt to tikai tā, ka pastāv kaut kādas bažas un satraukums, ir par maz. Ja nav skaitļu, ja nav argumentu, tad tie ir tikai populistiski izteikumi.

Otrkārt, ir nepieciešama pietiekami dziļa analīze par narkotiku izplatības situāciju it īpaši nepilngadīgo vidū. Tādas analīzes nav, bet ir tikai viedoklis par to, ka nepieciešams dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Ko īsti dekriminalizēs?

Par narkotiku lietošanu primāri ir paredzēta administratīvā atbildība. Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 48. pants paredz par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.

Vai narkotisko vielu atkārtota lietošanas fiksācija var novērst nāves gadījumu skaitu? Jautājums ir par to, kāpēc pēc pirmā narkotisko vielu lietošanas gadījuma fiksācijas un saukšanas pie administratīvās atbildības tā nebija pietiekama mācība vairāk nelietot aizliegtās vielas? Vai arī atkarība jau bija tik liela, ka nekāda atbildība šo atkarību nespēja mazināt. To, neapšaubāmi, apzinās arī narkotisko vielu tirgotāji. “Klienti’’ ir jāpietur, jārada atkarība no vielām neatkarīgi no sekām, kādas var būt lietotājiem. Bizness ir bizness. Ja šajos gadījumos, ja nodarījums arī atkārtotās situācijās ir dekriminalizēts, tas biznesa vidi nosacīti veido drošāku un lietotāji var pārliecināties par nelabvēlīgāku tiesisko seku neesamību.

Cik personas par šā likuma pārkāpumu ir sauktas pie atbildības?

2022. gadā bija 398, 2023. gadā bija 353, kas ir samazinājums. Skaitļi nav lieli, taču attiecībā uz nepilngadīgajiem tie rada satraukumu.

Piemērojot administratīvo sodu par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā vai neatļauti tās lietos. Proti, tiem, kas atkārtoti tiek pieķerti, draud kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 253. 2. panta.

Mehānismam būtu jābūt tādam, ka, ja jaunietis tiek pieķerts lietojam narkotiskās vielas, vispirms nepieciešams noskaidrot motivāciju, kāpēc viņš tās lieto. Tāpat jānoskaidro, kādas vielas viņš lieto, kādas sekas tam var būt. Te ir vajadzīga ģimenes ārsta, psihologa iejaukšanās. Un, protams, vajadzīga vizīte pie narkologa, lai varētu konstatēt, kāda ir situācija. Iespējams, vajadzīgi arī rehabilitācijas pakalpojumi. Veselības ministrija atzīst, ka jauniešiem pēc nokļūšanas slimnīcā un akūtā stāvokļa novēršanas ir jānodrošina turpmākas ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas iespējas vismaz gada garumā. Tomēr cik lielā mērā ārstēšanās un rehabilitācijas pasākumi gada laikā šiem identificētajiem lietotājiem ir pieejami un var tikt īstenoti pietiekami efektīvi? Interesanti būt gūt atbildes uz šo jautājumu.

Bez šaubām, ir personas, kas tiek aizturētas lietojam aizliegtās vielas atkārtoti, un te skaitļi ir ļoti interesanti. 2021. gadā bija pieci, 2022. gadā bija trīs, 2023. gadā neviens nav saukts pie kriminālatbildības. Tātad, ko mēs grasāmies dekriminalizēt? Tas nav saprotams.

Ir nepieciešama policijas intensīvāka darbība, lai fiksētu tos gadījumus, kad jauniešiem un arī citiem tiek realizētas narkotiskās vielas. Atcerēsimies, ka jūlija sākumā policijas darbinieki, veicot kvalificētu, profesionālu darbu narkotisko un psihotropo vielu apkarošanas jomā, Purvciemā aizturēja vīrieti nozieguma brīdī, kad viņš pārdeva sevišķi bīstamu psihotropo vielu 2008. gadā dzimušam jaunietim. Ir zināmas arī metodes un vietas, kur apmēram tās tiek realizētas. Bet tie mehānismi ir sarežģīti un rafinēti - tas notiek, tajā skaitā plaši izmantojot internetu, “Telegram” un citas platformas. Realizētājs nesatiekas ar to, kurš iegādājas narkotiskās vielas, viņš nezina, cik tam ir gadu, kādi motīvi, kāpēc vielas ir nepieciešamas un tamlīdzīgi.

Policijas resursi ir ierobežoti, tai nav iespējams visu izkontrolēt, nav iespējams kontrolēt interneta vietnes. Ne velti ir pacēlies jautājums, vai nevajadzētu vietni “Telegram” aizliegt vai ierobežot piekļuvi tai. Jautājums nav tikai par narkotiku tirgošanu, izmantojot šo vietni, bet arī par teroristiskiem aktiem, to plānošanu un mēģinājumiem, kuri Latvijā ir tikuši organizēti ar šīs vietnes palīdzību - piemēram, Okupācijas muzeja dedzināšana. Jautājumu par “Telegram” gan narkotiku apkarošanas, gan valsts drošības interešu kontekstā ierobežošanu ir nepieciešams apzināt.

Kāda situācija Latvijā ir ar rehabilitāciju, ar sociāliem pakalpojumiem?

Ir tāds interesants dokuments - profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025. gadam. Tas ir pieņemts un ir spēkā ar Ministru kabineta rīkojumu no 2022. gada 25. oktobra. Šajā programmā mēs varam atrast rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, “Izvērtēt slimnīcā "Ģintermuiža" sniegtā rehabilitācijas pakalpojuma nepilngadīgām personām ar vielu lietošanas traucējumiem programmu, vienlaikus izvērtējot pakalpojuma programmas paplašināšanas iespējas citās ārstniecības iestādēs, tai skaitā multiprofesionālo komandu sniegto pakalpojumu pieejamību’’. Jā, un šī pasākuma īstenošanas termiņš ir 2025. gada pirmais pusgads. It kā rehabilitācijas pakalpojumi nepilngadīgām personām nebūtu aktuāli jau krietni sen.

Taču, ja lasām šo plānu, atrodam, ka šiem pasākumiem atvēlētais finansējums ir gauži niecīgs.

Bet tad kādā veidā un cik efektīvi ir iespējams šos sociālos rehabilitācijas pakalpojumus īstenot ar nelieliem finansiālajiem resursiem?

Vai narkotiku lietošanas dekriminalizācija vai vispār atbildības noņemšana nepilngadīgajiem par nodarījumiem, kas saistīti ar narkotiku apriti, novedīs pie kāda optimāla rezultāta?

Es pieļauju, ka, ja notiks lietošanas dekriminalizācija, tad paplašināsies tirgus un pieaugs piedāvājums - jo dīleri redzēs, ka var pārdot narkotikas nepilngadīgajiem, kuriem par lietošanu nav nekādas atbildības. Līdz ar to arī viņi paši varēs justies nesodītāk un varēs izvērst savu darbību plašāk.

Portugālē, Argentīnā, Austrālijā, Čīlē, Čehijā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā, Meksikā, Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Šveicē un 17 ASV štatos narkotiku lietošana ir dekriminalizēta. Vai šajās zemēs situācija ir sliktāka nekā tur, kur par lietošanu paredzēta kriminālatbildība?

Jebkura pieredze ir vērtīga - gan pozitīva, gan negatīva. Arī pieredze saistībā ar dekriminalizāciju, kas nav devusi pozitīvus rezultātus, ir noteikti jāņem vērā.

Dažādās valstīs ir dažāda ekonomiskā, politiskā, sociālā situācija. Ne vienmēr citu zemju pieredze ir piemērojama Latvijai - īpaši, ja runājam par Latīņameriku. Ja pieminam Igauniju, tad 2023. gadā no narkotiku pārdozēšanas miruši 113 cilvēki. Mirušo cilvēku īpatsvars, kas ir saistīts ar narkotikām, Igaunijā ir augstāks nekā Latvijā. Runājot par lietošanas dekriminalizāciju, tūdaļ ir jāvērtē resursi, kādi ir pieejami, lai lietošanu samazinātu, lai piedāvājums tiktu mazināts, un kādi ir resocializācijas pakalpojumi.

Ja resursu Latvijā pietiktu un pakalpojumi būtu attīstīti, ja tie, kas lieto, vienmēr iegūtu rehabilitācijas pakalpojumus tur, kur vēlas, tad varbūt varētu apspriest jautājumu par citu valstu pieredzes izmantošanu arī Latvijā. Bet paņemt tikai vienu instrumentu - lietošanas dekriminalizāciju - un ar to rīkoties? Nezinu, cik tas var būt pamatoti.

Ir dzirdēts, ka Latvijā sāk parādīties jaunas, sintētiskas narkotikas, kas ir īpaši indīgas. Vai nav pienācis brīdis celt trauksmi un ar skarbākām metodēm apkarot to izplatību?

Par jaunām substancēm, psihoaktīvām vielām, kuras ir pieejamas lietotājiem, pētījumi Eiropā liecina, ka vidēji katru nedēļu tiek fiksēta jauna psihoaktīva viela. Eiropas Savienības nelegālajā tirgū ir parādījušies jauni sintētiskie opioīdi, kuri var izraisīt lielu kaitējumu lietotāju veselībai. Arī Latvijā ir bijuši smagi gadījumi - metonitazēna, izotonitazēna un protonitozēna maisījums. Nesen ir bijušas aizturēšanas un ir izņemti diezgan prāvi daudzumi šo narkotiku.

Ir atklātas laboratorijas Kiprā un Grieķijā, no kurienes narkotikas tika izplatītas pa visu ES un nonāca arī Baltijas valstīs. Valsts policija tam seko, un operatīvās darbības tiek veiktas, lai šo narkotiku izplatīšanos nepieļautu.

Galvenais ārstu arguments par lietošanas dekriminalizāciju ir tāds, ka jaunieši vai viņu vecāki gadījumos, kad kāds jaunietis ir pārdozējis, baidās saukt neatliekamo palīdzību, jo par lietošanu draud kriminālatbildība. Un ir gadījumi, kad jaunietis iet bojā. Tāpēc tad esot nepieciešams lietošanu dekriminalizēt.

Bet taču šādos gadījumos var pamatoti zvanīt neatliekamajai palīdzībai, un kriminālatbildība par to nebūs. Uz ārkārtas tālruni jāzvana situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes, - jaunietis ir bezsamaņā, ir radušies elpošanas traucējumi u.c. Šajos gadījumos neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties, nedrīkstētu riskēt ar jaunieša dzīvību. Jaunietis var iet bojā, ja medicīniskā palīdzība netiks sniegta. Ārsti, protams, iztaujās, no kurienes iegūta viela, ka tā par vielu, un sniegs nepieciešamo palīdzību.

Te derētu atcerēties atziņu, ka slīcēju glābšana ir arī pašu slīcēju ziņā, nepieļaujot riska situāciju veidošanos.

Turpinājums sekos. Intervijas otrajā daļā runāsim par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, par jaunajām tehnoloģijām kriminālistikā, par to, kas jādara, lai samazinātu satiksmes negadījumu skaitu, un citām aktualitātēm.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.