Skauģis par rudzu maizes programmu: Šis nav tas gadījums, kad valsts nauda tiks notrallināta kā visādos lidojumos

© Foto: Mārtiņš Zilgalvis/F64

Kādēļ valstij ir jāatbalsta rupjmaizes popularizēšana skolās; kādēļ tautai jātur godā rupjmaizes lietošana un tās popularizēšana; par rudzu maizes programmu izglītības iestādēs, par Latvijas rupjmaizes veselīgumu un īpašo smaržu un garšu “nra.lv” saruna ar “Lāču” maizes ceptuves saimnieku un maizniekmeistaru Normundu Skauģi.

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos raisījās asas diskusijas par to, kādēļ valsts nespēj apmaksāt dārgās zāles onkoloģijas un citu smagu slimību ārstēšanai, taču tajā pašā laikā tērē līdzekļus citām atbalsta programmām. Piemēram, valdība 13. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto programmu par valsts atbalsta piešķiršanu rudzu maizes programmas īstenošanai izglītības iestādēs, lai iepazīstinātu pirmsskolas audzēkņus un 1.-9. klases skolēnus ar rudzu maizi kā tradicionālu, nozīmīgu un reģionam raksturīgu maizi un tās nozīmi uzturā. Šī programma ir sava veida papildinājums un arī turpinājums tai programmai, kura skolās popularizē Latvijā audzētu dārzeņu, konkrēti - burkānu, lietošanu. Gan burkānu, gan rudzu maizes popularizēšana jauniešu vidū ir vairāk nekā svarīga tautas veselības stiprināšanai. Šobrīd tirgus ir pārpildīts ar ķīmiskā pārstrādē iegūtiem našķiem un dažādu veidu saldinātajiem dzērieniem. Ikdienas fiziskās slodzes īpatsvars samazinās, vairojas liekais svars, samilst veselības problēmas.

Rudzu maizes programmas īstenošanas laikā mācīs bērnus pazīt rudzu maizes garšu, izskatu un mudinās to lietot, kā arī noskaidros rudzu maizes popularitāti jauniešu starpā. Kā “Lāči” un jūs pats esat iecerējis šajā programmā piedalīties?

Latvijas maiznieki jau ilgus gadus ir centušies pacelt tēmu par tiem produktiem, kas latviešiem ir svarīgi. Rupjmaize mums ir ierakstīta kultūras kanonā. Ja maiznieki paši par to nerunās, tad neviens cits arī nerunās pietiekami skaļi.

Latvijas rupjmaize, salīdzinot ar citu valstu rudzu rupjmaizēm, atšķiras gan ar savu īpašo garšu, gan ar augsto kvalitāti. Tāpēc to ved uz ārzemēm, liela, ārzemnieki atzīst, cik tā laba.

Latviskie produkti ir jāuztur godā, lai nākamās paaudzes tos lietotu un lai saprastu, kāpēc tos vajag lietot. Rudzu maizes programmai ir divas sadaļas - viena ir tas, lai rupjmaize nonāk skolās, otra ir izglītojošā daļa. Ir svarīgi jauniešiem izstāstīt par rupjmaizes patieso vērtību, lai šī programma būtu ar jēgu. Iztērēt tāpat vien bez šā izglītojošā elementa valsts naudu nebūtu pareizi. Valsts ir tā, kas var paveikt šo procesu - kopdarbībā ar maizniekiem.

Medijos un interneta sociālajos tīklos daudz tiek uzsvērta summa, kas atvēlēta šai programmai - 300 tūkstoši eiro. Kā ir paredzēts šo summu likt lietā?

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi nolikumu, kas un kā būs jādara. Vēl neesmu ar to ļoti detalizēti iepazīstināts. Zemkopības ministrs Armands Krauze plašsaziņas līdzekļos jau ir sācis informēt, kas šīs programmas ietvaros ir paredzēts darīt.

Maiznieku galvenā loma ir izstāstīt, kas ir rudzu maize, un nodrošināt, lai tā nonāk pie skolēniem.

Būs vajadzīgs arī kāds atbalsta materiāls - kāda īsa filma, lai jauniešiem zināšanas aizķeras atmiņā.

Tas, kādā veidā šī programma tiks organizēta, nav mūsu darbs; mūsu, maiznieku, darbs ir piedalīties procesā un stāstīt par maizi. Šī programma ir izstiepta diezgan ilgā laika posmā, kur tiks iesaistīti daudzi cilvēki. Tās realizēšana būs kolektīvs darbs.

Eiropā ir vietas, kur rupjmaizi vispār neēd, bet ir arī tādas valstis kā Austrija vai Somija, kur rupjmaize ir lielā cieņā. Ar ko latviešu maize atšķiras no citu zemju maizes?

Katrai tautai ir savi produkti, kas ir vēsturiski lietoti un tiek lietoti arī mūsdienās. Latvijas rupjmaize ir unikāla ar tās gatavošanu - ar lēno raudzēšanas procesu, kurā rodas vitamīni un citas vērtīgas vielas. Latvijas rudzu maize ir bagāta ar šķiedrvielām, kas vajadzīgas organismam zarnu trakta pareizai darbībai. Dietologi uzsver rupjmaizes augsto uzturvērtību, kādas nav kviešu maizei hamburgeros un picās.

Un arī rudzu maizes garša! Nekur citur rudzu maize negaršo tā kā Latvijā ceptā. Mēs, latvieši, protam maizi izraudzēt un izcept labāk par citiem, un tā ir mūsu unikalitāte.

Piemēram, lietuvieši prot gatavot no biezpiena savdabīgu balto sieru, kādu citi neprot. Mums ir Jāņu siers, tomēr tas ir pavisam kas cits. Tā ir lietuviešu unikalitāte. Bet mums ir rudzu maize.

Rudzu maizes programmai ir ilga priekšvēsture un stiprs pamatojums, un nav tā, ka “maiznieki tagad ir sadomājušies un valsts iedeva naudu”.

Vienmēr ir bijuši kādi skeptiķi, kuriem žēl, ja nauda tiek tērēta kādu Latvijas produktu atbalstam. Vai tad neatbalstīsim? Valsts nauda tiek notrallināta visādos lidojumos un bezjēdzīgos pētījumos, taču šajā gadījumā ar rudzu maizes programmu, domāju, būs ļoti labs rezultāts.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.