Olafs Pulks: Būs skumji, ja Rīga paliks ārpus "Rail Baltica" pamattrases

© Foto kolāža/MN

Kad Rīgā atgriezīsies prāmis uz Stokholmu; vai patiesi samazinās tūristu skaits; vai tiks asfaltēti arī iekšpagalmi; ko darīt ar “Rail Baltica” betona rēgiem Rīgas centrā un lidostā – saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.

Tallinā prāmji pienāk un atiet teju tik bieži kā Rīgā autobusi to galapunktā Abrenes ielā. Rīgā pienāk tikai starptautiskie kruīza kuģi, turklāt paretam. Kāpēc nav regulāras kuģu satiksmes ar Helsinkiem un Stokholmu?

Mums ir grūti salīdzināties ar Tallinu, jo starp Tallinu un Helsinkiem gadā brauc septiņi miljoni pasažieru. Helsinkos Tallinu uzskata par tādu kā savu dienvidu piepilsētu. Igauņi brauc strādāt uz Helsinkiem, no Helsinkiem uz Tallinu brauc tūristi, daudzi somi ir iecienījuši Igaunijā iepirkties.

Helsinkos arī par Rīgu ir interese, taču problēma pašlaik tāda, ka kuģu nav. Daļa kuģu kovida laikā tika pārtaisīti par viesnīcām. Satiksme ar Stokholmu tika pārtraukta, un tagad nav viegli to atjaunot.

Bet sarunas notiek. Jāskatās uz uzņēmējiem, lai varētu iztikt bez lieliem nodokļu maksātāju ieguldījumiem. Mēs esam ieinteresēti - cik ātri tas notiks, to pašlaik ir grūti pateikt.

Vai tad arī Rīgai nav savas nišas prāmju satiksmē, kaut arī tā nav tik liela kā Tallinai?

Pašlaik nav brīvu kuģu, taču, ja būs uzņēmēju vēlme, mēs no savas puses esam gatavi darīt visu iespējamo, kas jādara.

Ja neiet sadarbība ar “Tallink”, vai nav pasaulē vai Baltijas reģionā citu firmu, ar kurām runāt?

Īpaši daudz nav. Ar šiem jautājumiem nodarbojas Rīgas brīvosta, pilsēta te līdzdarbojas tik tālu, ka var palīdzēt. Pašlaik ir tāda stadija, ka jā - sarunas ir, taču vēl nevar pateikt, kad tās rezultēsies reālā prāmju satiksmes līnijā.

Salīdzinot ar agrākiem laikiem, tūrisms Rīgā izskatās stipri panīcis. Saprotams, ka nav tūristu no Krievijas un Baltkrievijas, tomēr vai Rīga nevar darīt ko vairāk, lai piesaistītu tūristus no citām zemēm? Vai varbūt panīkums skaitļos nav tik ļoti dramatisks, kā tas izskatās ielās? Kādas ir tendences tūrisma nozarē statistiskā izteiksmē?

Tūristu skaits palielinās. Palielinās, kas iepriecinoši, tūrisms no Vācijas, lai gan ar vāciešiem ir problēma, ka viņiem Latvija šķiet bīstama, jo ir tuvu Ukrainai, kur plosās karš. Tomēr ir vācieši, kas atbrauc, un tie, kas atbraukuši, brauc atkal. Aktīvā tūrisma sezona tuvojas noslēgumam, un drīz apkoposim datus, taču jau jaušams, ka tūristu skaits palielinās.

Ārzemniekiem Rīgā dažkārt nākas saskarties ar kaitinošām neērtībām. Piemēram, katrā vietā jāmeklē, jāprasa Wi-Fi parole, lai varētu pieslēgties internetam - burtiski, pārejot pāri ielai uz citu kafejnīcu, atkal vajadzīga cita parole. Daudzās pasaules pilsētās internets ir visur gan vietējiem, gan tūristiem un nekas nav jāmeklē - arī parkos, pazemes vilcienos. Vai Rīgas pašvaldība var ko darīt, lai arī Rīgā būtu tāpat?

Man neviens nav sūdzējies, pirmo reizi dzirdu ko tādu... Man šķiet, ka Rīgā pārklājums ir ļoti labs. Tas vispirms būtu jāprasa tiem, kas interneta pakalpojumus piedāvā, un vai kaut ko te nevajadzētu mainīt. Ja tas ir neērti, tad to vajadzētu mainīt, bet tas nav īsti pašvaldības jautājumus.

Bet pašvaldība varētu būt tā, kas uz to skubina?

Ja tas tiešām parādās kā problēma, mēs to varam iniciēt, tiekoties ar šīs industrijas pārstāvjiem.

Ārzemnieki atbrauc un aizbrauc, un nepagūst pasūdzēties...

Jā, tā var būt, tomēr es tūdaļ vaicāšu Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai, vai šādas sūdzības ir ienākušas.

Šādas lietas redz tikai no malas, mēs paši neredzam...

Jā, tā var būt.

Redzams, ka beidzot ielas tiek remontētas - īpaši tas ir pie “Spices” un arī citviet. Vai tās tagad ir vēsturiski lielākās investīcijas, kā to Rīgas dome reklamē?

Tik tiešām notiek vērienīgākie ceļu seguma atjaunošanas darbi - 630 tūkstoši kvadrātkilometru tiek būvēti. Tagad ir mainīti Ministru kabineta noteikumi, palīdzot Ekonomikas ministrijai un valdībai - mēs varam šos darbus veikt bez būvprojekta, sastādot defektācijas aktus, kas ievērojami atvieglo un paātrina procesu. Citādi teju trīs gadi būtu vajadzīgi. Arī nākamgad darbi notiks, lai nolaisto Rīgas infrastruktūru varētu savest kārtībā.

Jā, pašlaik ir neērtības, bet tad, kad ielas būs salabotas, ceru, ka cilvēki to novērtēs.

Pie “Spices” un jaunā “Depo” krustojums tiek pārbūvētas ar privātu investoru atbalstu, bet darbi notiek arī tālāk Ulmaņa gatvē Jūrmalas virzienā - tie tiešām ir lielākie ielas seguma atjaunošanas darbi. Kā solījām, tā strādājam - ielu segumu atjaunojam.

Pirms gada jūs intervijā “nra.lv” diezgan kritiski un skeptiski sacījāt, ka pavasarī Rīgas ielas būs vēl bedrainākas... Bija arī kādas juridiskas problēmas ar vienu ceļu būves firmu. Kas tagad ir mainījies?

Tas bija pagājušajā gadā. Jā, bija juridiskas problēmas, un nebija arī jauno Ministru kabineta noteikumu grozījumu. Mēs ielas remontējām vienīgajā iespējamajā veidā - uz uzturēšanas līguma pamata. Citas politiskās partijas mums norādīja, ka tā nav pareizi, un tādā veidā apturēja darbus pagājušajā pussezonā. Tāpēc arī šajā pavasarī bija tik slikti ceļi. Tagad tie ielu posmi ir saremontēti, un nākamajā pavasarī būs krietni labāk.

Vai nav tā, ka vērienīgi remonti ir sakarā ar pašvaldību vēlēšanām, kas būs nākamajā vasarā, bet pēc tam atkal tas tiks aizmirsts un nekas netiks remontēts?

Mēs jau arī iepriekšējos gados labojām ielas - ne tik lielā apjomā, bet tik, cik uz uzturēšanas līgumu pamata varēja izdarīt. Bet 2023. gads tik tiešām bija ar ļoti mazu apjomu. Bet tagad ir jauna sistēma, un turpmāk ceļu būvniecība būs ātrāka.

Ja pēc vēlēšanām dome to nedarīs, tas būs ļoti skumji - tad ielas bruks vēl vairāk un savest tās kārtībā būs vēl grūtāk. Tas, kuri politiskie spēki nāks pie varas, ir vēlētāju ziņā, taču jebkuram iesaku turpināt ceļu labošanas praksi.

Ir Rīgā daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmi, kur ir tādas bedres, ka pat ar bezceļa auto nav izbraucams. Vai nav jālabo arī iekšpagalmi?

Iekšpagalmi tiešām ir liela problēma. Bijušais mērs Mārtiņš Staķis bija apņēmies ar to nodarboties, taču neko daudz neizdarīja. Pastāv arī problēma, ka jāatrod juridisks risinājums, jo liela daļa iekšpagalmu pieder dzīvokļu īpašniekiem. Ja ēkas iedzīvotāju kopums balso un panāk, ka iekšpagalma labiekārtošanas projekts tiek finansēts no sabiedrības līdzdalības budžeta, tad pašvaldība arī drīkst piefinansēt klāt un iekšpagalmu sakārtot. Bet šī ir liela problēma, kurai pamazām risinājums veidojas. Aicinu arī pašus dzīvokļu īpašniekus būt aktīvākiem. Ja nebūs sadarbības ar pašvaldību, tad būs ļoti sarežģīti. Finansiāli dome ir gatava to darīt, bet pastāv juridiski šķēršļi.

Kas notiek ar Vanšu tiltu, kas ir diezgan bēdīgā stāvoklī?

Nauda tam ir iedalīta. Bija iepirkums, kas pašlaik diemžēl ir pārtraukts, jo konkursā piedalījās tikai viens pretendents. Kontroltāme ir ap 50 miljoniem eiro, bet piedāvājums bija ap 100 miljoniem. Tas pārsniedz juridiski atļauto. Tāpēc tiek gatavots jauns iepirkums un tuvākajā laikā tiks izsludināts vēlreiz. Cerams, ka pretendenti būs un varēs uzsākt darbus.

Kas notiks Rīgā, kad tiks turpināti “Rail Baltica” projekta darbi - ja tiks turpināti, ja tam atradīsies nauda? Vai Pārdaugava tiks izrakņāta?

Pašlaik netiek izrakņāta un izskatās, ka naudas nav, bet būs ļoti skumji, ja Rīga paliks ārpus pamattrases un nebūs ar to savienota.

Pēdējais piedāvājums nesaistījās ar pārmērīgu pilsētas izrakņāšanu. Iepriekšējais projekts par tuneļa būvi gan tika noraidīts, jo būtu pārmēru dārgs un darbi radītu lielas neērtības iedzīvotājiem.

Izskatās, ka tuvākajā laikā nekas jauns netiks būvēts, ja neskaita trīs pāļus pie stacijas. Bet var jau būt, ka kaut kas vēl mainīsies.

Ar šo projektu diemžēl visu laiku ir neskaidrības. Kas tiks darīts ar Altonavas ielas tiltu? Mums ir inspekcijas atzinums, ka tilts ir ļoti sliktā stāvoklī. Tagad vairs “Rīgas satiksmes” autobusi nedrīkst tam braukt pāri, kas atstāj iespaidu uz maršrutiem, kas tagad ir ilgāk braucami.

Mēs nevaram ilgi gaidīt. Risinājums acīmredzot būs pagaidu tilts pāri dzelzceļam.

Pie lidostas ir megabūve - liela celtne, kas varbūt nebūs vajadzīga, ja nebūs finansējuma. Tāpat arī citas ar “Rail Baltica” saistītas būves. Vai tā nebūs izšķērdēta nauda? Tā gan nav Rīgas pašvaldības nauda...

Jā, tā nav Rīgas nauda.

Es tomēr vēl ceru, ka nauda nebūs izšķērdēta un celtnes būs noderīgas.

Vai Satiksmes ministrija ir pie vainas?

Satiksmes ministrija nesniedz mums atbildi, bet Satiksmes ministrija pati nezina, vai būs finansējums tālākiem darbiem vai nebūs. Ja kļūs saprotams, ka līdz 2030. gadam finansējuma nebūs, tad mums ir jārīkojas - mēs strādājam pie varianta par pagaidu tiltu. Pastāv visādas iespējas - piemēram, nopirkt jau gatavu. Tas tiek vēl pētīts.

Ja mēs tagad pārbūvēsim tiltu pamatīgi, bet izrādīsies, ka “Rail Baltica” projekta ietvaros tas būs jājauc nost, tad mums pārmetīs izšķērdību. Esam diezgan lielās sprukās - jārīkojas ļoti šaurā izvēles iespēju lokā.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ir sacījis, ka, iespējams, “Jaunā vienotība” veidos kopīgu sarakstu nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanās kopā ar “Kods Rīgai” un kustību “Par”. Kā sekmējas sadarbība?

Šāda diezgan līdzīgi domājošu politisko spēku konsolidēšanās var būt arī diezgan izšķiroša, jo var gadīties, ka kāds startē atsevišķi un nepārvar barjeru, un domē neiekļūst. Tad ieguvēja ir pretējā puse un vēlētāju balsis aiziet zudumā.

Pašlaik mums ir sarunas gan ar “Kods Rīgai”, gan ar kustību “Par” par iespējamo kopīgo startu. Nekas vēl nav nolemts, ir sākušās sarunas, sadarbība ir iespējama.

Pašlaik ir skaidrs, ka saraksta līderis būs Vilnis Ķirsis un saraksts sauksies “Jaunā vienotība”.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.