Viktors Valainis: Latvijas vizīte ASV – mūsu komandas veiksmes stāsts

© Dmitrijs Suļžics/MN

No 17. līdz 24. septembrim Amerikas Savienotajās Valstīs pabija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un Latvijas uzņēmēju delegācija. Par to, kā šī vizīte noritēja, kas tika panākts, “nra.lv” saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

Kādi ir galvenie pienesumi no šīs vizītes Latvijas tautsaimniecībai?

Latvijas delegācijai brauciens bija ļoti pozitīvs, un fokuss bija uz uzņēmējiem, un bija nepieciešams, lai viņu tikšanās būtu pēc iespējas produktīvākas. Mēs kopā ar Valsts prezidentu šīs durvis vērām viņiem vaļā - gan politiskās, gan biznesa.

Ir parakstīti līgumi par konkrētām apņemšanām - piemēram, par degvielas rūpnīcas projekta izstrādi, kas rezultēsies ar 120 miljonu eiro investīcijām. Tāpat ir līgumi par dīzeļdegvielas piegādes apjomu palielināšanu, par sadarbību mākslīgā intelekta jomā - sadarbībā ar pasaules lielākajiem jauno tehnoloģiju uzņēmumiem tiks izveidots mākslīgā intelekta centrs. Tās ir investīcijas, kur latviešu uzņēmēji palielinās eksporta ekspozīciju ASV, kur viņi iepriekš nav eksportējuši, bet plāno sākt to darīt, piedāvājot pakalpojumus un preces.

Es domāju, ka pienesums Latvijas tautsaimniecībā būs diezgan ātrs un šie mērķi, kurus mēs uzstādījām, tiks sasniegti - tie ir miljardu lielas investīcijas Latvijā un tirdzniecības bilances ar ASV kāpināšana vairākas reizes. Latvijas un ASV sadarbība pēc šā brauciena noteikti būtiski uzlabosies, jo Latviju pārstāvēja plaša uzņēmējdarbības spektra pārstāvji, kuri šīs dienas Amerikā ļoti aktīvi pavadīja. Mēs bijām kārtīgi pastrādājuši, lai katram uzņēmumam būtu vismaz piecas dažādas vizītes.

Pagājuši 33 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kas traucēja organizēt šādu vizīti līdz šīm?

Varbūt par maz ir bijis apņēmības. Piemēram, šādas vizītes sagatavošana prasa ļoti lielus resursus un pilnīgi citādu pieeju, nekā ir bijusi līdz šim.

No domas par šādu vizīti līdz tās realizācijai pagāja desmit mēneši. Bija arī jāuzrunā uzņēmēji - tas nebija valsts finansēts brauciens, viņi paši par to maksāja, un summas bija lielas. Bet viņi saprata, ka tas ir labs ieguldījums, un šīs iespējas izmantoja.

Tā ir apņēmība un signāls, ka mēs esam gatavi stiprināt ne tikai kultūras un politiskās attiecības ar ASV, bet arī ekonomiskās. Tam ir milzu potenciāls - ASV ir pasaules lielākā ekonomika.

Es domāju, ka līdz šim ir bijis vieglāk aizbraukt kaut kur tuvāk, jo tas nav viegli - aizbraukt uz Ameriku un atrast sadarbības partnerus. Tur neviens tā uzreiz neatbild uz pirmo zvanu, tur ir jāpierāda savu nodomu nopietnība. Tāpēc es kā ministrs vēru vaļā šīs durvis. Izmantojot savu statusu, šīs durvis vēra vaļā Valsts prezidents, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem spert pirmos soļus. Tika parakstīti arī sadarbības memorandi starp biznesa organizācijām, kas nāks tikai un vienīgi par labu. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera parakstīja līgumu ar radniecīgu Sanfrancisko organizāciju. Tika panākta vienošanās, ka viens Latvijas uzņēmums Denverā demonstrēs savu izaugsmes potenciālu mentoringa programmā, kurā katru gadu tiek uzņemti 15 uzņēmumi no visām pasaules valstīm.

Brauciena organizēšanā ļoti laba sadarbība bija starp ministrijām, kuras palīdzēja un iesaistījās šajā pasākumā. Sevišķi jāsaka paldies Ārlietu ministrijai.

ASV dzīvo daudz latviešu, bet līdz šim diasporas darbība ir bijusi vairāk kultūras jomā. Taču šajā reizē runa bija par biznesu, un ASV latvieši ļoti daudz sekmēja šīs vizītes izdošanos, rūpējās, lai Latvijas uzņēmējiem Amerikā tikšanās būtu pēc iespējas labāk sagatavotas, lai tiešām īstie cilvēki sameklē viens otru. Diasporas latvieši, kas dzīvo dažādās ASV pilsētās, un goda konsuli pie tā cītīgi strādāja.

Iesaistīto cilvēku loks bija liels.

Zinu, ka vairāki Latvijas uzņēmēji vērs vaļā filiāles ASV - lielie farmācijas uzņēmēji pašlaik pārdomā savu biznesa stratēģiju. Šajā braucienā viņi ieguva jaunus kontaktus un jaunu redzējumu par to, kā veiksmīgāk startēt šajā tirgū - viņiem atvērās durvis, kuras iepriekš bija ciet.

Tagad mums visiem ir pienākums neatslābt un turpināt iesākto. Mums kopā ar Valsts prezidentu un Latvijas uzņēmējiem ir ieplānota vizīte uz Vāciju, Berlīni, kas norisināsies no šī gada 14. līdz 15. oktobrim. Papildus uzņēmējus aicinājām piedalīties Vācijas vadošajā publiskās digitalizācijas un viedo pilsētu nozares izstādē “Smart Country Convention” (SCC), kura norisināsies no 15. līdz 17. oktobrim. Šogad Latvija ir šīs izstādes partnervalsts, kas sniedz unikālu iespēju Latvijas uzņēmumiem prezentēt sevi un savu piedāvājumu plašai nozares auditorijai. Šobrīd ir pieteikušies jau vairāk nekā 130 dalībnieku no Latvijas. Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, un arī tur strādāsim.

Arī Ķīna ir liela ekonomika...

Arī Japāna un Dienvidkoreja. Mēs plānojam nākamajā gadā organizēt vismaz 10 braucienus, tostarp arī Āzijā, lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus.

No uzņēmējiem bieži ir dzirdēts, ka ASV grūtības rada birokrātiski šķēršļi - iegūt “zaļās kartes”, lai darbiniekiem no Latvijas būtu atļauja strādāt ASV. Lai nodibinātu filiāles, ne vienmēr ir iespējas nolīgt vietējos. Uzņēmējdarbības specifikas dēļ vismaz sākumā jāved uz ASV savi darbinieki, taču pastāv šie birokrātiskie traucēkļi. Vai par šādām lietām arī tika runāts?

Arī šīs lietas tika diezgan pat detalizēti apspriestas. Mēs runājām par to, kā sadarboties ar latviešu uzņēmējiem, kuri jau ir ASV un kuri šajos jautājumos var palīdzēt. ASV ir izveidota speciāla struktūra “Latvian American Chamber Of Commerce”, ar kuru vienojāmies, kādā veidā var palīdzēt Latvijas uzņēmējiem viņu pirmajos soļos ASV tirgū - tajā skaitā par biroju izveidēm, dažādu aģentu izvēlēm, novērtēšanām, kas ir īsts, kas nav īsts. Par šīm lietām mums bija atsevišķs sarunu segments, kur tiem uzņēmējiem, kam par to ir interese, tika palīdzēts atrast īstos kontaktus, kas viņiem pirmajos soļos palīdzēs. Delegācijā bija vairāki uzņēmēji, kuri ir ļoti nopietni pieņēmuši lēmumu, ka vērs vaļā birojus ASV, un viņiem ir svarīgi gan izvēlēties tiem vietu, gan arī palīdzēt atrisināt šos darba atļauju jautājumus.

Tātad pēc šīs vizītes ir cerības gaidīt gan ASV investīcijas Latvijā, gan Latvijas uzņēmumu došanos uz ASV. Vai tā būs divvirzienu kustība?

Protams. Mums ir daudz palīdzējusi ASV vēstniecība Latvijā. Es arī palīdzēju organizēt vairākas tikšanās, izmantojot arī viņu sakarus. Tas ir arī par Latvijas preču pārdošanu ASV. Tas viss ir saistīts.

Vai amerikāņiem ir bažas, skepse, piesardzība, bailes, ka Latvija atrodas blakus Krievijai un nav tālu no Ukrainas, kur notiek karš?

Nē, šīs vizītes laikā tādi jautājumi praktiski netika iztirzāti. Vairāk bija jautājumi par Latviju kā tādu. Ļoti svarīgi un labi bija tas, ka ASV ir Latvijas politiskā pārstāvniecība un uzņēmēji, kuri jau darbojas ASV. Latvieši, kas tur dzīvo un strādā, ar savu darba tikumu uztaisa tādu kā Latvijas vizītkarti, palīdzot panākt to, ka amerikāņu uzņēmēji sāk runāt ar mums.

Jautājumi bija arī par to, ka Latvija ir blakus Krievijai, taču viņi saprot, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, un tas aiztaupa daudzus šāda veida jautājumus.

Amerikāņiem pārliecināties par to, kā tas būtu strādāt kopā ar latviešiem, palīdz tie latvieši, kas ASV jau strādā desmitus gadu. Palīdz arī latviešu uzņēmēju statuss - amerikāņi redzēja, ka viņi ir ieradušies kopā ar Valsts prezidentu un valdības pārstāvjiem.

Cik lielā mērā vizīti sekmēja prezidenta Edgara Rinkēviča sakari politikas un biznesa aprindās?

Bez mūsu Valsts prezidenta šāda mēroga vizīte nebūtu iespējama - viņš atbalsta ekonomiskās attīstības jomu, un mums ir pilnīgs atbalsts no prezidenta puses šajās aktivitātēs gan palīdzot sagatavoties vizītei, gan cīnoties visiem kopā par Latvijas interesēm.

Vizītes gatavošanas nasta gūlās uz Ekonomikas un Ārlietu ministriju?

Visi resori bija iesaistīti un labi sadarbojās savā starpā, arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vai tas nozīmē, ka Latvijā tiks būvēta aviodegvielas rūpnīca ar ASV investīcijām?

Jā - gan ar investīcijām, bet galvenokārt ar ASV tehnoloģijām.

Vai ir zināma vieta, kur būs rūpnīca?

Pašlaik tiek domāts, ka tā būs Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Tur jau ir degvielas bāze, un uz tās pamata tiks veidota šī ražotne.

Jūs pieminējāt dīzeļdegvielu. Vai tas nozīmē, ka Latvija importēs no ASV dīzeļdegvielu?

Jā, palielināsim importu no ASV. Pašlaik Latvijā ir divi spēlētāji - Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca un “Neste”. Šis būs trešais spēlētājs, kas palīdzēs gan celt kvalitātes latiņu, gan samazināt cenu.

Amerikāņiem būs konkurētspējīga cena?

Mēs strādājam pie tā, lai šie risinājumi būtu konkurētspējīgi. Šobrīd šāda vienošanās ir - degviela tiks vesta ar kuģiem, un tas atspoguļosies cenās, kad iedzīvotāji lies bākā degvielu. Šī ir viena no lietām, ko darām, lai dzītu lejā degvielas cenu Latvijā.

Caur kurām ostām notiks šis dīzeļdegvielas imports - caur Liepāju, Ventspili, Rīgu?

Caur Rīgas ostu pilnīgi noteikti. Iespējams, ka arī caur Ventspili.

Un trešais projekts, ko jūs pieminējāt, ir mākslīgā intelekta centrs. Vai tā?

Jā, būs mākslīgā intelekta centrs, kuru veidosim. Mēs uzrunājām arī šīs jomas gigantus, lai viņi pievienojas mums šā centra izveidē, un pašlaik jau ir signāli no dažiem, ka viņi varētu piekrist un būt dalībnieki šā centra izveidē.

Ko šāds centrs nozīmēs Latvijai?

Tā būtu vieta, kur koncentrējas zināšanas mākslīgā intelekta attīstības jomā - tur piedalītos universitātes, privātie uzņēmēji un valsts pārvalde. Mēs gribam pasaules informācijas tehnoloģiju gigantus, lai viņi kļūst par šā centra dalībniekiem. Un tad, ja biznesam vai valsts pārvaldei rodas jautājumi šajā jomā, ja kaut ko vajag ieviest reālajā dzīvē, tad šis centrs būtu tas, kas palīdzētu gan izstrādāt, gan radīt un ieviest dzīvē dažādus mākslīgā intelekta risinājumus. Nereti ir tā, ka uzņēmumiem ir nepieciešamas jaunās tehnoloģijas un tie meklē, kur tās tiek piedāvātas. Šāds piedāvājums būtu Latvijā šis centrs.

Piemēram, kiberdrošības centrs CERT Latvijā sākās no kaut kā - no vajadzības pēc drošības informācijas jomā. Tagad CERT ir centrālā vieta, kur gan uzņēmēji, gan valsts pārvalde var vērsties un saņemt konsultācijas kiberdrošības jomā, CERT kontrolē šo jomu Latvijā.

Tāpat ir ar mākslīgā intelekta centru - no kaut kā tam jāsākas. Mēs runājam par to, lai tas sākums ir kopā ar pasaules lielākajiem uzņēmumiem, kuri ir līderi šajā jomā.

Galvenais - nevajag atslābt, vajag aizvien jaunas un jaunas misijas, un “vienradži” no šīm misijām radīsies! Mēs tiksim pie rezultāta, un jāturpina iesāktais kurss.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.