“Vācijā apspriedām iespēju attīstīt ražotnes Latvijā un dažāda militārā aprīkojuma iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru,” atgriežoties no vizītes Vācijā, intervijā “Neatkarīgajai” atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ar kādu mērķi devāties uz Vāciju?
Esam uzsākuši plašu tirdzniecības misiju, ko veicam sadarbībā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. No Latvijas uz Vāciju devās uzņēmēji, pašvaldību un valsts publiskā sektora pārstāvji. Kopā ar Vācijas pavalstu vadītājiem un uzņēmējiem spriedām, kādā veidā vislabāk attīstīt Latvijas un Vācijas sadarbību. Un sadarbības iespējas tiešām ir plašas.
Latvija un Vācija taču ir sadarbojušās arī līdz šim.
Protams, Latvija un Vācija ir cieši sadarbojušās arī līdz šim, taču redzam, ka potenciāls vēl nav izmantots pilnībā. Vācijas ekonomika ir lielākā Eiropā. Šis ir iespēju laiks Latvijas uzņēmējiem, lai meklētu kopīgus saskarsmes punktus dažādu izaicinājumu risināšanai.
Latvijai tā ir iespēja piesaistīt investorus, kas būtu ieinteresēti atvērt pie mums ražotnes. Zinām, ka Vācijā nekustamā īpašuma nodokļu slogs ir ārkārtīgi augsts. Tas rada problēmas konkurētspējīgi saražot produkciju. Tāpat Vācijas uzņēmēji cenšas samazināt piegādes ķēžu attālumus un izvairīties no globāliem satricinājumiem, tādiem kā, piemēram, kovids vai karš Ukrainā. Latvija kā NATO un ES dalībvalsts var piedāvāt pakalpojumus, kas piegādes ķēdes padara drošākas un īsākas. Vizītes laikā bija sarunas ar vairākiem vācu uzņēmējiem tieši par šādiem pakalpojumiem, un jāsaka, interese bija liela.
Cik plaša delegācija no Latvijas devās uz Vāciju?
Delegācijā kopumā bijām 130 dalībnieku. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saka, ka tik liela Latvijas delegācija nekad iepriekš uz Vāciju nav devusies. Bet tas jau nebija mērķis - pārsist kādu rekordu. Svarīgākais bija izdarīt vizītes laikā maksimāli daudz Latvijas labā.
Mēs pa Vāciju pārvietojāmies nevis ar vieglajām automašīnām, bet ar autobusiem. Līdz ar to radās kopības sajūta. Esmu pārliecināts, ka tas noteikti sekmēs turpmāko uzņēmēju sadarbību arī tepat Latvijā.
Tas, protams, nenozīmē, ka visu vizītes laiku visi 130 delegācijas pārstāvji devās visur kopā. Bija pasākumi, kuros ieradās visi, bet tāpat bija arī daudzas dažādas tikšanās individuāli ar Vācijas pašvaldību un biznesa pārstāvjiem.
Tikāmies ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem un runājām par konkrētām lietām - arī par to, kur Latvijā varētu izvietot šo uzņēmumu filiāles. Mums bija sarunas arī par konkrētiem attīstības projektiem, naudas izteiksmē diezgan lieliem, atsevišķos gadījumos runājām par projektiem, kas mērāmi desmitos miljonu eiro. Šāda līmeņa projekti Latvijas ekonomikai ir svarīgi.
Latvijai un Vācijai ir svarīga arī sadarbība militārajā rūpniecībā. Diskutējām arī par to. Un mums bija iespēja satikties arī ar attiecīgiem pārstāvjiem Vācijā. Apspriedām ražotņu attīstību Latvijā un dažādu militāro aprīkojumu iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru.
Vēl būtiska sarunu sadaļa bija tehnoloģiju uzņēmumu tikšanās ar Vācijas pašvaldībām. Mūsu pašvaldības kolēģiem Vācijā varēja izstāstīt, kā tās praktiski izmanto digitālās jomas sasniegumus.
Mums Latvijā dažbrīd šķiet, ka mūsu digitālās sistēmas labi nestrādā, taču, manuprāt, piemēram, būvniecības informācijas sistēma ir izcila - tā būvniekiem, attīstītājiem un iedzīvotājiem būtiski samazina laiku un birokrātiju nozarē - vairs nav jāstaigā pa iestādēm. To var izdarīt ar dažiem klikšķiem internetā. Vācijā līdz šādai sistēmai vēl tālu. Izrādās, ka vāciešiem ir no latviešiem ko pamācīties. Viņi ar lielu interesi skatījās un klausījās, kā tas mums ir izdevies. Vāciešu interese par to bija ļoti liela, un domāju, ka sadarbība šajā jomā noteikti būs.
Kuri Latvijas uzņēmumi bija pārstāvēti Vācijā?
“Dati”, “Tilde”, “Doc”, “Mobilly”, “LMT”, “Tet” un vēl daudzi citi. No Vācijas puses vairāk bija pašvaldības, pavalstis, kuru pārstāvji apmeklēja mūsu stendu izstādē, tāpat arī citu valstu izpildvaras pārstāvji, kuri bija ieradušies skatīties, kādi risinājumi ir atrasti citviet pasaulē. Izstādi "Smart Country Convention 2024", kurā Latvija bija izvēlēta par oficiālo partnervalsti, lai stāstītu par savu pieredzi digitālo risinājumu ieviešanā valsts pārvaldē, pašvaldībās un valsts uzņēmumos, apmeklēja vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Izstādes atklāšanā uzstājās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Kuros pasākumos jūs pats piedalījāties?
“Smart Country Convention 2024” izstādē, kas notika 15.-17. oktobrī Berlīnes izstāžu kompleksā, un kas ir konference, kuru Vācija rīko katru gadu.
Būtu lieliski, ja uz Latviju atbrauktu 130 vāciešu, gulētu viesnīcās, ēstu un dzertu, un slēgtu līgumus, sacenšoties, lai varētu investēt Latvijā. Vai uz kaut ko tādu varam cerēt?
Kaut kas līdzīgs būs jau šajā mēnesī. Vācijas ekonomikas energoizaicinājumi, atteikšanās no Krievijas gāzes ir radījusi vajadzību meklēt jaunas iespējas, lai apgādātu valsti ar nepieciešamajiem energoresursiem. Latvijā nākotnē būs daudz vēja un saules enerģijas parku. Tajos saražotā enerģija tiks pārvērsta ūdeņradī, ko varēs eksportēt uz Vāciju. Te ir daudz jaunu sadarbības iespēju simtiem miljonu eiro vērtībā. Tāpat diskutējām par ūdeņraža glabāšanas bāzu izveidi, kuru izveidē Vācija būtu gatava investēt. Ir ideja tuvākajā laikā rīkot visu triju Baltijas valstu konferenci par ūdeņraža tēmu, kur piedalītos arī Vācijas lielākie uzņēmumi.
Mēs nedomājam apstāties pie sasniegtā, un sadarbība ar Vāciju noteikti turpināsies. Ir jau bijušas vairākas Valsts prezidenta vizītes, premjeres vizītes Vācijā. Man šī bija jau ceturtā vizīte Vācijā.
Vācijas investoru interese par Latviju ir pieaugusi pat četras reizes.
Kā šīs četras reizes ir izmērītas?
Tie ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati.
Kā Latvijas uzņēmumiem sokas Vācijā?
Šajā virzienā ir ļoti daudz potenciāla - mūsu sarunas Vācijā bija arī par šo tēmu. Piemēram, koka paneļu māju siltināšanas uzņēmumi varētu iegūt jaunu tirgu. Vācijā un Nīderlandē šis bizness jau ir apmēram viena miljarda eiro apjomā, tomēr tur vēl ir pietiekami liela niša, kur darboties arī Latvijas uzņēmumiem.
Vai vizītes laikā tika noslēgti arī konkrēti līgumi ar Vācijas uzņēmumiem?
Jā, vairāki līgumi ar lieliem Vācijas uzņēmumiem tika noslēgti vai sagatavoti tieši šīs vizītes laikā.
